創世記 30
1 辣黑耳見自己沒有給雅各伯生子，就嫉妒姐姐，對雅各伯說：「你要給我孩子；不然，我就死啦! 」
Kad nu Rahēle redzēja, ka tā Jēkabam nedzemdēja, tad tā apskauda savu māsu un sacīja uz Jēkabu: dabū man bērnus, bet ja ne, tad man jāmirst.
2 雅各伯對辣黑耳生氣說：「不肯使你懷孕的是天主，難道我能替他作主﹖」
Tad Jēkabs apskaitās uz Rahēli un sacīja: vai es esmu Dieva vietā, kas tev miesas augļus liedzis?
3 辣黑耳回答說：「這裏有我的婢女彼耳哈，你親近她，叫她在我膝下生子，使我能由她得子。」
Un tā sacīja: redzi, še ir mana kalpone Bilha, ej pie tās, ka tā uz manu klēpi dzemdē, un es arīdzan caur viņu augļojos.
4 辣黑耳就將自己的婢女彼耳哈給了雅各伯作妾；雅各伯親近了她，
Un viņa tam deva Bilu, savu kalponi par sievu, un Jēkabs gāja pie tās.
5 她遂懷孕，給雅各伯生了一子。
Un Bilha tapa grūta un dzemdēja Jēkabam dēlu.
6 辣黑耳就說：「天主對我公道，俯聽了我的哀聲，給了我一子。」為此給他起名叫丹。
Tad Rahēle sacīja: Dievs man tiesu ir iznesis un arī manu balsi paklausījis un man dēlu devis. Tādēļ tā viņa vārdu nosauca Danu.
7 辣黑耳的婢女彼耳哈又懷孕，給雅各伯生了第二個兒子。
Un Bilha, Rahēles kalpone, tapa atkal grūta un dzemdēja Jēkabam otru dēlu.
8 辣黑耳就說：「我以天大的力量與我姐姐相爭，得到勝利了。」便給他起名叫納斐塔里。
Tad Rahēle sacīja: Dieva cīnīšanos esmu cīnījusies ar savu māsu un arī uzvarējusi, - un nosauca viņa vārdu Naftali.
9 肋阿見自己停止生育，也將自己的婢女齊耳帕給了雅各伯作妾。
Kad nu Lea redzēja, ka bija mitējusies dzemdēt, tad tā arīdzan ņēma savu kalponi Zilfu un to Jēkabam deva par sievu.
10 肋阿的婢女齊耳帕給雅各伯生了一子。
Un Zilfa, Leas kalpone, dzemdēja Jēkabam dēlu.
11 肋阿遂說：「好幸運! 」就給他起名叫加得。
Tad Lea sacīja: laime, - un nosauca viņa vārdu Gadu.
12 肋阿的婢女齊耳帕給雅各伯又生了第二個兒子。
Un Zilfa, Leas kalpone, dzemdēja Jēkabam otru dēlu.
13 肋阿遂說：「我真有福! 女人都要以為我有福。」就給他起名叫阿協爾。
Tad Lea sacīja: labi man, jo meitas mani teiks svētīgu, - un tā nosauca viņa vārdu Ašeru.
14 到了割麥的時節，勒烏本出去，在田間尋得了一些曼陀羅，帶回來給了他母親肋阿。辣黑耳對肋阿說：「請你將你兒子得的曼陀羅給我一些。」
Un Rūbens gāja kviešu pļaujamā laikā un atrada dudaīm (mīlestības ābols) laukā un atnesa tos Leai, savai mātei, un Rahēle sacīja uz Leū: dod man jel no tava dēla dudaīm.
15 肋阿回答說：「你奪去了我的丈夫還不夠；你還想奪去我兒的曼陀羅麼﹖」辣黑耳說：「好罷! 今夜就讓他與你同睡，為交換你兒子的曼陀羅。」
Un viņa uz to sacīja: vai tā ir maza lieta, ka tu manu vīru esi atņēmusi, un tu arī mana dēla dudaīm gribi ņemt? Tad Rahēle sacīja: tam būs šo nakti pie tevis gulēt par tava dēla dudaīm.
16 到了晚上雅各伯由田間回來，肋阿就跑出去迎接他說：「你該來我這裏，因為我用我兒子的曼陀羅雇了你。」那夜雅各伯便與她同睡。
Kad nu Jēkabs vakarā no lauka nāca, tad Lea tam izgāja pretī un sacīja: tev būs nākt pie manis, jo es tevi ar maksu esmu saderējusi par sava dēla dudaīm. Un viņš pie tās gulēja tanī naktī.
17 天主俯允了肋阿，她又懷孕，給雅各伯生了第五個兒子。
Un Dievs paklausīja Leū, un tā tapa grūta un dzemdēja Jēkabam piekto dēlu.
18 肋阿說：「天主給了我報酬，因為我將我的婢女給了我的丈夫。」便給他起名叫依撒加爾。
Tad Lea sacīja: Dievs man to atmaksājis, ka es savam vīram esmu devusi savu kalponi, - un tā nosauca viņa vārdu Īsašaru.
19 肋阿又懷孕，給雅各伯生了第六個兒子。
Un Lea tapa atkal grūta un dzemdēja Jēkabam sesto dēlu.
20 肋阿說：「天主給了我一個很好的禮物；這一回我的丈夫要與我同居了，因為我給他生了六個兒子。」便給他起名叫則步隆。
Tad Lea sacīja: Dievs mani apdāvinājis ar labu dāvanu, nu mans vīrs pie manis dzīvos, tāpēc, ka es viņam esmu dzemdējusi sešus dēlus - un tā nosauca viņa vārdu Zebulonu.
21 後來她生了一個女兒，給她起名叫狄納。
Un pēc tam viņa dzemdēja meitu un nosauca viņas vārdu Dinu.
22 天主想起了辣黑耳，垂允了她，開了她的子宮，
Un Dievs pieminēja Rahēli un paklausīja viņu un darīja viņu auglīgu.
23 她遂懷孕，生了一個兒子，說：「天主拭去了我的恥辱。」
Un viņa tapa grūta un dzemdēja dēlu un sacīja: Dievs manu apsmieklu no manis atņēmis.
24 她給他起名叫若瑟說：「願上主再給我添子。」
Un tā nosauca viņa vārdu Jāzepu, sacīdama: lai Tas Kungs mani apdāvina vēl ar citu dēlu.
25 辣黑耳生了若瑟以後，雅各伯對拉班說：「請讓我回到我的本鄉故土!
Un notikās, kad Rahēle Jāzepu bija dzemdējusi, tad Jēkabs sacīja uz Lābanu: atlaid mani, ka es noeju uz savu vietu savā zemē,
26 請你將我服事你所得的妻子兒女交給我，讓我回去；你知道我怎樣服事了你。」
Dod man manas sievas un manus bērnus, kuru dēļ tev esmu kalpojis, tad es iešu, jo tu gan zini to kalpošanu, ko tev esmu kalpojis.
27 拉班對他說：「如果我在你眼中得寵，請你住下；我覺察出，上主祝福我，是為了你的原故。」
Un Lābans uz to sacīja: kaut es būtu atradis žēlastību tavās acīs! - es esmu nopratis, ka Tas Kungs mani tevis dēļ ir svētījis.
28 繼而說：「請規定你的工價，我必付給你。」
Un viņš sacīja: prasi savu algu no manis, tad es to došu.
29 雅各伯對他說：「你知道，我是怎樣服事了你；你的牲畜跟著我是怎樣的情形。
Un tas uz viņu sacīja: tu zini, kā es tev esmu kalpojis, un kā tavi lopi pie manis ir izdevušies.
30 我未來之前，你所有的是那麼少，現在增加了那麼多；我一來，上主就祝福了你。但是，我幾時也能為我興家立業呢﹖」
Jo priekš manas atnākšanas tev bija mazums, un tas ir lielā pulkā vairojies, un Tas Kungs tevi svētījis caur maniem soļiem; un nu, kad tad man būs apgādāt savu namu?
31 拉班問說：「我該給你什麼﹖」雅各伯答說：「你什麼也不必給我，只要你應承我這件事，我就仍牧放照顧你的羊群：
Un viņš sacīja: ko lai tev dodu? Tad Jēkabs sacīja: tev man nekā nav jādod; ja tu man šo darīsi, tad es atkal ganīšu un sargāšu tavas avis.
32 你今天走遍你的羊群，將其中凡有斑點或黑點的，即綿羊群中有黑色的，山羊群中有黑點或斑點的，都挑出來，當作我的工價。
Es izstaigāšu šodien pa visu tavu ganāmo pulku un atšķiršu no turienes visus raibos un lāsainos un visus melnos starp jēriem un visus lāsainos un raibos starp kazām, - un tās būs man par algu.
33 後來任何一天，你來察看我的工價時，我好對你證明我的公正。山羊中凡是沒有斑點或黑點的，綿羊中凡是不黑的，都算是偷來的。」
Tad mana taisnība liecinās par mani nākamās dienās, kad tu nāksi, manu algu raudzīt: viss, kas nav raibs un lāsains starp kazām un melns starp jēriem, to es būšu zadzis.
34 拉班回答說：「好，就照你的話辦罷!」
Tad Lābans sacīja: redzi, lai jel notiek pēc tava vārda.
35 當天拉班就將有條紋有斑點的公山羊，凡有白紋，或斑點和黑點的母山羊，並黑色的綿羊都挑出來，交在自己兒子們手中；
Un viņš atšķīra tanī dienā tos lāsainos un raibos āžus, un visas lāsainās un raibās kazas, visu, pie kā bija baltums, un visu, kas bija melns starp jēriem, un viņš tos iedeva savu bērnu rokā;
36 又使雅各伯與自己相距三日的路程。雅各伯便牧放拉班其餘的羊群。
Un lika starpu treju dienu gājumā starp sevi un Jēkabu. Un Jēkabs ganīja Lābana citas avis.
37 雅各伯拿了楊樹、杏樹和楓樹的嫩枝，將皮剝成一條一條的白紋，使樹枝的光白露出；
Tad Jēkabs ņēma rīkstes no zaļām apsēm un mandeļu kokiem un kļavām, un nodrāza tām baltas strīpas, atklādams to baltumu pie tām rīkstēm.
38 然後將剝去皮的枝條，插在水溝和水漕裏，羊群前來喝水時，正與羊群相對。羊群前來喝水時，就彼此相配。
Un tos kociņus, ko bija nomizojis, viņš ielika ūdens silēs un dzeramos traukos avīm priekšā, ka tās nākdamas dzert apietos.
39 羊群對著枝條相配，就生出了有條紋，有斑點和黑點的小羊。
Un tās avis apgājās pār tām rīkstēm, un vedās strīpainas, lāsainas un raibas.
40 雅各伯將這些羔羊分開，將這些羊放在拉班羊群中有條紋和有黑點的羊前；這樣他為自己另組羊群，不將牠們放在拉班的羊群中。
Un Jēkabs šķīra tos jērus, un lika tām mātēm skatīties uz tām strīpainām un melnām starp Lābana avīm, un lika savus ganāmos pulkus atsevišķi, un nelika tos pie Lābana avīm.
41 到了肥壯的羊要配合時，雅各伯就將枝條插在水溝裏，對著羊群的眼，使羊對著枝條彼此相配。
Un notikās allažiņ, kad tās agrās avis apgājās, tad Jēkabs to avju priekšā tos kociņus ielika ūdens silēs, ka tās pār tiem kokiem apietos.
42 當羊群瘦弱時，他就不插枝條：這樣，瘦弱的都歸拉班，肥壯的都歸雅各伯。
Bet kad tās vēlās avis apgājās, tad Jēkabs tos kociņus nelika iekšā, tad tie atpīļi(vājie) kļuva Lābanam un tie agrējie(spēcīgie) Jēkabam.
43 為此這人越來越富，擁有許多羊群，婢女和奴僕，駱駝和驢子。
Un tas vīrs auga ļoti varens, un tam bija daudz avju, kalpoņu un kalpu, kamieļu un ēzeļu.
