民數記 32
1 勒烏本的子孫和加得的子孫，擁有很多的家畜；他們一見雅則爾地方和基肋阿得地方，是適於畜牧的區域，
Un Rūbena un Gada bērniem bija ļoti daudz lopu, un tie aplūkoja Jaēzeras un Gileādas zemi, un raugi, šī vieta bija vieta priekš ganāmiem pulkiem.
2 便前來對梅瑟和厄肋阿匝爾大司祭及會眾的首領說：「
Tad Gada bērni un Rūbena bērni nāca un runāja uz Mozu un uz priesteri Eleazaru un uz tiem draudzes virsniekiem un sacīja:
3 阿塔洛特、狄朋、雅則爾、尼默辣、赫市朋、厄肋阿肋、色班、乃波和貝紅，
Atarota un Dibona un Jaēzera un Nimra un Hešbona un Eleale un Sebana un Neba un Beona,
4 這些地方是上主為以色列會眾所征服的，是適於畜牧的地方，而你的僕人們正有牛羊。」
Tā zeme, ko Tas Kungs ir sitis Israēla draudzes priekšā, tā ir zeme priekš ganāmiem pulkiem, un mums, taviem kalpiem, ir ganāmi pulki.
5 他們又說：「若是我們在你眼中獲得寵幸，希望你將這地方賜給你的僕人們作產業，不必叫我們過約但河。」
Un tie sacīja: ja mēs žēlastību esam atraduši tavās acīs, tad lai šī zeme top dota taviem kalpiem par īpašumu un neliec mums iet pāri pār Jardāni.
6 梅瑟回答加得的子孫和勒烏本的子孫說：「怎麼! 你們的兄弟去打仗，你們卻要住在這裡﹖
Bet Mozus sacīja uz Gada bērniem un uz Rūbena bērniem: vai tad jūsu brāļi ies karā un jūs paliksiet še?
7 為什麼你們要叫以色列的子民喪氣，使他們不敢進入上主賜給他們的土地﹖
Kāpēc jūs Israēla bērniem sirdi novēršat, nenoiet uz to zemi, ko Tas Kungs viņiem devis? -
8 當我由卡德士巴爾乃亞派遣你們的祖先去窺探這地時，他們也這樣做過。
Tā jūsu tēvi darīja, kad es tos no Kādeš Barneas sūtīju, to zemi aplūkot.
9 他們上到厄市苛耳山谷，窺探了那地方，回來就使以色列子民喪了氣，致使他們再不願進入上主賜給他們的土地。
Kad tie bija nākuši pie Eškoles upes un to zemi bija izlūkojuši, tad tie novērsa Israēla bērnu sirdi, ka tie negribēja iet uz to zemi, ko Tas Kungs viņiem gribēja dot.
10 為此上主在那天發怒起誓說：『
Tad Tā Kunga bardzība iedegās tai dienā un Viņš zvērēja un sacīja:
11 凡由埃及出來過了二十歲的人，不得看見我誓許給亞巴郎、依撒格和雅各伯的土地，因為他們沒有一心一意地隨從我；
Tiem vīriem, kas no Ēģiptes zemes ir nākuši, kam divdesmit gadi un pāri, tiem nebūs redzēt to zemi, ko Es viņu tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam esmu zvērējis, jo tie Man nav paklausījuši;
12 只有刻納次人耶孚乃的兒子加肋布和農的兒子若蘇厄除外，因為他們一心一意地隨從了上主。』
Tik vien Kālebs, Jefunna dēls, tas ķenaisietis, un Jozuas, Nuna dēls, jo tie Tam Kungam ir paklausījuši.
13 因為上主對以色列發了怒，遂使他們在曠野中漂泊了四十年，直到在上主眼前作惡的那一世代完全死盡。
Tā Tā Kunga bardzība iedegās pret Israēli un lika tiem maldīties tuksnesī četrdesmit gadus, tiekams viss tas augums izmira, kas bija ļaunu darījis priekš Tā Kunga acīm.
14 現在，看，你們這些罪人的苗裔，竟起來替代你們先人，再增加上主對以色列的忿怒!
Un nu redzi, jūs savu tēvu vietā esat nākuši, grēcīgu ļaužu dzimums, vairodami Tā Kunga bargo dusmību pret Israēli.
15 如果你們背離了他，他再把民眾拋在曠野裡；這樣，你們就要使這整個民族毀滅了。」
Jo ja jūs nogriezīsities no Viņa, tad Viņš šiem vēl liks palikt tuksnesī, un jūs nomaitāsiet visus šos ļaudis.
16 他們遂上前來，對他說：「我們願在這裡為我們的牛羊築圈，為我們的家眷建城。
Tad tie pie viņa piegāja un sacīja: mēs šeit gribam laidarus taisīt priekš saviem ganāmiem pulkiem un pilsētas priekš saviem bērniem;
17 但我們必武裝起來，在以色列子民前頭上陣，直到我們領他們進入了自己的地方；至於我們的家眷，為預防本地的居民，應叫他們安居在堅固的城內。
Bet mēs paši steigšus apbruņosimies Israēla bērnu priekšā, tiekams tos būsim aizveduši viņu vietā; bet mūsu bērni lai paliek stiprās pilsētās to zemes iedzīvotāju dēļ.
18 不到以色列子民各個都佔有了產業，我們決不回家。
Mēs negriezīsimies atpakaļ uz savām mājām, tiekams Israēla bērni nebūs dabūjuši ikviens savu daļu.
19 我們既然在約但河東得到了產業，在約但河西，就不再同他們分產業了。」
Jo mēs neņemsim līdz ar viņiem savu daļu viņā Jardānes pusē, vai tālāki, bet mūsu daļa mums nāksies šai Jardānes pusē pret rītiem.
20 梅瑟答覆他們說：「若是你們這樣做，若是你們武裝起來，在上主面前作戰；
Tad Mozus uz tiem sacīja: ja jūs šo lietu tā gribat darīt, ka jūs apbruņojaties Tā Kunga priekšā uz karu,
21 若是你們個個都武裝著在上主面前過約但河，直到他將自己的敵人驅散，
Un ikviens no jums, kam bruņas, iesiet pār Jardāni Tā Kunga priekšā, kamēr Viņš Savus ienaidniekus Savā priekšā izdzīs, un tā zeme priekš Tā Kunga būs uzvarēta,
22 直到上主把那地征服以後，你們纔回家，你們對上主，對以色列就算無罪。那麼，這地照上主的允許，歸你們作為產業。
Tad jūs pēc tam varat iet atpakaļ un būsiet nenoziedzīgi Tā Kunga un Israēla priekšā, un šī zeme jums būs par daļu Tā Kunga priekšā.
23 但是，如果你們不這樣去做，你們必獲罪於上主，要知道你們必自招罪罰。
Bet ja jūs tā nedarīsiet, redzi, tad jūs pret To Kungu grēkosiet un jūs samanīsiet savus grēkus, kad tie jūs atradīs.
24 你們可為家眷建城，為牛羊築圈；但是你們口頭所許的，卻必要實踐。」
Uztaisat sev pilsētas priekš saviem bērniem un laidarus priekš saviem sīkiem lopiem un dariet pēc tā vārda, kas no jūsu mutes izgājis.
25 加得的子孫和勒烏本的子孫回答梅瑟說：「你僕人們必照我主所吩咐的去做。
Tad Gada bērni un Rūbena bērni runāja uz Mozu un sacīja: tavi kalpi darīs, kā mans kungs pavēl.
26 我們的孩童、婦女、牛羊和一切牲畜，都留在這裡，留在基肋阿得的城裡；
Mūsu bērni, mūsu sievas, mūsu ganāmie pulki un visi mūsu lopi paliks tur Gileādas pilsētās;
27 至於你的僕人們，凡武裝起來的，都要過河，在上主面前上陣作戰，如我主所吩咐的。」
Bet tavi kalpi, visi apbruņoti, noies karā Tā Kunga priekšā, kā mans kungs ir runājis.
28 梅瑟遂為他們向大司祭厄肋阿匝爾、農的兒子若蘇厄，以及以色列子民各支派的家長下了指示，
Tad Mozus viņu dēļ pavēlēja priesterim Eleazaram un Jozuam, Nuna dēlam, un Israēla cilšu tēvu virsniekiem, un Mozus uz tiem sacīja:
29 向他們說：「若是加得子孫和勒烏本子孫，都武裝起來與你們同過約但河，在上主面前作戰，在你們征服那地以後，就把基肋阿得地方給他們作為產業。
Ja Gada bērni un Rūbena bērni, ikviens kam bruņas, līdz ar jums ies karā pār Jardāni Tā Kunga priekšā, un tā zeme jūsu priekšā būs uzvarēta, tad dodat tiem Gileādas zemi par daļu.
30 但是，如果他們不武裝起來同你們一起過河，就應在客納罕地與你們同分產業。」
Bet ja tie ar jums nenoies apbruņoti, tad tiem savu daļu būs dabūt jūsu starpā Kanaāna zemē.
31 加得子孫和勒烏本子孫回答說：「凡上主關於你僕人所說的，我們必照做。
Tad Gada bērni un Rūbena bērni atbildēja un sacīja: ko Tas Kungs uz taviem kalpiem runājis, tā mēs darīsim.
32 我們必武裝起來在上主面前過河，往客納罕地去；但約但河東的地方應給我們作產業。」
Mēs aiziesim apbruņoti Tā Kunga priekšā uz Kanaāna zemi un savu iemantojamo īpašumu turēsim šai Jardānes pusē.
33 梅瑟遂將阿摩黎人王息紅的國土和巴商王敖格的國土，那地域及其境內的城池，以及那地域四周的城池，都給了他們；給了加得的子孫、勒烏本的子孫和若瑟的兒子默納協半支派。
Tad Mozus viņiem deva, Gada bērniem un Rūbena bērniem un Manasus, Jāzepa dēla, pusciltij Sihona, Āmoriešu ķēniņa, valsti un Oga, Basanas ķēniņa, valsti, to zemi ar tām pilsētām viņu robežās, tās zemes pilsētas visapkārt.
34 加得的子孫重建了狄朋、阿塔洛特、阿洛厄爾、
Un Gada bērni uztaisīja Dibonu un Atarotu un Arveru
35 阿特洛特芍番、雅則爾、約革波哈、
Un Atarot-Zovanu un Jaēzeru, Jogabeū
36 貝特尼默辣和貝特哈蘭：這些都是堅固的城邑，並築有羊圈。
Un Bet-Nimru un Betaranu, stipras pilsētas un sīku lopu laidarus.
37 勒烏本的子孫重建了赫市朋、厄肋阿肋、克黎雅塔因、
Un Rūbena bērni uztaisīja Hešbonu un Eleali un Ķīriataīmu
38 乃波、巴爾默紅──有些名字已改──和息貝瑪；他們給重建的城邑另取了別名。
Un Nebu un Baāl-Meonu ar citiem vārdiem un Sibmahu, un tie nosauca tās pilsētas, ko tie uztaisīja, ar citiem vārdiem.
39 默納協的兒子瑪基爾的子孫去了基肋阿得，佔據了那地方，驅逐了那裡的阿摩黎人。
Un Mahira, Manasus dēla bērni, gāja uz Gileādu un to uzņēma un izdzina tos Amoriešus, kas tur bija.
40 梅瑟遂將基肋阿得給了默納協的兒子瑪基爾；他就在那裡住下了。
Tā Mozus Gileādu deva Mahiram, Manasus dēlam, un viņš tur dzīvoja.
41 默納協的兒子雅依爾去佔據了阿摩黎人的村落遂稱這些村落為哈沃特雅依爾。
Un Jaīrs, Manasus dēls, gāja un uzņēma viņu ciemus un tos nosauca Avot-Jaīru.
42 諾巴黑去佔據了刻納特及其屬鎮，給那地方起了自己的名字，叫諾巴黑。
Un Nobus gāja un uzņēma Kenatu ar viņas piederīgām vietām un to nosauca Nobu pēc sava vārda.
