撒母耳記下 12
1 於是上主打發納堂先知去見達味；他一來到他跟前，就對他說：「在一座城裡有兩個人，一富一貧；
Un Tas Kungs sūtīja Nātanu pie Dāvida. Un tas gāja pie viņa un uz to sacīja: divi vīri bija vienā pilsētā, viens bagāts un otrs nabags.
2 富的有很多牛羊；
Un tam bagātam bija ļoti daudz avju un vēršu.
3 貧的，除一隻小母羊外，什麼也沒有。這隻小母羊是他買來餵養的，在他和他兒女身邊長大，吃他自己的食物，喝他自己杯中的飲料，睡在他的懷裡，帶他如同自己的女兒一樣。
Bet tam nabagam nebija it nekā kā viens vienīgs jēriņš, ko viņš bija pircis un uzaudzinājis, un tas pie viņa bija uzaudzis kopā ar viņa bērniem; tas ēda no viņa kumosa un dzēra no viņa biķera un gulēja viņa klēpī un bija viņam tā kā bērns.
4 有一個客人，來到富人那裡，他捨不得拿自己的牛羊，款待那來到他這裡的旅客，卻取了那貧窮人的母羊，來款待那到他這裡來的人。」
Kad nu pie tā bagātā vīra atnāca ceļinieks, tad tam bija žēl ņemt no savām avīm un no saviem vēršiem, ko laba sataisīt tam ceļiniekam, kas pie viņa bija atnācis, un viņš ņēma tā nabaga vīra jēriņu un to sataisīja tam vīram, kas pie viņa bija atnācis.
5 達味對這人大發憤怒，向納堂說：「上主永在! 做這事的人該死!
Tad Dāvids dusmās iedegās pret to vīru varen ļoti un viņš sacīja uz Nātanu: tik tiešām kā Tas Kungs dzīvs, tas vīrs, kas to darījis, pelnījis nāvi.
6 並且，因為他這樣行事，捨不得自己的牛羊，他應七倍償還」。
Un to jēru tam būs četrkārtīgi atdot, tāpēc ka viņš tā darījis un ka nav žēlojis.
7 約納堂對達味說：「這人就是你! 以色列的天主上主這樣說：是我給你傅油，立你作以色列的君王，是我由撒烏耳手中將你救出，
Tad Nātans sacīja uz Dāvidu: tu esi tas vīrs. Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es tevi par ķēniņu esmu svaidījis Israēlim, un tevi esmu izpestījis no Saula rokas,
8 是我將你主人的家室賜給你；我把你主人的妻妾放在你懷裏，把以色列和猶大的家族也賜給了你；若還以為太少，我願再給你這樣那樣的恩惠。
Un tev esmu devis tava kunga namu, un tava kunga sievas tavā klēpī, un Es tev esmu devis arī Israēla un Jūda namu. Un ja tas vēl nepietiek, tad Es šo un to vēl gribēju pielikt.
9 你為什麼輕視上主，作出衪眼中視為邪惡的事，借刀殺了赫特人烏黎雅，為佔取他的妻子，據為己有﹖你借阿孟子民的刀殺了烏黎雅。
Kāpēc tu tad Tā Kunga vārdu esi laidis pār galvu, darīdams, kas ļauns priekš Viņa acīm? To Etieti Ūriju tu esi nokāvis ar zobenu un viņa sievu sev ņēmis par sievu, bet viņu tu esi nokāvis ar Amona bērnu zobenu.
10 從此刀劍永不離開你家! 因為你輕視了我，佔取了赫特的妻子，據為己有。
Nu tad zobens neatstāsies no tava nama ne mūžam, tāpēc ka tu Mani esi nicinājis un tā Hetieša Ūrijas sievu ņēmis sev par sievu.
11 上主這樣說：看，我要由自己的家裏激起災禍反對你，我要當你的眼前拿你的妻妾給與你的近人，他要在光天化日之下與你的妻妾同寢。
Tā saka Tas Kungs: redzi, Es vedīšu nelaimi pār tevi no tava paša nama un ņemšu tavas sievas priekš tavām acīm un tās došu tavam tuvākam; tas pie tavām sievām gulēs pašā saulē.
12 你暗中行的事，我卻要叫這事在眾以色列前和太陽下進行」。
Jo tu to esi darījis slepeni, bet Es to darīšu visa Israēla priekšā un pašā saulē.
13 達味對約納堂說：「我得罪了上主! 」約納堂對達味說：「上主已赦免了你的罪惡，你不致於死；
Tad Dāvids sacīja uz Nātanu: es esmu grēkojis pret To Kungu. Un Nātans sacīja uz Dāvidu: tad nu Tas Kungs arī tavus grēkus ir atņēmis; tev nebūs mirt.
14 但是你在這事上蔑視了上主，給你生的那個孩子，必要死去」。
Tomēr tāpēc ka tu caur šo lietu Tā Kunga ienaidniekiem esi devis tiešām iemeslu zaimot, tad arī tam dēlam, kas tev dzimis, būs mirt.
15 以後，約納堂就回家去了。上主打擊了烏黎雅給達味所生的孩子，使他患病甚重。
Un Nātans gāja savā namā. Un Tas Kungs sita to bērnu, ko Ūrijas sieva Dāvidam bija dzemdējusi, ka tas palika ļoti slims.
16 達味就為孩子懇求天主，並且禁食，進入房內，穿著苦衣躺在地上過夜。
Un Dāvids meklēja Dievu par to bērnu, un Dāvids gavēja un iegāja un gulēja par nakti pie zemes.
17 皇室的長老到他前，要將他從地上扶起來，他卻不願意，也不與他們一起吃飯。
Tad visi viņa nama vecaji gāja pie viņa un viņu gribēja uzcelt no zemes, bet viņš negribēja un neēda maizes ar tiem.
18 到了第七天，孩子竟然死了。達味的臣僕怕告訴他孩子死了，因為他們說：「孩子活著的時候，我們勸他，他還不聽我們的話；我們若告訴他孩子死了，豈不是更使他痛苦﹖」
Un septītā dienā tas bērns nomira. Un Dāvida kalpi bijās viņam sacīt, ka tas bērns miris. Jo tie sacīja: redzi, kamēr tas bērns vēl bija dzīvs, tad mēs ar viņu runājām, un viņš negribēja mūsu balsi klausīt, kā tad lai viņam sakām, ka tas bērns miris, lai viņš nepadara ko ļauna?
19 達味見自己的臣僕低聲耳語，就曉得孩子死了，便問臣僕說：「孩子死了嗎﹖」他們答說：「死了! 」
Bet Dāvids redzēja, ka viņa kalpi klusiņām savā starpā runāja, un Dāvids manīja, ka tas bērns miris. Un Dāvids sacīja uz saviem kalpiem: vai tas bērns miris? Un tie sacīja: miris.
20 達味就由地上起來，沐浴、抹油、更衣，進了上主的庭院朝拜了；然後回到家裏，叫人給他擺上飯來，他就吃了。
Tad Dāvids cēlās no zemes un mazgājās un svaidījās un pārmija savas drēbes un gāja Tā Kunga namā un pielūdza. Pēc viņš nāca savā namā un pavēlēja, lai viņam maizi ceļ priekšā, un ēda.
21 他的臣僕對他說：「你這是作的什麼事。孩子著，你為他禁食哀哭；孩子死了你反而起來吃飯」。
Tad viņa kalpi uz viņu sacīja: kas tas ir, ko tu dari? Kad tas bērns bija dzīvs, tad tu gavēji un raudāji, un kad nu tas bērns miris, tad tu celies un ēdi maizi?
22 他答說：「孩子活著，我禁食悲哭，因為我想：也許上主會可憐我，使孩子生存，有誰知道﹖
Un viņš sacīja: kamēr tas bērns vēl bija dzīvs, es gavēju un raudāju, jo es domāju, kas zin, vai Tas Kungs par mani neapžēlosies, ka tas bērns paliek dzīvs.
23 如今，他死了，我為什麼還要禁食﹖難道我能叫他回來﹖是我要到他那裏去，他不會回到我這裏來了! 」
Bet kad tas nu miris, kāpēc man būs gavēt? Vai es to vēl varēšu vest atpakaļ? Es gan iešu pie viņa, bet viņš pie manis atpakaļ negriezīsies.
24 事後，達味安慰了妻子巴特舍巴，再走近她，與她同寢；她又生了一個兒子，給他起名叫撒羅滿；上主也喜愛他，
Un Dāvids iepriecināja Batsebu, savu sievu, un iegāja pie tās un gulēja pie tās. Un tā dzemdēja dēlu un tas nosauca viņa vārdu Salamanu. Un Tas Kungs to mīlēja.
25 派了先知約納堂去，代替上主給他起了個別號，叫耶狄狄雅。
Un viņš deva pavēli caur pravieti Nātanu, un šis nosauca viņa vārdu JedidJa (t.i. Dieva mīlēts) Tā Kunga dēļ.
26 那時，約阿布正攻打阿孟子民的辣巴，佔據了水城。
Un Joabs karoja pret Rabu, Amona bērnu pilsētu, un ieņēma to ķēniņa pilsētu.
27 約阿布就派使者到達味那裏說：「攻打辣巴，已佔了水城；
Tad Joabs sūtīja vēstnešus pie Dāvida un sacīja: es pret Rabu esmu karojis un pilsētas lejas daļu jau ieņēmis.
28 如今你快調集其餘的軍隊來圍攻，佔領這座城市，免得我攻下了，人拿我的名字作城名」。
Tad nu sapulcini tos atlikušos ļaudis un apmeties pret to pilsētu un ieņem to, lai es neieņemu to pilsētu, un slava par to lai nepaliek man.
29 達味遂召集了所有的軍隊，開到辣巴，攻取了那城。
Tad Dāvids sapulcināja visus ļaudis un nogāja uz Rabu un karoja pret to un to ieņēma,
30 達味從米耳公神的頭上，取下了那重一「塔冷通」的金冠來，上面嵌有一塊寶石，達味將這寶石戴在自己頭上，並由城中運走了大批勝利品。
Un ņēma viņu ķēniņa kroni no viņa galvas, tam svars bija viens talents zelta un dārgu akmeņu, un tas Dāvidam tapa likts uz galvu; viņš arī ļoti lielu laupījumu izveda no tās pilsētas.
31 至於城內的居民，根將他們帶走，叫他們拉鋸、操斧、劈石、做磚；達味對待阿孟子民所有的城市都是如此。然後率領自己的軍隊回了耶路撒冷。
Un tos ļaudis, kas tur bija, viņš izveda un tos lika apakš zāģiem un apakš kuļamiem dzelzs ruļļiem un apakš dzelzs cirvjiem, un tos lika ķieģeļu cepļos. Tā viņš darīja visām Amona bērnu pilsētām. Un Dāvids un visi ļaudis griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
