< 約伯記 23 >
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
2 直到今天,我還是痛苦的哀訴,他沉重的手掌,使我不得不呻吟。
Vēl šodien man jātiepjas manās vaimanās, tā roka uz manis ir smagāka, nekā manas nopūtas.
Ak kaut es Viņu zinātu atrast un varētu aiztikt līdz Viņa krēslam.
Es Viņam liktu priekšā savu lietu un raudzītu pierādīt savu taisnību.
Es gribētu dzirdēt tos vārdus, ko Viņš man atbildētu, un vērā ņemt, ko Viņš man sacītu:
Vai Viņš pēc Sava lielā spēka ar mani tiesāsies? Nē, Viņš klausīsies uz mani.
7 如此,他會分辨出同他爭論的是個正直人,也許我可永久不再受裁判!
Tad taisns ar Viņu tiesātos, un es mūžam taptu izglābts no sava soģa.
8 可是我往東行,他不在那裏;我往西行,也找不到他;
Bet, ja es eju pret rītiem, tad Viņa tur nav, ja eju pret vakariem, tad Viņu nemanu.
Ja Viņš ziemeļos dara Savu darbu, tad es Viņu neraugu, ja Viņš nogriežas uz dienasvidu, tad es Viņu neredzu.
10 他洞悉我所有的行動。他若試驗我,我必如純金出現。
Bet Viņš zina manu ceļu; ja Viņš mani pārbaudītu, tad es taptu atrasts kā zelts.
11 我的腳緊隨著他的足跡,謹守他的道,總沒有偏離。
Mana kāja turējās Viņa pēdās, es Viņa ceļu esmu sargājis un neesmu atkāpies.
12 他所發的命令,我總沒有違背;他口中的訓言,我常保存在心中。
No Viņa lūpu pavēles es neesmu atkāpies, Viņa mutes vārdus es vairāk esmu glabājis nekā savu padomu.
13 但他所決定的,誰能變更﹖他所樂意的,必要實行。
Bet kad Viņš uz ko pastāv, kas Viņu novērsīs? Ko Viņš grib, to Viņš dara.
14 他為我注定的,必要完成;類似的事,還有很多。
Jo Viņš izdara, ko Viņš par mani nodomājis, un vēl daudz tādu padomu ir pie Viņa.
Tādēļ es iztrūcinājos priekš Viņa vaiga; kad es to apdomāju, tad es bīstos Viņa priekšā.
Tas stiprais Dievs manu sirdi darījis bailīgu, un tas Visuvarenais mani iztrūcinājis.
17 因為我雖面臨黑暗,幽暗雖遮蓋我的面,我仍不喪氣。
Jo tādā tumsībā es vēl neesmu izdeldēts, lai gan tumsa manu vaigu apklājusi.