約伯記 7
1 人生在世，豈不像服兵役﹖人的歲月，豈不像傭工的時日﹖
Vai cilvēkam nav karš virs zemes, un vai viņa dienas nav kā algādža dienas?
2 有如奴工切望陰涼，傭工期待工資：
Tā kā kalps ilgojās pēc ēnas un kā algādzis gaida uz savu algu,
3 這樣，我也只有承受失意的歲月，為我注定的苦痛長夜。
Tāpat man nākuši daudz bēdīgi mēneši, un grūtas naktis man ir piešķirtas.
4 我臥下時說：「幾時天亮﹖」我起來時又說：「黑夜何時到﹖」我整夜輾轉反側，直到天亮。
Kad apguļos, tad es saku: kad atkal celšos? un vakars vilcinājās, un es apnīkstu mētāties gultā līdz gaismai.
5 我的肉身以蛆蟲與泥皮為衣，我的皮膚破裂流膿。
Mana miesa ir apsegta ar tārpiem un vātīm, mana āda sadzīst un čūlo atkal.
6 我的日月速於織梭，也因無希望而中斷。
Manas dienas ir ātrākas nekā vēvera (audēja) spole un beidzās bez nekādas cerības.
7 請你記住：我的生命無非像一口氣，我的眼再也見不到幸福。
Piemini, ka mana dzīvība ir vējš un mana acs labuma vairs neredzēs.
8 注目於我的，再也見不到我；你的眼看我時、我已不在了。
Acs, kas nu mani redz, manis vairs neredzēs. Tavas acis uz mani skatās, un es vairs neesmu.
Mākonis iznīkst un aiziet, - tāpat kas kapā nogrimst, nenāks atkal augšām. (Sheol h7585)
10 不再回家，本鄉也不認識他。
Viņš neatgriezīsies atkal savā namā, un viņa vieta viņu vairs nepazīs.
11 為此，我不能再閉口不言，我要吐露我心靈的憂愁，陳述我靈魂的苦楚。
Tā tad es savu muti neturēšu, es runāšu savās sirds bēdās, es žēlošos savā sirdsrūgtumā.
12 我豈是海洋或海怪﹖你竟派遣警衛把守我。
Vai tad es esmu kā jūra, vai kā liela jūras zivs, ka tu ap mani noliec vakti?
13 我若想：「我的床榻會寬慰我，我的臥舖會減輕我的痛苦。」
Kad es saku: mana gulta man iepriecinās, manas cisas atvieglinās manas vaimanas,
14 你就以噩夢擾亂我，以異像驚嚇我。
Tad Tu mani izbiedē ar sapņiem, un caur parādīšanām Tu mani iztrūcini,
15 我的心靈寧願窒息，寧死不願受此苦痛。
Tā ka mana dvēsele vēlās būt nožņaugta, labāki mirt nekā tā izģinst.
16 我已筋疲力盡，活不下去。任憑我去罷! 因為我的日月僅是一口氣。
Es esmu apnicis, man netīk mūžam dzīvot; atstājies jel no manis, jo manas dienas ir kā nekas.
17 人算什麼，你竟如此顯揚他，將他置諸心頭，
Kas ir cilvēks, ka Tu viņu tik augsti turi un ka Tu viņu lieci vērā,
18 天天早晨看護他，時刻不斷考察他﹖
Un viņu piemeklē ik rītu, viņu pārbaudi ik acumirkli,
19 你到何時纔不注視我，而讓我輕鬆咽一下唾沫﹖
Ka Tu nemaz no manis neatstājies un mani nepameti, ne siekalas ierīt?
20 監察人者啊! 我犯罪與你何干﹖為何叫我當你的箭靶，使我成為你的重擔﹖
Ja esmu grēkojis, ko es Tev darīšu, Tu cilvēku sargs? Kāpēc Tu mani esi licis Sev par mērķi, ka es sev pašam palicis par nastu?
21 為何你不肯容忍我的過錯，寬赦我的罪惡﹖不久我將臥在塵土中，任你尋找我，我已不在了。
Un kāpēc Tu manus pārkāpumus nepiedod un neatņem manu noziegumu? Jo nu es apgulšos pīšļos, un kad Tu mani meklēsi, tad manis vairs nebūs.
