以賽亞書 57
1 義人死去，沒有人放在心上；虔誠的人被收去，沒有人予以注意：義人被接去，是為了脫離災難，
Taisnais iet bojā, un nav neviena, kas to ņem pie sirds, un dievbijīgie top aizrauti, un neviens to neliek vērā. Jo taisnais top aizrauts, pirms ļaunums nāk.
2 而進入安息；躬行正直的人，將安眠於自己的處所。
Kas savu taisno ceļu gājuši, nāk pie miera un dus savos kambaros.
3 巫女的兒子，姦婦淫女的後裔，你們近前來！
Bet jūs, nākat šurp, zīlnieces bērni, laulības pārkāpēja un maucinieces dzimums.
4 你們戲謔誰呢﹖你們向誰張口吐舌呢﹖不是你們這些反叛的兒子，不忠的後裔，
Par ko jūs smejaties? Pret ko jūs atplēšat savu muti un izstiepjat savu mēli? Vai jūs neesat pārkāpēju bērni un viltnieku dzimums?
5 在橡樹林中，在一切綠樹下慾火中燒；在山谷中，在磐石的夾縫裏祭殺嬰兒嗎﹖
Jūs esat sakarsuši uz dievekļiem apakš visiem zaļiem kokiem un nokāvāt bērnus pie upēm apakš akmens kalnu stūriem.
6 山谷中的光石竟是你的家產，它們竟成了你的產業；並且你還給它們奠了酒，獻了供物，對這些事我豈能容忍﹖
Pie gludeniem upes akmeņiem bija tava daļa, tā bija tava tiesa, un tiem tu izlēji dzeramu upuri un upurēji ēdamu upuri; vai Man ar to bija mierā būt?
7 在巍峨高聳的山上，你安置了你的床榻，並且上那裏去奉獻犧牲。
Tu taisīji savu gultu lielā un augstā kalnā, ir tur tu uzkāpi, upurus upurēt.
8 你在門和門框後安置了你的記號，瞞著我裸體上了床，舖開了你的床榻，你喜歡與誰同寢，便與他茍合，且看了他的手。
Un aiz durvīm un stenderēm tu liki savu piemiņas zīmi, jo atstādamies no manis tu atsedzi un kāpi un taisīji platu savu gultu un līki ar tiem.
Tu iemīlēji viņu gultu un uzlūkoji to vietu. Tu gāji ar eļļu pie ķēniņa un nesi daudz smaržīgu zāļu, un tālu sūtīji savus vēstnešus un meties zemē līdz ellei. (Sheol h7585)
10 你因路途遙遠，已感疲倦，但總不說：「絕望了！」因為你找著了你新生的力量，所以你不覺困乏。
Tu nopūlējies savā garā ceļā un nesacīji: velti! Tu atradi jaunu spēku, tāpēc tu nenoguri.
11 你害怕誰，畏懼誰，竟使你失去忠信，而不懷念我，不關心我﹖難道因為我久不作聲，你就不怕我了嗎﹖
Bet no kā tev bija bail un ko tu bijies? Jo tu paliki par meli un Mani nepieminēji un neņēmi pie sirds. - Vai nav tā, kad Es sen dienām klusu cietis, tad tu Manis nebīsties?
12 我要披露你的義舉，以及與你毫無裨益的行為。
Es darīšu zināmu tavu taisnību un tavus darbus, ka tie tev nepalīdzēs.
13 當你呼求時，讓你那一夥救你罷！但是一陣風要把它們全部捲走，一口氣要把他們吹去。唯有那依賴我的，將承受地業，繼承我的聖山。
Kad tu brēksi, tad lai tev palīdz tavs (dievekļu) pulks; bet vējš tos visus aiznesīs, un vēsma tos aizraus. Bet kas uz Mani paļaujas, tas iemantos zemi un Manu svēto kalnu.
14 有個聲音說：「修路，修路！把路修平，把我民族道路上的障礙除去！」
Un Viņš sacīs: līdziniet, līdziniet, sataisiet ceļu, atņemat šķēršļus no Manu ļaužu ceļa.
15 因為至高者，卓越者，居於永遠者，名為聖者的這樣說：「我雖居於高處及聖所，但我也與懺悔和心靈謙卑的人在一起，為振奮謙卑者的心情，甦醒懺悔者的心靈。
Jo tā saka tas Augstais un Varenais, kas dzīvo mūžīgi un kā vārds ir svēts: Es dzīvoju augstībā un svētā vietā un pie tā, kam sagrauzts un pazemīgs gars, ka dzīvu daru garu pazemīgiem un dzīvu daru sirdi sagrauztiem.
16 我不願永遠爭辯，也不願永久發怒，因為生氣是由我而出，靈魂是由我而造。
Jo Es nebāršos mūžīgi nedz dusmošos bez gala; jo priekš Mana vaiga nonīktu gars un tās dvēseles, ko esmu radījis.
17 因了她的罪惡我一時發怒，打擊了她，在怒氣中掩住我的面；可是她仍背叛，走她隨心所欲的道路。
Es biju apskaities par viņu grēcīgo mantas kārību un tos situ un apslēpos un apskaitos, taču tie atkāpušies aizgāja pa savas sirds ceļu.
18 我看見了她的行為，我要醫治她，我要引她回來，將安慰賜給她和她的憂傷者。
Es ieraudzīju viņu ceļus, un tos dziedināšu, un Es tos vadīšu un došu prieku tiem, kas apbēdināti.
19 在他們的口唇上安放讚頌之辭：「平安，平安歸於遠近的人 ！」上主說。【我要醫好她。】
Es radīšu lūpu augļus: miers, miers lai ir tiem, kas tālu un kas tuvu, saka Tas Kungs, un Es tos dziedināšu.
20 但惡人將如翻騰的大海，不能平息，它的海浪捲起黃土與淤泥。
Bet tie bezdievīgie ir kā aizkustināta jūra, kas nevar nostāties, un viņas viļņi izmet dūņas un dubļus.
21 我的天主說：惡人決無平安！
Bezdievīgiem nav miera, saka mans Dievs.
