以賽亞書 40
1 「你們安慰，安慰我的百姓罷！」你們的天主說。
Iepriecinājiet, iepriecinājiet Manus ļaudis, saka jūsu Dievs.
2 你們應向耶路撒冷說寬心的話，並向她宣告：她的苦役已滿期，她的罪債已清償，因為她為了自己的一切罪過，已由上主手中承受了雙倍的懲罰。
Runājiet laipnīgi ar Jeruzālemi un sauciet uz viņu, ka viņas karošana pagalam, ka viņas noziegums salīdzināts, ka viņa divkārtīgu tiesu dabūjusi no Tā Kunga rokas par visiem saviem grēkiem.
3 有一個呼聲喊說：「你們要在曠野中預備上主的道路，在荒原中為我們的天主修平一條大路！
Saucēja balss ir tuksnesī: sataisiet Tam Kungam ceļu, dariet klajumā staigājamu ceļu mūsu Dievam.
4 一切深谷要填滿，一切山陵要產平，隆起的要削為平地，崎嶇的要闢成坦途！
Visas ielejas taps paaugstinātas un visi kalni taps pazemoti, un kas nelīdzens, taps līdzens, un kas celmains, taps klajums.
5 上主的光榮要顯示出來，凡有血肉的都會看見：這是上主親口說的。」
Un Tā Kunga godība taps parādīta un visa miesa kopā to redzēs, jo Tā Kunga mute ir runājusi.
6 有個聲音說：「呼喊罷！」我答說：「我呼喊什麼﹖」「凡有血肉的都似草，他的美麗似田野的花；
Balss saka: Sauc! Un viņš saka: Ko man būs saukt? Visa miesa ir zāle, un viss viņas labums kā puķe laukā.
7 上主的風吹來，草必枯萎，花必凋謝。【的確，人民好像草。】
Zāle nokalst, puķe savīst, kad Tā Kunga Gars pūš virsū; tiešām tie ļaudis ir zāle.
8 草能枯萎，花能凋謝，但我們天主的話永遠常存。」
Zāle nokalst, puķe savīst, bet mūsu Dieva vārds pastāv mūžīgi.
9 給熙雍傳喜訊的啊！請登上高山！給耶路撒冷報喜訊的啊！請大聲疾呼！ 高呼罷！不要畏懼！向猶大各城報告說：你們的天主來了！
Ciāna, labas vēsts sludinātāja, kāp uz augstu kalnu; Jeruzāleme, labas vēsts sludinātāja, pacel savu balsi ar spēku, pacel to, nebīsties! Saki Jūda pilsētām: redzi, jūsu Dievs!
10 吾主上主帶著威能來到，他的手臂獲得了勝利；他的勝利品與他同在，他獲得的酬勞在他面前。
Redzi, Tas Kungs Dievs nāk varens, un Viņa elkonis valdīs, redzi, Viņa alga ir pie Viņa, un Viņa atmaksāšana Viņa priekšā.
11 他必如牧人，牧放自己的羊群，以自己的手臂集合小羊，把牠們抱在自己的懷中，溫良地領導哺乳的母羊。
Viņš ganīs Savu ganāmo pulku kā gans, Viņš sapulcinās tos jērus Savās rokās un nesīs Savā klēpī un vedīs lēnītiņām tās grūtās avju mātes.
12 誰曾用手心量過海水，用手掌測量過天，用升斗量過地上的塵土，用天秤稱過高山，用戥子撐過丘陵呢﹖
Kas izmērojis ūdeni ar sauju un apņēmis debesis ar sprīdi un satvēris zemes pīšļus ar sieciņu(mērtrauku) un nosvēris kalnus ar svaru un pakalnus svaru kausā.
13 誰曾指揮過上主的心靈；或做過他的參謀，教導過他呢﹖
Kas ir pamācījis Tā Kunga Garu un bijis Viņa padoma devējs, kas Viņam būtu mācījis gudrību?
14 他曾向誰請教過，請他教導自己，指導自己正路，教授自己智識，指示明智的行徑呢﹖
Pie kā Viņš padomu meklējis, ka tas Viņam saprašanu būtu devis un Viņam būtu mācījis tiesas ceļu, un Viņam būtu mācījis atzīšanu un Viņam zināmu darījis gudrības ceļu?
15 看哪！萬民像桶中的一滴水，如天秤上的一粒沙；看，島嶼重如一粒灰塵。
Redzi, tautas ir kā pilīte pie spaiņa un kā puteklītis svaru kausā; redzi, Viņš salas paceļ kā putekļus.
16 黎巴嫩不夠當柴燒，其中的野獸不足作燔祭。
Un ar Lībanu nepietiek priekš dedzināšanas, un ar viņa zvēriem priekš Viņa dedzināmiem upuriem.
17 萬民在他面前好像烏有，在他看來只是空虛淨無。
Visas tautas ir kā nekas priekš Viņa, un pie Viņa top turētas par nieku un par neko.
18 你們要把天主同誰相比擬呢﹖你們把他與什麼相對照呢﹖
Kam jūs līdzināsiet to stipro Dievu? Jeb kādu līdzību jūs Viņam gribat taisīt?
19 與偶像嗎﹖偶像是工匠鑄造，金匠再包上金子，然後再鑄銀鍊圍起來。
Gan amatnieks lej bildi un sudrabkalis to apvelk ar zeltu un pielej sudraba ķēdes klāt.
20 精於選料的人，在選擇一塊不朽的木頭，再尋找一位精明的工匠，將鑄像立定，不致倒下。
Kas ir nabags, kam maz pie rokas upurēt, tas izmeklē koku, kas nesatrūd, viņš sev meklē gudru meistaru, taisīt bildi, kas nešķobās.
21 難道你們不知道﹖難道你們沒有聽說﹖難道從起初沒有人告訴過你們﹖難道由大地肇基以來你們沒有細察過嗎﹖
Vai jūs nezināt? Vai jūs nedzirdat? Vai jums no iesākuma nav stāstīts? Vai jūs neesat izpratuši zemes radīšanu?
22 他坐在大地的穹窿之上，地上的居民有如蝗蟲一般。他展開天幕有如帷幔，伸開天空有如居住的蓬帳。
Viņš sēž pār zemes virsu, un viņas iedzīvotāji ir kā siseņi. Viņš debesis izklāj kā smalku palagu un tās izpleš kā telti, kur dzīvo.
23 他使王侯化為烏有，叫地上的士紳成為虛無。
Viņš lielus kungus dara par nieku un zemes soģus par neko.
24 他們剛被栽上，剛被種植，剛在土中扎根，他向他們一噓氣，他們一噓氣，他們便立即枯萎，暴風捲枯湝似的將他們捲走。「
Tā kā tie nebūtu ne dēstīti, ne sēti, nedz viņu celms iesakņojies zemē; kad Viņš uz tiem pūtīs, tad tie nokaltīs, un viesulis tos aizvedīs kā pelus.
25 你們把我同誰比擬呢﹖要我與誰相似呢﹖」聖者如此說。
Ar ko tad jūs Mani līdzināsiet, kam Es būtu līdzīgs? Saka tas Svētais.
26 你們舉目向上，看看是誰造了這些呢﹖是他按照數目展開了他的萬軍，按照次序一一點名，在這強有力和威能者前，沒有一個敢缺席的。
Paceļat savas acis uz augšu un skatāties, kas šīs lietas ir radījis un izved viņu pulku pēc skaita? Viņš tos visus sauc pie vārda pēc sava lielā spēka, un viņa stiprums ir tik varens, ka neviena netrūkst.
27 雅各伯！你為什麼說﹖以色列！你為什麼講：「上主看不見我的命運！天主忽略了我的案件！」
Kāpēc tad tu saki, Jēkab, un tu Israēl, runā: mans ceļš ir priekš Tā Kunga paslēpts, un mana tiesa aiziet manam Dievam garām?
28 難道你不知道，或者沒有聽說：上主是永生的天主，是創造地極之主嗎﹖他縱不疲倦，決不困乏，他的智慧高深莫測。
Vai tu to nezini, vai tu to neesi dzirdējis? Mūžīgs Dievs ir Tas Kungs, kas zemes galus radījis; viņš nepiekūst un nenogurst, viņa prāts ir neizprotams.
29 他賜給疲倦者力量，賜給無力者勇氣。
Viņš piekusušiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgiem.
30 少年人能疲倦困乏，青年人能失足跌倒；
Jaunie piekusīs un nogurs un jaunekļi kritin kritīs:
31 然而仰望上主的，必獲得新力量，必能振翼高飛有如兀鷹，疾馳而不困乏，奔走而不疲倦。
Bet kas uz To Kungu paļaujas, dabūs jaunu spēku; tie skries uz augšu ar spārniem kā ērgļi, tie tecēs un nepiekusīs, tie staigās un nenogurs,
