耶利米哀歌 2
1 怎麼! 上主竟然發怒，使熙雍女郎暗淡無光! 將以色列的榮華由高天拋在地上! 在他震怒之日，不再想念自己的腳凳!
Ak kā Tas Kungs ar Savu dusmību apklājis Ciānas meitu! Israēla godību Viņš nometis no debesīm zemē, nav pieminējis Savu kāju pameslu Savas dusmības dienā!
2 上主毫不留情地破壞了雅各伯所有的牧場；他滿含怒氣，夷平了猶大女郎的一切保壘，將她的君王及首長推倒在地，加以侮辱。
Tas Kungs visus Jēkaba dzīvokļus aprijis un nav žēlojis; Viņš Jūda meitas stiprās pilis ir nolauzījis Savā dusmībā; Viņš nometis pie zemes, Viņš sagānījis to valsti un viņas valdniekus,
3 他怒火炎炎，粉碎了以色列的一切勢力；在仇人前，抽回他的右手；他像吞滅四周的烈火，焚燒了雅各伯；
Savā bargā dusmībā Viņš salauzis ikvienu Israēla ragu; Viņš Savu labo roku atvilcis, kad ienaidnieki nāca, Viņš iededzies pret Jēkabu kā uguns liesma, kas rij visapkārt.
4 他像敵人一樣，安穩地舉起自己的右手；拉開他的弓。像敵人似的屠殺了一切英俊的少年；在熙雍女郎的帳幕內，發洩了他似火的烈怒。
Viņš Savu stopu uzvilcis kā ienaidnieks, un Savu labo roku pacēlis kā pretinieks un visu nokāvis, kas acīm patīk; Viņš Savu bardzību izgāzis kā uguni Ciānas meitas dzīvoklī.
5 上主好像一個仇人，毀滅了以色列，毀滅了她所有的宮室，蕩平了她的一切保壘，增加猶大女郎的哀號哭泣。
Tas Kungs palicis par ienaidnieku, Viņš Israēli aprijis; Viņš aprijis visus viņa skaistos namus, Viņš nopostījis viņa stiprās pilis un Jūda meitai ir vairojis nopūtas un vaidus.
6 上主像破壞園圃一樣，破壞了他自己的帷幔，毀滅了自己的會幕，使人在熙雍忘卻慶節和安息日；他在烈怒下，廢棄了君王和司祭。
Viņš noplēsis Savu dzīvokli, kas bija kā dārzs, un nopostījis Savu saiešanas vietu; Tas Kungs Ciānā licis aizmirst svētkus un svētdienas, un Savā bargā dusmībā atmetis ķēniņu un priesteri.
7 上主厭棄了自己的祭壇，嫌惡了自己的聖所；將宮殿的牆垣交在敵人手中，讓他們在上主的殿宇內，叫囂喧嚷，好像節日一樣。
Tas Kungs atmetis Savu altāri, Viņš iznīcinājis Savu svēto vietu; viņas skaisto namu mūrus Viņš ienaidniekiem devis rokā, šie Tā Kunga namā balsi pacēluši tā kā svētku dienā.
8 上主已經決意毀壞熙雍女郎的牆垣，既展開了繩索，決不抽回自己的手，直到將它完全推翻，使城郭和保壘哀哭，一同傾覆。
Tas Kungs nodomājis samaitāt Ciānas meitas mūrus, Viņš to mērauklu vilcis, Savu roku Viņš nav atgriezis, kamēr to aprija; un Viņš apbēdinājis valni un mūri; tie abi sagruvuši.
9 城門已陷於地中，上主已折斷她的門閂，她的君王首長，流落異鄉，再沒有法律；她的眾先知也不再獲得上主的神視。
Viņas vārti nogrimuši zemē, Viņš viņas aizšaujamos maitājis un satriecis; viņas ķēniņš un viņas lielkungi ir starp pagāniem, bez bauslības, arī viņas pravieši neatrod vairs parādīšanu no Tā Kunga.
10 熙雍女郎的眾長老，坐在地上默然不語，頭上撒上灰土，腰間束著麻衣；耶路撒冷的處女都俯首至地。
Ciānas meitas vecaji sēž pie zemes un cieš klusu, tie met pīšļus uz savu galvu un apjozuši maisus; Jeruzālemes meitas nokārušas savu galvu pie zemes.
11 我的眼痛哭，至於失明，五內沸騰，肝腦塗地。眼見我的女兒──人民遭受摧殘，眼看著幼童乳兒昏厥在城中的街道上。
Manas acis izēstas no asarām, manas iekšas rūgst; manas aknas ir izkratītas pie zemes manu ļaužu meitas posta dēļ, tādēļ ka bērniņi un zīdāmie iztvīkst pa pilsētas ielām;
12 他們對母親說：「那裏有餅有酒﹖」他們在城中的街道上，正奄奄一息，有如受傷的人，在母親的懷中，氣絕夭折!
Uz savām mātēm tie sauca: kur ir labība un vīns? Kad tie pamira kā nokauti pa pilsētas ielām, un savu dvēseli izlaida savas mātes klēpī.
13 耶路撒冷女郎! 我可用什麼來譬喻你，拿什麼來比擬你呢﹖處女，熙雍女郎! 我可用什麼來幫助你，拿什麼來安慰你呢﹖因為你的創傷，浩大如海，又有誰能夠治愈你﹖
Kādu liecību es tev varu atnest, kam es tevi varu līdzināt, Jeruzālemes meita? Kam es tevi varu līdzināt, ka es tevi iepriecinātu, ak jaunava, Ciānas meita! Jo tavs posts ir liels kā jūra; kas tevi var dziedināt?
14 你的眾先知有關你的神視，盡是虛幻欺詐；他們從未揭露你的罪惡，以挽回你的命運；他們關於你所提供的神諭，盡是虛幻和騙局。
Tavi pravieši tev sludinājuši nelietību un viltu un tev nav atklājuši tavu noziegumu, ka tavu cietumu novērstu, bet tev sludinājuši nelietīgas un viltīgas mācības.
15 所有過路的人，都向你鼓掌，向耶路撒冷女郎噓唏，且搖頭說：「難道這就是人人所說美麗無比，全世界的喜悅﹖」
Visi, kas tev iet garām, plaukšķina ar rokām par tevi, tie svilpo un krata savas galvas par Jeruzālemes meitu: „Vai šī tā pilsēta, par ko sacīja: ka tā, tā visskaistākā un visas zemes prieks?“
16 你的仇人都向你張開口，噓唏而切齒說：「我們終於吞滅了她! 這就是我們所期待的一日，我們終於得到手，終於看見了! 」
Visi tavi ienaidnieki atplēš savu muti pret tevi, svilpo un sakož zobus un saka: mēs to esam aprijuši. Redzi, šī ir tā diena, uz ko mēs gaidījām, mēs to esam sagaidījuši, mēs to esam redzējuši.
17 上主實踐了自己的計劃，完成了他昔日所宣告的斷語；實行破壞，毫無憐憫，使仇人幸災樂禍，使敵人高舉他的角。
Tas Kungs ir darījis, ko bija nodomājis, Viņš Savu vārdu piepildījis, ko bija pavēlējis sendienās; Viņš ir salauzis un nav žēlojis un ienaidnieku par tevi darījis priecīgu un paaugstinājis tavu pretinieku ragu.
18 處女，熙雍女郎! 你應該從心裏呼號上主；白天黑夜，讓眼淚像江河般地湧流，不要歇息也不要讓你的眼睛休息。
Viņu sirds brēc uz To Kungu. Ak Ciānas meitas mūri, lai dienām naktīm asaras plūst kā upe, un nedodies mierā, un tava acs lai nežūst.
19 夜間每到交更時分，你該起來哀禱，像傾水似的，向上主傾訴你心；應為了你嬰兒的性命，向上主舉起你的雙手，因為他們因饑餓而昏迷街頭!
Celies, brēc naktī; kad sāk tumsa mesties, tad izgāz Tā Kunga priekšā savu sirdi kā ūdeni, pacel savas rokas uz Viņu par savu bērniņu dvēselēm, kas badu miruši pa visu ielu galiem.
20 上主，請你迴目憐視! 你這樣做，究竟是對付誰呢﹖難道婦女應該吃掉自己的兒子﹖吃掉自己孕育的嬰兒﹖難道在上主的聖所裏，應該殺死司祭和先知﹖
Redzi, Kungs, lūko jel, kam Tu tā esi darījis? Vai tad sievām būs ēst savas miesas augļus, tos bērniņus, ko auklējušas? Vai tad priesteriem un praviešiem būs tapt nokautiem Tā Kunga svētā vietā?
21 街上遍地躺臥的，盡是孩童和老人；喪身刀下的，盡是我的處女和少年；在你震怒之日，你斬殺誅戮，毫不留情。
Jauni un veci guļ pie zemes pa ielām, manas jaunavas un mani jaunekļi krituši caur zobenu; Tu tos esi nokāvis Savas bardzības dienā, Tu esi nokāvis un neesi žēlojis.
22 你由四方給我召來施行恐怖的人，好像過節一樣；在上主發怒之日，無人能夠逃脫，或者幸免；我孕育撫養的，我的仇人都殺盡滅絕。
Tu manus iztrūcinātājus visapkārt esi saaicinājis, kā uz svētku dienu, un Tā Kunga bardzības dienā neviens nav izglābies nedz atlicis; ko es auklēju un audzināju, mans ienaidnieks tos nokāvis.
