約拿書 4
1 約納因此很不高興，遂發起怒來。
Tas rieba Jonam ar gaužu riebšanu, un viņa dusmība iedegās.
2 他懇求天主說：「上主，當我還在故鄉時，我豈不是已想到這事﹖所以我預先要逃往塔爾史士去，因為我知道你是慈悲的，寬仁的天主；是緩於發怒，富於慈愛，憐憫而不願降災禍的天主。
Un viņš pielūdza To Kungu un sacīja: ak Kungs, vai es tā nesacīju, kad es vēl biju savā zemē? Tāpēc es papriekš steidzos bēgt uz Taršišu, jo es zināju, ka Tu esi žēlīgs un žēlsirdīgs Dievs, lēnprātīgs un no lielas žēlastības, kam paliek žēl par to ļaunumu.
3 上主，現在，求你從我身上收去我的性命，因為，我死了比活著還好! 」
Tad nu, Kungs, ņem manu dvēseli no manis, jo man ir labāki mirt nekā dzīvot.
4 上主說：「你的憤怒合理嗎﹖」
Bet Tas Kungs sacīja: vai tu gan dusmo pareizi?
5 約納出了城，坐在城東，在那裏為自己搭了一個棚坐在棚蔭下，要看看那城究竟要發生什麼事。
Un Jona izgāja no pilsētas un apsēdās pret rīta pusi no pilsētas un tur sev taisīja būdiņu un apsēdās tur pavēnī, tiekams redzētu, kas ar to pilsētu būs.
6 上主天主安排了一株篦麻，使長得高過約納，為他的頭遮蔭，消除自己尸煩惱。約納很喜愛這株篦麻。
Tad Dievs Tas Kungs deva rīcinus stādu (ar lielām lapām); tas uzauga pār Jonu, lai viņam būtu ēna pār galvu un lai viņu atsvabinātu no viņa ļaunuma; un Jona priecājās par to rīcinus stādu ar lielu prieku.
7 但第二天曙升起時，天主安排了一個蟲咬死了篦麻，篦麻便枯萎了
Bet Dievs deva tārpu otrā dienā, kad saule uzlēca, tas dūra to rīcinus stādu, ka tas nokalta.
8 當太陽升起時，天主又安排了灸熱的東風，太陽射在約納頭上，使他無法忍受，遂要求死去，說：「我死了比活著還好! 」
Un kad saule uzlēca, tad Dievs deva sausu rīta vēju, un saule spieda Jonam uz galvu, ka tas kļuva gurdens, un viņš savai dvēselei vēlēja mirt un sacīja: labāk man būtu mirt nekā dzīvot.
9 天主血約納說：「你為這株篦麻發怒合理嗎﹖」他回答說：「我發怒以致於死，是合理的! 」
Tad Dievs sacīja uz Jonu: vai tev šķiet, ka tu pareizi dusmo par to rīcinus stādu? Un viņš sacīja: gan pareizi es dusmoju līdz pat nāvei.
10 上主說：「你為這株篦麻，並沒有勞過力，也沒有使它生長，還憐惜它：它不過是一夜生，出一夜死去的植物；
Bet Tas Kungs sacīja: tev ir žēl tā rīcinus stāda, pie kā tu neesi ne strādājis ne to audzinājis, kas vienā naktī cēlies un vienā naktī nozudis.
11 對尼尼微這座大城，其中有十二萬不能分辨自己左右手的人，且有許多牲畜，我就不該憐他們麼﹖」
Un Man nebija žēlot to lielo pilsētu Ninivi, kur iekšā daudz vairāk nekā simts un divdesmit tūkstoši cilvēku, kas nezin izšķirt labo no kreisās rokas, un daudz lopu?
