哈巴谷書 3
1 哈巴谷的禱詞。調寄「流離之歌。」
Pravieša Habakuka lūgšana, pēc augstas dziesmas dziedama: Kungs, kad es dzirdēju Tavu slavu, tad es izbijos.
2 上主，我聽到了你的報道；上主，我見到你的作為；求你在歲月的過程中，彰顯你的作為，求你在歲月的過程中，宣佈出來! 但願你發怒時，也懷念仁慈。
Kungs, tas ir Tavs darbs, izdari to gadiem ritot, gadiem ritot dari to zināmu. Dusmībā piemini žēlastību.
3 天主自特曼而來，聖者由帕蘭山而至(休止)；衪的威嚴遮蓋諸天，衪的榮耀充滿地。
Dievs nāk no Tēmana un tas Svētais no Pārana kalniem. (Sela) Viņa augstība apklāj debesis, un zeme ir pilna Viņa slavas.
4 衪的光輝明輝如日；衪手中射出的光芒，蘊藏著衪的威能。
Un spožums atspīd kā (saules) gaisma un stari Viņam abējās pusēs, un tur Viņa spēcība slēpjās.
5 瘟疾在衪面前開路，熱症隨衪的足後。
Viņa priekšā iet mēris, un sērga uz viņa pēdām.
6 衪一停立，大地就動搖；衪一注視，萬民就戰慄；太古的山嶽崩裂，久遠的丘陵沉沒；衪自永遠即在其上行走。
Viņš stāv un satrīcina zemi, Viņš skatās un biedina tautas, mūžīgie kalni šķīst, vecu vecie pakalni grimst; Viņš staigā mūžības ceļus.
7 我曾見雇商的帳幕恐慌，米德揚的帳幕震勫。
Es redzēju Moru ļaužu teltis postā un Midijaniešu dzīvokļus drebam.
8 上主! 當你騎著馬，乘著凱旋車時，是否是向河流發怒﹖或是向海洋洩憤﹖
Vai Tu par upēm esi apskaities, ak Kungs, vai Tev dusmas par ūdeņiem, vai Tev bardzība par jūru, ka Tu brauci ar Saviem zirgiem uz Saviem glābšanas ratiem?
9 你抽出了你的弓弩，囊中裝滿了箭羽(休止)；你劈地成河，
Tavs stops izvilkts spīd, rīkste, vārdos zvērēta (Sela) Zemi Tu skaldi upēs.
10 叢山見你而戰慄；驟雨由雲中降下，深潚發出巨響，太陽齔了昇起，
Kalni Tevi ierauga, un tiem paliek bail, ūdens plūdi plūst, dziļums kauc, un augsti paceļ savas rokas.
11 月亮停於居所：這是因了你放射箭羽的光芒，你槍矛閃爍的光亮。
Saule un mēness paliek stāvot savā mājoklī, Tavām bultām šaujoties un spīdot, Taviem šķēpiem spīdot un zibot.
12 你懷怒踏遍大地，含恨蹂躝了萬邦。
Dusmībā Tu samini zemi, bardzībā Tu sadragā tautas.
13 你出征是為了你的百姓，是為了你的受傅者；你折毀了惡人的屋頂，使屋基露出，直到磐石(休止)
Tu izej, glābt Savus ļaudis, glābt Savu svaidīto, Tu satrieci bezdievīgā nama galvu, atsegdams pamatu līdz pat kaklam. (Sela)
14 你用箭他戰士的頭，因為他們衝來要驅散我們，且高興的有如在暗中吞食貧民的人。
Ar viņa paša šķēpiem Tu satrieci viņa karavīru galvu, kas kā vētra nāk, mani izkaisīt, kam prieks, nabagu aprīt slepenībā.
15 你卻將他的戰馬投入深海，投入多水的沼澤中。
Tu jāji ar saviem zirgiem pa jūru, pa varenu ūdeņu plūdiem.
16 我一聽見，我的我的臟腑發抖；對此消息，我的口脣打顫；痲痺侵入 下骨骸，我的步伐在我下面已零亂。我在靜待那因難的日子，因為那日子必要臨於進攻我們的民族身上。
Kad es to dzirdēju, tad manas iekšas trīcēja, no tās balss drebēja manas lūpas; puveši nāk manos kaulos, es trīcu savā vietā, ka man klusu jāgaida tā bēdu diena, kad celsies pret tiem ļaudīm, kas tos spaidīs.
17 縱然無花果樹不發芽，葡萄樹不結實，橄欖樹一無所產，麥田不出產食糧，羊棧內沒有羊，牛欄中沒有牛，
Ja vīģes koks nezaļos, un augļu nebūs vīna kokam; eļļas koka augums nepiepilda cerības, un tīrumi nenes barību, avis izzudušas no ganībām un lopa nav laidaros.
18 我仍然喜樂於上主，歡欣於我的救主天主。
Bet tomēr es priecāšos iekš Tā Kunga, es līksmošos iekš Dieva, sava Pestītāja.
19 我主上主是我的力量，衪使我的腳有如鹿腳，引我在高處步行。──交於樂官，和以絃樂。
Tas Kungs Dievs ir mans stiprums, viņš dara man kājas kā stirnām un mani vedīs pa maniem kalniem. - Dziedātāju vadonim uz manām koklēm.
