以賽亞書 42
1 請看我扶持的僕人，我心靈喜愛的所選者！我在他身上傾注了我的神，叫他給萬民傳佈真道。
Redzi, Tas ir Mans kalps, kam Es palīdzu, Manis izredzēts, pie kā Manai dvēselei labs prāts. Es savu Garu esmu licis uz Viņu, tautām iznest tiesu.
2 他不呼喊，不喧嚷，在街市上也聽不到他的聲音。
Viņš nebrēks nedz pacels Savu balsi, un Viņa balsi nedzirdēs pa ielām.
3 破傷的蘆葦，他不折斷；將熄的燈心，他不吹滅；他將忠實地傳佈真道。
Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs un kvēlošu dakti Viņš neizdzēsīs, Viņš tiesu nesīs ar patiesību.
4 他不沮喪，也不失望，直到他在世上奠定了真道，因為海島都期待著他的教誨。
Viņš nenogurs un nesalūzīs, kamēr iecels tiesu virs zemes, un jūras salas cerēs uz Viņa bauslību.
5 那創造且展布天空，舖張大地和佈置大地的產物，給世人賜予氣息，並給在地上行動的，賜與呼吸的天主上主這樣說：「
Tā saka Dievs, Tas Kungs, kas debesis radījis un izplāta, kas zemi izklājis ar viņas augļiem, kas dvašu dod tiem ļaudīm, kas tur mīt, un garu tiem, kas virs tās staigā.
6 我，上主，因仁義召叫了你，我必提攜你，保護你，立你作人民的盟約，萬民的光明，
“Es Tas Kungs Tevi esmu aicinājis iekš taisnības un Tevi satveru pie Tavas rokas un Tevi pasargāju un Tevi ieceļu par derību ļaudīm, par gaišumu pagāniem,
7 為開啟盲人的眼目，從獄中領出被囚的人，從牢裏領出住在黑暗的人。
Atvērt akliem acis un saistītos izvest no cietuma un no cietuma nama tos, kas sēž tumsībā.
8 我是上主，這是我的名字；我決不將我的光榮讓與另一位，決不將我應受的讚美歸於偶像。
Es esmu Tas Kungs, tas ir Mans vārds, un Savu godu Es citam nedošu, nedz Savu slavu elkiem.
9 先前的事，看，已經成就；我再宣告新近的事，在事未發生之前，我先告訴你們。」
Redzi, kas papriekš sludināts, tas ir noticis, un jaunu Es stāstu; pirms tas izplaukst, Es jums to dodu dzirdēt.”
10 你們應向上主高唱新歌，稱述他的榮耀直到地極！ 願海洋和其中一切，願島嶼和其上的居民讚美他！
Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, Viņa slavu no zemes galiem; jūras braucēji ar viņas pilnumu, salas ar saviem iedzīvotājiem.
11 願曠野和那裏的城邑，刻達爾人所居住的村落歡呼！願色拉的居民高聲歌唱，從山頂上吶喊！
Tuksnesis un viņa pilsētas lai paceļ balsi, un ciemi, kur Ķedars dzīvo; lai gavilē, kas dzīvo klints kalnos, lai tie sauc no kalnu galiem.
12 願眾人都歸光榮於上主，在島嶼上稱述他的榮耀！
Lai Tam Kungam dod godu un lai pasludina Viņa slavu salās.
13 上主出征有如勇士，激起怒火有如戰士；他要高喊呼叫，對自己的敵人顯出他的英勇。
Tas Kungs iziet kā varonis, kā karavīrs Viņš iekarsis dusmās; Viņš sauc, Viņš kliedz, Saviem ienaidniekiem Viņš rādās varens.
14 「我已緘默好久，安靜自抑；然而現今我要像待產的婦女，呼喊、呻吟和哀嘆。
Sen laiku Es esmu klusu cietis, esmu klusu bijis un savaldījies. Bet nu Es brēkšu, kā sieva, kas dzemdē, elzdams un pūzdams ar varu.
15 我要使大山丘陵乾透，使上邊的草木枯槁；我要使河流化為旱地，使池沼涸竭。
Es postīšu kalnus un pakalnus un likšu sakalst visam viņu zaļumam un darīšu upes par salām, un izžāvēšu ezerus.
16 我要領瞎子走他們不知道的路，帶他們行不認識的道；使黑暗在他們前化為光明，使崎嶇之途變為平坦；這些事我都要作，我決不放棄。
Un Es vadīšu aklus pa ceļu, ko tie nav zinājuši, Es tiem likšu staigāt pa tekām, ko tie nav pazinuši, Es darīšu tumsību priekš viņu acīm par gaismu un nelīdzenumu par līdzenumu. Tā Es darīšu un tos neatstāšu.
17 凡依賴偶像且向神像說：「你們是我的神」的人，必要敗退，蒙受奇辱。」
Bet atpakaļ būs griezties un palikt visiem kaunā, kas paļaujas uz elkiem un saka uz lietām bildēm: Jūs esat mūsu dievi.
18 聾子，你們聽！瞎子，你們睜眼看！
Klausāties, kurlie, un skatāties, aklie, un redziet.
19 除了我的僕人外，誰還那麼瞎呢﹖誰如同我派遣的人那麼聾呢﹖誰像與我立和約的人那樣瞎呢﹖誰似上主的僕人那樣聾呢﹖
Kas ir tik akls kā Mans kalps un tik kurls kā Mans vēstnesis, ko Es sūtu? Kas ir tik akls kā Tas mīļais, un tik akls kā Tā Kunga kalps?
20 他雖然看見了許多事，卻一無所覺；耳朵開著，卻沒有聽見。
Tu esi daudz redzējis, bet neesi ievērojis, ausis atdarījis, bet viņš nedzird.
21 上主為了自己的仁義，本來願意把法律發揚廣大，
Tam Kungam bija labs prāts Savas taisnības dēļ, dot lielu un augstu bauslību.
22 但這民族遭受了洗劫和搶掠，被束縛於桎梏之中，隱伏於監獄之內；他們成了搶掠之物，而無人搭救；受人劫奪，而無人敢說：「交出來！」
Bet tie ir postīti un aplaupīti ļaudis, visi saistīti alās un apslēpti cietuma namos, tie ir palikuši par laupījumu, un nav neviena, kas tos izglābj, par postījumu, un nav neviena, kas saka: Atdod atpakaļ.
23 你們中有誰靜聽這事，今後傾耳靜聽呢﹖
Kas jūsu starpā to liek vērā, kas uzmana un klausās, kas pēc būs?
24 是誰把雅各伯交付給搶掠者﹖是誰將以色列交給了劫奪者﹖不是他們所得罪的，不肯行他的道路，不肯聽從他的法律的那位上主嗎﹖
Kas Jēkabu nodeva uz postu un Israēli laupītājiem? Vai ne Tas Kungs, pret ko esam grēkojuši? - Jo tie negribēja staigāt Viņa ceļos un neklausīja Viņa bauslībai.
25 因此他在這民族身上發洩了自己的烈怒和戰火；火已在她四周燒起，她仍不理會，已燃燒著她，她仍未放在心上。
Tāpēc Viņš pār tiem ir izgāzis Savas dusmības bardzību un kara briesmas, ka visapkārt dega; bet tie to neatzina, - un Viņš tos iededzināja, bet tie to neņēma pie sirds.
