< 箴言 13 >
1 智慧之子,聽從父親的教訓;輕狂的人,不聽任何人規勸。
Gudrs dēls klausa tēva pārmācīšanai, bet mēdītājs neklausa rāšanai.
2 義人必飽嘗自己口舌的果實,惡人的慾望只有飽食強暴。
Ikviens baudīs labumu no savas mutes augļiem, bet netiklo prieks ir mokas.
3 謹口慎言,方能自保性命;信口開河,終必自取滅亡。
Kas sarga savu muti, tas pasargā savu dvēseli; bet kas muti palaiž, tam briesmīgi klāsies.
4 懶人雖常盼望,卻一無所得;勤勞的人,卻常如願以償。
Sliņķa dvēsele iekāro, - bet nekā; bet čaklo dvēsele dabū papilnam.
Taisnais ienīst melu valodu, bet bezdievīgais paliek kaunā un apsmieklā.
Taisnība pasargā to, kas bezvainīgs savā ceļā, bet bezdievība gāž grēkos.
7 有人自充富人,其實一貧如洗;有人佯作窮人,其實腰纏萬貫。
Cits lielās, ka bagāts, kam nav it nenieka, un cits turas kā nabags, un tam liela manta.
8 富人的錢財只是性命的贖價,窮人卻沒有這樣的威脅。
Bagātam, kad apvainojies, par dvēseli jāmaksā; bet kas nabags, tas nedzird draudus.
Taisno gaišums spīdēs priecīgi, bet bezdievīgo spīdeklis apdzisīs.
Caur lepnību nāk riešana vien, bet gudrība dara apdomīgus.
Manta vēja grābeklim iet mazumā, bet kas rokā sakrāj, tas to vairo.
12 希望遲不兌現,令人心神煩惱;願望獲得滿足,像株生命樹。
Cerība, kas kavējās, grauž sirdi, bet kad nāk, ko gaida, tas ir dzīvības koks.
13 誰輕視法令,必遭滅亡;誰敬畏誡命,必得安全。
Kas par vārdu nebēdā; tas dara sev postu; bet kas mācību tur godā, tam labi klāsies.
14 智慧人的教訓是生命的泉源,人可賴以脫免死亡的羅網。
Gudra vīra mācība ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
15 明哲的規勸,使人蒙恩,殘暴人的舉止,粗魯蠻橫。
Mīlīgs prāts dara patīkamu, bet netikļa ceļš dara sāpes.
16 精明的人,常按理智行事;愚昧的人,只自誇其糊塗。
Gudrais (savu darbu) dara apdomīgi, bet ģeķis dara aklus darbus.
17 奸妄的使者,使人陷於災禍;忠誠的使者,給人帶來安和。
Bezdievīgs kalps iekritīs nelaimē, bet uzticams kalps ir zāles, kas dziedina.
18 拒絕規勸的,必遭貧苦羞辱;接受懲戒的,反要受人尊敬。
Kas par mācību nebēdā, tam nāk tukšība un kauns; bet kas pamācīšanu pieņem, tas kļūs godā.
19 願望獲得滿足,能使心靈愉快;遠離邪惡,卻為愚昧人所深惡。
Kad notiek, ko cerē, tas dvēselei gards; bet atstāties no ļauna ģeķiem ir negantība.
20 與智慧人往來,可成智慧人;與愚昧人作伴,必受其連累。
Kas draudzējās ar gudriem, tas taps gudrs; bet kas ģeķiem biedrs, tiks postā.
Nelaime dzīsies grēciniekiem pakaļ, bet taisniem ar labu tiks atmaksāts.
22 善人為子子孫孫留下產業,罪人的財富是為義人積蓄。
Kas ir labs, tā manta nāk uz bērnu bērniem; bet grēcinieka krājums taisnam top pataupīts.
23 窮人開墾的田地,生產大量食物;誰若缺乏正義,定不免於滅亡。
Daudz maizes ir nabagu vagās, bet citi iet postā caur savu netaisnību.
24 不肯使用棍杖的人,實是恨自己的兒子;真愛兒子的人,必時加以懲罰。
Kas rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu; bet kas viņu mīļo, tas to pārmāca drīz.
Taisnais ēd, kamēr viņa dvēselei gan; bet bezdievīgo vēders paliek tukšs.