撒母耳記下 19
1 有人報告約阿布說：「看，君王在痛哭哀悼阿貝沙隆。」
Un Joabam tapa sacīts: redzi, ķēniņš raud un žēlojās par Absalomu.
2 那天的勝利為全軍竟變成了悲哀，因為他們那天聽說君王為自己的兒子悲傷。
Un tā uzvara tai dienā palika par žēlabām visiem ļaudīm, jo tie ļaudis tai dienā dzirdēja sakām: ķēniņam sirds sāp par savu dēlu.
3 因此，那天軍人暗暗地進了城，好像由戰埸上受辱回來的軍隊。
Un tie ļaudis tai dienā nāca zagšus pilsētā, tā kā ļaudis zagšus nāk, kas kaunā krituši, kaujā bēgdami.
4 此時君王正在掩面大聲哀哭說：「我兒阿貝沙隆! 我兒阿貝沙隆! 我兒! 」
Un ķēniņš savu galvu bija aptinis un sauca ar stipru balsi: ak mans dēls Absalom! Ak Absalom, mans dēls, mans dēls!
5 約阿布進去對君王說：「你今天大傷你僕人們的臉面，他們救了你的性命，你兒女的性命，你妻妾的性命；
Tad Joabs nāca pie ķēniņa namā un sacīja: tu šodien esi apkaunojis visu savu kalpu vaigus, kas šodien glābuši tavu dzīvību un tavu dēlu un tavu meitu dzīvību un tavu sievu dzīvību un tavu lieko sievu dzīvību.
6 然而恨你的，你反而愛他；愛你的，你反恨他。今天你已明確表示：王侯和臣民為你不算什麼。也明明看出：阿貝沙隆今天若能活著，我們我們都死了，你才安心呢!
Bet tu mīļo, kas tevi ienīst, un ienīsti, kas tevi mīļo. Jo tu parādi šodien, ka virsnieki un kalpi priekš tevis nav nekas. Jo es nomanu šodien, kad tikai Absaloms būtu dzīvs un mēs visi šodien būtu miruši, tad tas tev būtu pa prātam.
7 現今你快起來，出去，說幾句使你僕人們安心的話吧! 我指著上主起誓，如果你不出去，今夜再沒有一個人同你一起了。這禍患於你要超過你從小到大所遭遇的一切禍患」。
Tad celies nu un izej un runā sirsnīgi ar saviem kalpiem, jo es zvērēju pie Tā Kunga, ja tu neizej, tad neviens vīrs pie tevis nepaliks šo nakti. Un tā tev būs lielāka nelaime, nekā visa nelaime, kas tev notikusi no tavas jaunības līdz šim laikam.
8 君王就起來，坐在大門口。遂有人向軍民傳報說：「君王已坐在門口! 」軍人都聚齊，來到君王前。以色列各自逃回自己的營幕。
Tad ķēniņš cēlās un apsēdās vārtos. Un visiem ļaudīm tika teikts un sacīts: redzi, ķēniņš sēž vārtos. Tad visi ļaudis nāca ķēniņa priekšā. Bet Israēls bēga ikviens savā dzīvoklī.
9 那時，以色列各支派的民眾紛紛議論說：「君王從仇人手中拯救了我們，現在，他竟為阿貝沙隆離開了本國。
Un visi ļaudis visās Israēla ciltīs strīdējās un sacīja: ķēniņš mūs ir izglābis no mūsu ienaidnieku rokas un mūs ir atsvabinājis no Fīlistu rokas, un nu viņam no zemes bija jābēg Absaloma priekšā.
10 我們給阿貝沙隆曾傅過油為管理我們，他已經戰死。現今你們等什麼，遇不把君王接回來﹖」
Un Absaloms, ko mēs sev bijām svaidījuši par ķēniņu, ir nomiris karā; nu tad, kāpēc jūs kavējaties, ķēniņu atkal pārvest?
11 全以色列這提議傳到君王那裏。達味遂派人對司祭匝多克和厄貝雅塔爾說：「你們應向猶大長老說：為什麼你們等到最後才去迎接君王回宮呢﹖
Tad ķēniņš Dāvids sūtīja pie tiem priesteriem, Cadoka un Abjatara, sacīdams: runājiet uz Jūda vecajiem un sakāt: kāpēc jūs gribat tie pēdīgie būt, ķēniņu vest atpakaļ uz viņa namu? (Jo visa Israēla valoda jau bija nākusi pie ķēniņa viņa namā.)
12 你們是我的兄弟，我的骨肉，為什麼你們等到最後才去迎接君王呢﹖
Jūs esat mani brāļi, jūs esat mani kauli un manas miesas - kāpēc tad jūs gribat tie pēdīgie būt, ķēniņu atkal atvest?
13 你們要向阿瑪撒說：你不是我的骨肉嗎﹖若我不叫你一生代替約阿布作元帥，願天主這樣罰我，且更加倍地罰我! 」
Un uz Amasu sakāt: vai tu neesi no maniem kauliem un no manas miesas? Lai Dievs man šā un tā dara, ja tu visu mūžu nebūsi par karalielkungu manā priekšā Joaba vietā.
14 那時，全猶大人都同心合意，一致派使者到君王說：「請你和你的臣僕回來吧!
Tā viņš locīja visu Jūda vīru sirdi kā viena vienīga vīra, un tie sūtīja pie ķēniņa (sacīdami): griezies atpakaļ, tu un visi tavi kalpi.
15 君王動身回來了，到了約旦河。這時迎接君王的猶大人來到了基耳加耳，協助君王渡約旦河。
Tā ķēniņš griezās atpakaļ un nāca pie Jardānes, un Jūda nāca uz Gilgalu, ķēniņam pretī iedams, ka ķēniņu vadītu pār Jardāni pāri.
16 那時，巴胡陵的本雅明人革辣的兒子史米，也趕快來同那些猶大人歡迎達味君王。
Un Šimejus, Benjaminieša Ģerus dēls, kas no Bakurim bija, steidzās un nonāca ar Jūda vīriem ķēniņam Dāvidam pretī.
17 同他來的，還有一千本雅明人。撒烏耳的家僕，漆巴和他十五個兒子同二十個僕人，也來到約旦河歡迎君王﹖
Un tūkstoš vīri no Benjamina līdz ar viņu, ir Cībus, Saula nama sulainis, ar saviem piecpadsmit dēliem un saviem divdesmit kalpiem; un tie cēlās pāri pār Jardāni ķēniņa priekšā.
18 他們都到渡口那邊，協助君王的家族過河。聽君王的調動；君王快要過約旦河時，革辣的兒子史米就俯伏在君王前，
Un plosts pārcēlās, pārvest ķēniņa namu, un darīt, kas viņam pa prātam, un Šimejus, Ģerus dēls, nometās priekš ķēniņa zemē, kad šis pār Jardāni cēlās pāri.
19 向他說：「我主；，請不要歸罪於我，求你不要懷念大王出離耶路撒冷時，你僕人所犯的罪；願大王不要把這事放在心上!
Un viņš sacīja uz ķēniņu: nepielīdzini man, mans kungs, to noziegumu, un nepiemini, ka tavs kalps ir noziedzies tai dienā, kad mans kungs, tas ķēniņš, no Jeruzālemes izgāja, un lai ķēniņš to neņem pie sirds!
20 因為你的僕人自知犯了罪。看，如今我是若瑟全家族中，首先來歡迎我主大王的」。
Jo tavs kalps to atzīst, ka esmu grēkojis; bet redzi, šodien esmu nācis tas pirmais no visa Jāzepa nama, pretī iet savam kungam, tam ķēniņam.
21 責雅的兒子阿瑟立即發言說：「史米辱罵了上主的受傅者，難道為了他這番話就不該死嗎﹖」
Tad Abizajus, Cerujas dēls, atbildēja un sacīja: vai tad Šimeju par to nebija nokaut, ka viņš Tā Kunga svaidīto lādējis?
22 達味卻答說：「責魯雅的兒子們，我與你們有什麼關係﹖竟使你們今天與我作對! 今天還可以將一個以色列人處死嗎﹖難道不知道，我今天又作了以色列的君王﹖」
Tad Dāvids sacīja: kas man daļas ar jums, Cerujas dēli, ka jūs man šodien paliekat par pretiniekiem? Vai šodien kādu nokaut iekš Israēla? Vai tad es nezinu, ka es šodien esmu tapis par ķēniņu pār Israēli?
23 然後君王向史米說：「伓不會死! 」君王遂向起了誓。
Un ķēniņš sacīja uz Šimeju: tev nebūs mirt. Un ķēniņš tam zvērēja.
24 撒烏耳的孫子默黎巴耳也下來歡迎君王；他自從君王出走的那日起，直到平安回來的這一天，沒有洗腳，沒有修鬚，也沒有人換洗自己的衣服。
Arī Mefibošets, Saula dēls, nonāca ķēniņam pretī. Un viņš ne savas kājas ne savu bārdu nebija tīrījis, nedz savas drēbes mazgājis no tās dienas, kad ķēniņš bija nogājis, līdz tai dienai, kad ķēniņš atkal ar mieru pārnāca.
25 他由耶路撒冷來君王時，君王問他說：「默黎巴耳! 你為什麼不同我一起出走呢﹖」
Un kad viņš Jeruzālemē ķēniņam pretī nāca, tad ķēniņš uz to sacīja: kāpēc tu neesi man līdz nācis, Mefibošet?
26 他答說：「我主大王! 我的僕人哄騙了我，你僕人曾向他說：給我備一匹驢，我好騎著跟王一齊走，因為你僕腳跛。
Un viņš sacīja: mans kungs un ķēniņ, mans kalps mani pievīlis, jo tavs kalps sacīja: es sev likšu ēzeli seglot un jāšu uz tā, un iešu pie ķēniņa, jo tavs kalps ir tizls.
27 他又在我主大王前誹謗了你的僕人；但我主大王像天主的天使，你看怎樣好，就怎樣作吧!
Un viņš tavu kalpu pie mana kunga, tā ķēniņa, arī apmelojis. Bet mans kungs, tas ķēniņš, ir kā viens Dieva eņģelis, dari, kā tev patīk.
28 因為我父全家對於我主大王，都是該死的人，你反而使你的僕人與你同桌共，食我那裏還有名分來向大王訴苦﹖」
Jo viss mana tēva nams tik nāves ļaudis vien bijuši priekš mana kunga, tā ķēniņa. Taču tu savu kalpu esi licis starp tiem, kas ēd pie tava galda; kādas tiesības man tad vēl ir, jeb par ko man vēl būs brēkt uz ķēniņu?
29 君王對他說：「你何必再說﹖我已決定，你該與巴平分產業」。
Tad ķēniņš uz to sacīja: kāpēc tu vēl runā par savām lietām? Es esmu sacījis: tu un Cībus daliet to tīrumu.
30 默黎巴耳回答君王說：「我主大王既然平安回朝，讓他全佔有吧! 」
Un Mefibošets sacīja uz ķēniņu: lai viņš arī visu paņem, ka nu mans kungs, tas ķēniņš, atkal ar mieru savā namā pārnācis.
31 基肋阿得人巴爾齊從洛格林下來，陪伴君王過了約旦河，在約旦河岸與他辭別。
Un Barzilajus tas Gileādietis, nāca arīdzan no Roglim un gāja ar ķēniņu pār Jardāni, viņu pārvadīt pār Jardāni.
32 巴爾齊來年紀很老，已八十歲。君王住在瑪哈納殷時，他供給了君王的吃用，他原很富有。
Un Barzilajus bija ļoti vecs, pie astoņdesmit gadiem, un ķēniņu bija apgādājis, kad tas mita iekš Mahānaīm, jo viņš bija ļoti bagāts vīrs.
33 君王向巴爾齊來說：「你同我一起去吧! 我願在耶路撒冷供養你的老年」。
Un ķēniņš sacīja uz Barzilaju: tev būs man iet līdz, es tevi apgādāšu pie sevis Jeruzālemē.
34 巴爾齊來回答君王說：「既使我同大王上耶路撒冷去，我還能活幾年﹖
Bet Barzilajus sacīja uz ķēniņu: cik man vēl būs mūža gadu un dienu, ka man ar ķēniņu iet uz Jeruzālemi?
35 我現年已八十，還能分辨美醜麼﹖你的僕人還能嚐出吃喝的味道來麼﹖還能細聽伶女和歌女的樂聲麼﹖你的為什麼還要拖累我主大王﹖
Es šodien esmu astoņdesmit gadus vecs, vai es vēl varu izšķirt, kas labs, kas nelabs? Un vai tavam kalpam vēl kāda garša, ko viņš ēd un dzer? Vai es vēl varētu sadzirdēt dziedātājus un dziedātājas? Un kāpēc tavs kalps lai ir par nastu manam kungam, tam ķēniņam?
36 你的僕人陪著大王過約旦河，只是一點小意思，為什麼大王要給我一個這樣的報答﹖
Tavs kalps ies maķenīt ar ķēniņu pār Jardāni; kāpēc ķēniņš man grib darīt tādu lielu žēlastību?
37 請讓你的僕人回去，叫我死在靠近我父母墳墓的故鄉! 看，你的僕人基默罕在這裏，他可跟我主大王同去，你看著怎樣好，就怎樣對待他吧! 」
Ļauj savam kalpam griezties atpakaļ un mirt savā pilsētā pie sava tēva un pie savas mātes kapa. Un redzi, še ir tavs kalps Ķimeams, lai šis iet pāri līdz ar manu kungu, to ķēniņu, un dari tam, kā tev patīk.
38 達味答說：「那麼，讓默基罕跟我去好了，你看著怎樣好，我就怎樣待他；凡你向我所所要求的，我必為你做到」。
Tad ķēniņš sacīja: Ķimeamam būs iet man līdz, un es viņam darīšu, kā tev patīk, un visu, ko tu no manis prasīsi, es tev gribu darīt.
39 眾人都過了約旦河，君王也過去了；然後與巴爾齊來親吻，祝福道別。巴爾齊來遂回了本鄉。
Un kad visi ļaudis pār Jardāni bija pārgājuši, tad arī ķēniņš gāja pāri, un ķēniņš skūpstīja Barzilaju un to svētīja, un tas griezās atpakaļ uz savu vietu.
40 君王繼續向基耳加耳前行，基默罕跟他同來。猶大全民眾和一半以色列人陪著君王前行。
Un ķēniņš gāja tālāk uz Gilgalu, un Ķimeams tam gāja līdz, un visi Jūda ļaudis ķēniņu bija pārveduši, un arī puse no Israēla ļaudīm.
41 眾以色列人來到君王前，向君王說：「為什麼我們的兄弟猶大人將君王劫了去，領君王和君王的眷屬過了約旦河。所有屬達味的人不都是他的百姓嗎﹖」
Un redzi, visi Israēla vīri nāca pie ķēniņa un sacīja uz ķēniņu: kāpēc mūsu brāļi, Jūda vīri, tevi ir zaguši un ķēniņu ar viņa namu pār Jardāni pārveduši līdz ar visiem Dāvida vīriem?
42 猶大人回答以色列人說：「因為君王是我們的親族，你們為什麼因此憤怒﹖我們豈是吃過君王的飯，或是領過他的俸祿﹖」
Tad visi Jūda vīri atbildēja Israēla vīriem: tāpēc ka ķēniņš mums ir tuvs radinieks, un kāpēc jums par to dusmas? Vai tad mēs esam dabūjuši ēst no ķēniņa, jeb vai viņš mums ir devis dāvanas?
43 以色列人回答猶大人說：「我們對君王有十倍權利，那麼，我們對達味的名分也多過你們，你們為什麼輕視我們﹖不是我們首先提議，要迎回我們的君王嗎﹖」然後猶大的答覆比以色列人所說的話，更為激烈。
Un Israēla vīri atbildēja Jūda vīriem un sacīja: mums ir desmit daļas pie ķēniņa un arī pie Dāvida, mums ir vairāk nekā jums. Kāpēc tad jūs mūs esat turējuši tādā negodā? Vai mūsu vārds nav tas pirmais bijis, mūsu ķēniņu vest atpakaļ? Bet Jūda vīru valoda bija bargāka nekā Israēla vīru valoda.
