< 約伯記 4 >
Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
Vai ļaunā ņemsi, kad tev kādu vārdu teiksim? Bet, - kas varētu klusu ciest?
Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis.
Tavi vārdi kritušu ir uzcēluši, un drebošus ceļus tu esi spēcinājis.
5 但是現今災禍一臨於你,你就萎靡不振;一接觸你,你就沮喪失意。
Bet kad tas nu nāk uz tevi, tad tu nogursti, un kad tas tevi aizņem, tad tu iztrūcinājies.
6 你敬畏天主之情,豈不是你的依靠﹖你完善的行為,豈不是你的希望﹖
Vai uz tavu Dieva bijāšanu nebija tava cerība, vai tu nepaļāvies uz saviem nenoziedzīgiem ceļiem?
Piemini jel, kurš nenoziedzīgs būdams ir bojā gājis, un kur taisni ir izdeldēti?
8 照我所見:那播種邪惡的,必收邪惡;散佈毒害的,必收毒害。
Tā es gan esmu redzējis: kas netaisnību ar un varas darbu sēj, tie to pašu pļauj.
9 天主一噓氣,他們即滅亡;一發怒氣,他們即消失。
Caur Dieva dvašu tie iet bojā, un no viņa bardzības gara tie iznīkst.
Lauvas rūkšana un liela lauvas balss un jaunu lauvu zobi ir izlauzti.
Vecais lauva iet bojā, jo laupījuma nav, un vecās lauvas bērni izklīst.
Un slepeni pie manis nācis vārds, un mana auss kādu skaņu no tā ir saņēmusi,
Nakts parādīšanu domās, kad ciets miegs cilvēkiem uziet.
Tad bailes man uznāca un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus.
Un viens gars man gāja garām, ka visi manas miesas mati cēlās stāvu.
16 他停立不動,但我不能辨其形狀;我面前出現形影,我聽見細微的聲音:
Viņš stāvēja, bet es nepazinu viņa ģīmi, tēls bija priekš manām acīm un es dzirdēju palēnu balsi:
17 人豈能在天主前自以為義﹖在造他者前,自以為潔﹖
Vai cilvēks taisns Dieva priekšā, vai vīrs šķīsts priekš sava Radītāja?
18 看,他的僕役,他還不信;他的使者,他還歸罪,
Redzi, Saviem kalpiem Viņš neuztic, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu, -
19 何況那以泥屋為居所,以塵土為基礎的人! 他們為人踐踏,有如蠹蟲;
Cik vairāk tiem, kas mālu namos dzīvo, kas ceļas no pīšļiem, kas nīcīgi kā kodi.
Starp rīta un vakara laiku tie top sašķelti, ka neviens to nenomana, viņi iet pavisam bojā.
Vai viņu gods viņiem netop atņemts? Tie nomirst, bet ne gudrībā.