出埃及記 34
1 上主向梅瑟說：「你要鑿兩塊石版，和先前的一樣；我要把你摔碎的石版上的字，再刻在石版上。
Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: izcērt divus akmens galdiņus tā kā tos pirmajus, tad Es uz tiem galdiņiem rakstīšu tos vārdus, kas ir bijuši uz tiem pirmajiem galdiņiem, ko tu esi salauzis.
2 明天早晨你要準備好，清早上西乃山，在山頂上站在我前。
Un rītu esi gatavs, ka tu rītu vari kāpt uz Sinaī kalnu, un stājies Manā priekšā tur kalna galā.
3 不准任何人同你上山，全山不可有一個人，也不准在這山下放牛羊。」
Un nevienam nebūs kāpt līdz ar tevi augšā, nevienam arī nebūs tapt redzētam pa visu to kalnu, arī nedz sīkus, nedz lielus lopus nebūs ganīt tam kalnam pretī.
4 梅瑟便鑿了兩塊石版，和先前的一樣；照上主的吩咐，清早起來，上了西乃山，手中拿著兩塊石版。上主顯現
Tad Mozus izcirta divus akmens galdiņus tā kā tos pirmajus un cēlās no rīta agri un kāpa augšam uz Sinaī kalnu, kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis; un viņš ņēma savā rokā tos divus akmens galdiņus.
5 上主乘雲降下，站在梅瑟身旁，他便呼喊「雅威」名號。
Tad Tas Kungs nonāca padebesī, un tur piestājās pie viņa un izsauca Tā Kunga vārdu.
6 上主由他面前經過時，大聲喊說：「雅威，雅威是慈悲寬仁的天主，緩於發怒，富於慈愛忠誠，
Un Tas Kungs gāja viņam garām un izsauca: Tas Kungs, Dievs ir žēlīgs un sirdsmīlīgs Dievs, lēnprātīgs un liels no žēlastības un uzticības,
7 對萬代的人保持仁愛，寬赦過犯、罪行和罪過，但是決不豁免懲罰，父親的過犯向子孫追討，直到三代四代。」
Kas parāda žēlastību daudz tūkstošiem, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī nepamet nesodītus, piemeklēdams tēvu grēkus pie bērniem un bērnu bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.
8 梅瑟急忙俯伏在地朝拜，
Un Mozus traucās un metās zemē un pielūdza,
9 說：「吾主，若是我真在你眼中得寵，求吾主與我們同行；這百姓固然執拗，但求你寬免我們的過犯和罪惡，以我們為你的所有物。」約書中的精華
Un sacīja: Kungs, ja esmu atradis žēlastību Tavās acīs, tad lūdzams, ej jel, Kungs, līdz ar mums, jebšu šie ir pārgalvīgi ļaudis, - ka Tu piedod mūsu noziegumus un mūsu grēkus, un pieņem mūs par Savu īpašumu.
10 上主說：「看，我要立約：我在你的全百姓前所要行的奇跡，是在普世萬國未行過的；你四周的人民要看見上主的作為因為我藉你所行的是可怕的事。
Tad Viņš sacīja: redzi, Es daru derību: priekš visiem taviem ļaudīm Es darīšu brīnumus, kas nav darīti nekur pa zemes virsu, nedz pie kādām tautām, tā ka visiem ļaudīm, starp kuriem tu esi, būs redzēt Tā Kunga darbu, jo tās būs ļoti bijājamas lietas, ko Es pie tevis darīšu.
11 你應注意我今日吩咐你的事：我要從你面前驅逐阿摩黎人、客納罕人、赫特人、培黎齊人、希威人和耶步斯人。
Ņem vērā, ko Es tev šodien pavēlu: redzi, Es izdzīšu tavā priekšā Amoriešus un Kanaāniešus un Hetiešus un Fereziešus un Hiviešus un Jebusiešus,
12 你要注意：你每到一地，不可與那地方的居民立盟，恐怕他們成了你中間的陷阱。
Sargies, ka tu nedari derību ar tās zemes iedzīvotājiem, pie kuriem tu nāksi, ka tie nekļūst tavā starpā par slazda valgu.
13 你應拆毀他們的祭壇，打碎他們的神柱，砍斷他們的木偶。
Bet jums būs izpostīt viņu altārus un jums būs salauzīt viņu uzceltos stabus un nocirst viņu elku kokus.
14 不准你朝拜別的神，因為上主名為忌邪者，他是忌邪的天主。
Jo tev nebūs pielūgt nekādu citu dievu, - jo Tas Kungs: dusmotājs ir Viņa vārds, Viņš ir dusmīgs Dievs,
15 不准你與當地的人民結盟，免得他們與自己的神行淫，給自己的神獻祭時，請你去吃他們的祭物，
Ka tu nedari nekādu derību ar tās zemes iedzīvotājiem, un kad tie saviem dieviem mauko pakaļ un nes upurus saviem dieviem, ka tie tevi neaicina, un tu neēdi no viņu upuriem,
16 又免得你為你自己的兒子娶他們的女兒為妻；當他們的女兒與自己的神行淫的時候，也使你的兒子與她們的神行淫。
Un ka tu saviem dēliem neņem no viņu meitām, un viņu meitas saviem dieviem nemauko pakaļ un nedara arī tavus dēlus pakaļ maukojam viņu dieviem.
17 不准為你鑄造神像。
Tev nebūs sev taisīt lietus dievus.
18 你要按照我所吩咐的，在阿彼布月所定的日期內，守無酵節，七天之久吃無酵餅，因為在阿彼布月你出離了埃及。
Tev būs turēt neraudzētās maizes svētkus; septiņas dienas tev būs ēst neraudzētu maizi, kā Es tev esmu pavēlējis, noliktā laikā Abiba mēnesī; jo Abiba mēnesī tu esi izgājis no Ēģiptes zemes.
19 凡初開母胎的都應歸於我；你的牲畜中，凡首生的公牛羊，都應歸於我。
Viss, kas māti atplēš, Man pieder, un visi tavi lopi, kas no tēviņu kārtas piedzimst, māti atplēsdami, lai lieli, lai sīki.
20 首生的驢，應用羊贖回；若不贖回，應打斷牠的頸項。你的子孫中，凡是長子，你應贖回。空著手的，不可到我台前來。
Bet ēzeli, kas ēzeļa māti atplēš, tev būs izpirkt ar avi; bet ja tu to neizpirksi, tad lauz viņam kaklu. Visus pirmdzimušos no taviem dēliem tev būs izpirkt, un priekš Mana vaiga jums nebūs rādīties tukšiem.
21 你六天作工，但第七天應安息，連在耕種收穫的時期，也咬安息。
Sešas dienas tev būs strādāt, bet septītā dienā dusēt, arī aramā un pļaujamā laikā tev būs dusēt.
22 在收穫初熟麥子時，應過七七節；在年尾過收藏節。
Nedēļu svētkus arīdzan tev būs turēt ar kviešu pļaujas pirmajiem augļiem un pļaušanas svētkus, kad gads pagalam.
23 凡你所有的男子，一年三次應去朝拜主，上主，以色列的天主。
Trīs reiz gadskārtā visiem, kas jūsu starpā ir vīrieši, būs rādīties Tā Kunga Dieva, Israēla Dieva priekšā.
24 幾時我從你面前趕走異民，擴展了你的疆域之後，你一年三次上去朝拜上主你天主的時候，沒有人敢圖謀你的國土。
Kad Es tos pagānus izdzīšu tavā priekšā, un izpletīšu tavas robežas, tad neviens tavu zemi neiekāros, kamēr tu iesi rādīties Tā Kunga, sava Dieva priekšā, trīs reiz gadskārtā.
25 不可同酵麵一起給我祭獻犧牲的血；逾越節的犧牲，不可留到早晨。
Tev nebūs upurēt Mana upura asinis ar raudzētu maizi, un Pasa svētku upurim nebūs palikt cauru nakti līdz rītam.
26 你田中最上等的初熟之果，應獻到上主你的天主的殿中。不可煮羊羔在其母奶之中。」
Tos pirmajus no tavas zemes pirmajiem augļiem tev būs nest Tā Kunga tava Dieva, namā; āzīti tev nebūs vārīt viņa mātes pienā.
27 以後上主向梅瑟說：「你要記錄這些話，因為我依據這些話同你和以色列子民立了約。」
Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Raksti šos vārdus, jo pēc šiem vārdiem Es esmu darījis derību ar tevi un ar Israēli.”
28 梅瑟在那裏同上主一起，停留了四十天四十夜，沒有吃飯，也沒有喝水；把盟約的話，即十句話，寫在石版上。梅瑟面容發光
Un viņš tur bija pie Tā Kunga četrdesmit dienas un četrdesmit naktis; viņš neēda maizes un nedzēra ūdens, un rakstīja uz tiem galdiņiem tos derības vārdus, tos desmit vārdus.
29 梅瑟從西乃山下來的時候，手中拿著兩塊石版；他下山的時候，未發覺自己的臉皮，因同上主說過話，而發光。
Un notikās, kad Mozus nokāpa no Sinaī kalna un tie divi liecības galdiņi bija Mozus rokā, tad no tā kalna nokāpjot Mozus nezināja, ka viņa vaiga āda spīdēja, tādēļ ka tas ar Viņu bija runājis.
30 亞郎和全以色列子民一看見他的臉皮發光，都害怕接近他。
Kad nu Ārons un visi Israēla bērni Mozu uzlūkoja, redzi, tad viņa vaiga āda spīdēja, tāpēc tie bijās nākt tuvu pie viņa.
31 梅瑟召呼他們過來，亞郎和全會眾的首領才敢回到他跟前，梅瑟就同他們談了話。
Tad Mozus tos sauca un Ārons un visi draudzes virsnieki griezās pie viņa un Mozus uz tiem runāja.
32 以後全以色列子民也來到他跟前，他把上主在西乃山同他所說的一切，都吩咐了他們。
Pēc tam visi Israēla bērni piegāja, un viņš tiem visu pavēlēja, ko Tas Kungs ar viņu bija runājis Sinaī kalnā.
33 梅瑟向他們講完話，就用首帕蒙上自己的臉。
Un kad Mozus beidza ar tiem runāt, tad viņš lika apsegu uz savu vaigu.
34 幾時梅瑟到上主台前去同他談話，就揭去首帕，直到出來的時候；他出來後，就對以色列子民講明上主吩咐的事，
Bet kad Mozus priekš Tā Kunga nāca ar Viņu runāt, tad tas noņēma to apsegu, tiekams tas izgāja, un kad tas bija izgājis, tad tas runāja uz Israēla bērniem, kas tam bija pavēlēts.
35 以色列子民觀看梅瑟的臉，見梅瑟的臉皮發光。以後梅瑟再用首帕蒙上自己的臉，直到再去同上主談話。
Un Israēla bērni redzēja Mozus vaigu, ka Mozus vaiga āda spīdēja, un tad Mozus to apsegu atkal uzlika uz savu vaigu, tiekams tas iegāja ar Viņu runāt.
