< 箴言 12 >
1 喜愛受教的人,必喜愛智慧;憎恨規勸的人,真是糊塗。
Kas labprāt panes pārmācīšanu, tas mīļo atzīšanu, bet kas nepanes rājienu, tas paliek muļķis.
2 善心的人,必得上主喜悅;心術邪惡的人,必受降罰。
Kas labs, tas Tam Kungam patīkams, bet vīru, kas viltu perē viņš pazudina.
Cilvēks nepastāvēs, kad ir bezdievīgs, bet taisno sakne netaps kustināta.
4 賢能的妻子,是她丈夫的冠冕;無恥的妻子,宛如丈夫骨中的腐蝕。
Tikla sieva ir sava vīra kronis, bet netikla ir kā puve viņa kaulos.
Taisno domas ir tiesa, bet bezdievīgo padomi viltība.
6 惡人的言談,是流血的陷阱;義人的口舌,設法搭救他人。
Bezdievīgo vārdi glūn uz asinīm; bet taisno mute tos izpestī.
7 惡人一旦傾覆,便不復存在;義人的家室,卻得以久存。
Bezdievīgie top iznīcināti, ka to vairs nav; bet taisno nams pastāvēs.
8 人憑自己的識見,獲得讚美;但心地邪僻的人,必受輕視。
Kā kuram saprašana, tā viņam slava; bet par apsmieklu būs, kam netikla sirds.
9 一個自給自足的平民,比愛排場而缺食的人,更為可貴。
Labāks tas zemais, kas sev pašam par kalpu, nekā kas lepojās, un maizes nav.
Taisnais gādā par sava lopa dzīvību, bet bezdievīgo sirds ir nežēlīga.
11 自耕其地的人,必得飽食;追求虛幻的人,實屬愚昧。
Kas savu zemi kopj, būs maizes paēdis, bet kas niekus triec, tam nav jēgas.
12 邪惡的想望,是惡人的羅網;義人的根基,卻永不動搖。
Bezdievīgais traucās pēc blēžu medījuma; bet taisno sakne nes augļus.
Ļaunais savaldzinājās savas mutes grēkos; bet taisnais izies no bēdām.
14 人必飽嘗自己口舌的果實,必按自己的行為獲得報應。
Pēc savas mutes augļiem ikviens top pieēdināts ar labumu, un cilvēkam top maksāts pēc viņa roku darbiem.
15 愚昧的人,常以為自己的道路正直;但明智的人,卻常聽從勸告。
Ģeķa ceļš ir taisns paša acīs, bet kas padomam klausa, tas ir gudrs.
16 愚昧的人,立時顯出自己的憤怒;機智的人,卻忍辱而不外露。
Ģeķa apskaišanās tūdaļ top zināma; bet kas slēpj, ka ir apkaunots, tas ir gudrs.
17 吐露真情,是彰顯正義;作假見證,是自欺欺人。
Kas patiesību runā, tas saka taisnību; bet nepatiess liecinieks teic melus.
18 出言不慎,有如利刃傷人;智者的口,卻常療愈他人。
Dažs aplam runājot kā ar zobenu iedur; bet gudro mēle ir zāles, kas dziedina.
19 講實話的唇舌,永垂不朽;說謊話的舌頭,瞬息即逝。
Patiesa mute pastāvēs mūžīgi, bet viltīga mēle tik acumirkli.
20 圖謀惡事的,心懷欺詐;策劃和平的,必得喜樂。
Viltība ir sirdī tiem, kas ļaunu perē; bet kas dod miera padomu, dara prieku.
Taisnam nekāds ļaunums nenotiks, bet bezdievīgiem ļaunuma uzies papilnam.
22 欺詐的唇舌,為上主所深惡;行事誠實的,纔為他所中悅。
Viltīgas lūpas Tam Kungam ir negantība; bet kas uzticību dara, tas viņam labi patīk.
23 機智的人,使自己的才學深藏不露;心中愚昧的人,只會彰顯自己的愚蠢。
Gudrs cilvēks neizteic savu padomu; bet nejēgu sirds izkliedz ģeķību.
Čakla roka valdīs, bet slinka dos meslus.
Raizes sirdī nospiež cilvēku, bet labs vārds to iepriecina.
26 義人給自己的友伴指示道路,惡人的行動卻引人誤入歧途。
Taisnais savam tuvākam rāda ceļu, bet bezdievīgo ceļš maldina.
Sliņķis neceps savu medījumu, bet uzcītīgam cilvēkam ir skaista manta.
Uz taisnības ceļa ir dzīvība, un uz viņas ceļa tekām nav nāve.