約伯記 9
1 約伯答覆說：
Ījabs atbildēja un sacīja:
2 我確實知道事情是這樣，但人怎能同天主講理﹖
Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu taisns būt tā stiprā Dieva priekšā?
3 人若願意同天主辯論，千個問題中，誰也回答不出一個。
Ja viņš grib ar To tiesāties, tad tas Viņam uz tūkstošiem ne vārda nevar atbildēt.
4 雖心中明智，力量強大，但誰能對抗天主，而保平安﹖
Viņš ir gudrs no sirds un stiprs no spēka; kas pret Viņu var tiepties un pastāvēt?
5 他可移山，山卻不知；他一發怒，山即翻轉；
Viņš pārceļ kalnus, un tie nemana, ka Viņš tos apgāž Savā dusmībā.
6 他振搖大地，使之脫離原處，地柱隨之搖撼震動；
Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka viņas pamati trīc.
7 他一下令，太陽即不昇起，星辰即封閉不動；
Viņš pavēl saulei, tad tā neuzlec, Viņš aizspiež zieģeli priekš zvaigznēm.
8 惟有他展開天空，步行海波之上；
Viņš viens izplata debesis un staigā pa jūras augstumiem.
9 他創造了北斗和參宿，昂星及南極星辰；
Viņš radījis tos vāģus(Lāci), Orijonu un Sietiņu un tās zvaigznes pret dienasvidu.
10 他所作的大事，不可勝數。
Viņš dara lielas lietas, ko nevar izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt.
11 他由我身旁經過，我卻沒有看見；他走過去，我仍沒有發覺。
Redzi, Viņš man iet secen, ka To neredzu, Viņš staigā garām, ka To nesamanu.
12 他若搶奪，誰能阻擋﹖誰能問他說：「你作什麼﹖」
Redzi, kad Viņš aizgrābj, kas Viņu kavēs, kas uz Viņu sacīs: ko Tu dari?
13 天主一憤怒，決不收回。為虎作倀的，必屈伏在他以下。
Dievs neaptur Savas dusmas, apakš Viņa tā varenā palīgi lokās.
14 如此我怎敢回答，我怎敢措辭與他抗辯﹖
Kā tad nu es Viņam varētu atbildēt un atrast vārdus pret Viņu?
15 縱然有理，也不敢回答，唯有哀求我的判官開恩。
Jo, kad es arī taisns būtu, taču es nevaru atbildēt, bet man būtu savs soģis jāpielūdz.
16 我向他呼求，縱然他答應我，我仍不相信他會聽我的呼聲。
Jebšu es sauktu, un Viņš man atbildētu, taču es nevarētu ticēt, ka Viņš klausīšot manu balsi.
17 他為了一根頭髮而折磨我，無故增加我的創傷；
Jo Viņš sagrābtu mani tā kā ar vētru un vairotu manas nepelnītas vainas.
18 致使我不能喘一口氣，使我飽嘗苦辛。
Viņš manam garam neļautu atspirgties, bet mani pieēdinātu ar rūgtumiem.
19 論力量，他強而有力；論審判，誰能將他傳來﹖
Ja spēka vajag, redzi, Viņš ir varens, un ja tiesā jānāk, kas Viņu sauks priekšā?
20 我雖自以為正義，他的口卻判定我有罪；我雖自覺無辜，他卻證明我有偏差。
Ja es būtu taisns, tad mana mute mani pazudinātu, ja es būtu skaidrs, taču Viņš man pierādītu vainu.
21 我是無辜的，我已不顧及我的生命，我已厭惡生活下去。
Es esmu nenoziedzīgs, es savu dvēseli nežēloju, man riebj dzīvot.
22 因此我說：都是一樣。善人惡人，他一概滅絕。
Viena alga! tādēļ es saku: Viņš izdeldē nenoziedzīgu un bezdievīgu.
23 若天災突然降下使人猝死，他便嘲笑無罪者的絕望。
Kad Viņa rīkste piepeši nonāvē, tad Viņš smejas par nenoziedzīgo izsamišanos.
24 大地落在惡人的手裏，蒙蔽判官臉面的，不是他，是誰呢﹖
Zeme top dota bezdievīgā rokā, Viņš apklāj viņas tiesnešu vaigus. Ja tas tā nav, kas tad to dara?
25 我的日月過去比跑信的還快；疾走而過，無福樂可享。
Manas dienas jo ātras bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.
26 急急駛過，似蘆葦船，如驟降攫食的鷹。
Tās aizgājušas kā vieglas laivas, kā ērglis, kas šaujas uz barību.
27 我若決意忘掉我的哀怨，改變愁容，表示愉快；
Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties,
28 但一想到我的痛苦，我就恐怖。我知道你決不以我為無辜。
Tad es iztrūkstos par visām savām sāpēm; es zinu, ka Tu mani neturi par nenoziedzīgu,
29 我若是有罪，又何苦白費心血﹖
Ja man būs vainīgam būt, - kāpēc tad man velti nodarboties?
30 我即便用雪洗我身，用鹹水洗我手，
Jebšu es mazgātos sniegā un šķīstītu savas rokas sārmā,
31 你卻把我浸在泥坑內，甚至我的衣服都憎惡我。
Taču Tu mani iemērktu bedrē, tā ka manas drēbes no manis kaunētos.
32 因為他不像我是個人，使我能答覆他，或讓我們同去聽審。
Jo Viņš nav tāds vīrs kā es, kam es varētu atbildēt, ka mēs kopā varētu iet priekš tiesas.
33 在我們中間沒有仲裁，可按手在我們兩造之間。
Nav mūsu starpā izšķīrēja, kas savu roku varētu likt uz mums abiem.
34 但願他的棍杖遠離我，他的威嚴不要恐嚇我，
Kad Viņš atņemtu Savu rīksti no manis un Viņa biedēklis mani neiztrūcinātu, -
35 我好能講話而不害怕；但是如今我並非如此。
Tad es runātu un no Viņa nebītos; jo tā tas ar mani vis nav.
