Luk 8
1 Hat hnukkhu hoi Jisuh teh kho touh hoi kho touh a cei teh Cathut uknaeram lunghawinae kamthang a pâpho.
Un pēc tam notikās, ka Viņš staigāja pa pilsētām un miestiem, mācīdams un sludinādams par Dieva valstību, un tie divpadsmit bija pie Viņa,
2 A hnukkâbang hlaikahni touh ni a hnuk a kâbang awh. Patawnae hoi muitha kathoutnaw ni a tek e dawk hoi ka hlout e napuinaw hai a kâbang awh. Hote napui thung dawk kahraituilinaw sari touh ni a tâco takhai e Magdalin telah a kaw awh e Meri hoi,
Un kādas sievas, kas bija dziedinātas no ļauniem gariem un vājībām, Marija, saucama Madaļa, no kuras septiņi velni bija izgājuši,
3 Herod yung thaw ka tawk e Khuza e a yu Joanna hoi Shusanna hoi, a tawn e hno ka pasoung ni teh Jisuh hoi a hnukkâbangnaw ka paca, ka pânei e, alouke napuinaw hai ao awh.
Un Joanna, Hērodus nama uzrauga, Kūzas, sieva, un Zuzanna un daudz citas sievas, kas no sava padoma Viņam kalpoja.
4 Tamihupui, kho avoivang lahoi Bawipa koe a tho awh teh, a kamkhueng awh navah bangnuenae lahoi a dei pouh e teh,
Bet kad daudz ļaudis bija sanākuši un no visām pilsētām pie Viņa gāja, tad Viņš sacīja caur līdzību:
5 Cati kaheikung ni cati kahei hanelah a tâco. Cati a kahei navah a tangawn teh lam dawk a bo dawkvah, khok hoi a coungroe awh teh kalvan e tavanaw ni koung a patu.
“Sējējs izgāja, savu sēklu sēt; un sējot cita krita ceļmalā un tapa samīta, un tie putni apakš debess to apēda.
6 Cati tangawn teh talung van vah a bo dawkvah a paw eiteh talai kahawi ao hoeh dawkvah tang a kamyai teh a ke.
Un cita krita uz akmeni, un uzdīgusi tā sakalta, tāpēc ka tai nebija slapjuma.
7 A tangawn teh pâkhing um a bo dawkvah, pâkhing ni a yawngyen.
Un cita krita starp ērkšķiem, un tie ērkšķi uzauga līdz un to apmāca.
8 A tangawn teh talai kahawi dawk a bo dawkvah, a paw teh alet cum touh totouh apung teh a paw a paw telah ati. Hottelah a dei hnukkhu vah, thainae hnâ ka tawn pueng ni thai na seh, telah a hramkhai.
Un cita krita uz labu zemi, tā uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus.” To sacījis Viņš sauca: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
9 A hnukkâbangnaw ni hete bangnuenae teh bangmaw a dei ngai telah Bawipa a pacei awh.
Bet Viņa mācekļi Viņam vaicāja, kas šī līdzība esot?
10 Jisuh ni nangmouh teh Cathut uknaeram hrolawk hah panuethainae na poe awh. Alouke taminaw teh, a hmu awh ei nout thai hoeh nahanelah, a thai awh ei a panue thai hoeh nahanelah ahnimouh koe bangnuenae lahoi ka dei pouh.
Bet Viņš sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet tiem citiem caur līdzību, ka tie redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot.
11 Hote bangnuenae teh hettelah ao. Cati teh Cathut e lawk doeh.
Bet šī ir tā līdzība: tā sēkla ir Dieva vārds.
12 Lam dawk kabawt e cati teh, a lawk a thai eiteh, yuemnae, hloutnae dawk a pha thai hoeh nahanelah Kahraimathout ni a tho teh, a lung thung e Cathut lawk hah, oun a lawp ti dei ngainae doeh.
Bet kas ceļmalā, ir tie, kas to dzird; pēc velns nāk un ņem to vārdu no viņu sirdīm, lai netic un netop svēti.
13 Talung van ka bawt e cati dei ngainae teh, a lawk thai navah lunghawicalah hoi tang a dâw ei, a lung thung a tangpha a payang hoeh dawkvah, Cathut lawk kecu dawk, runae hoi rektapnae a kâhmo toteh tang a rawp ti ngainae doeh.
Bet kas uz akmens, ir tie: kad tie to vārdu dzird, tad tie to uzņem ar prieku, bet tiem nav saknes; mazu brīdi tie tic un kārdināšanas laikā tie atkāpjās.
14 Pâkhing um ka bawt e cati, tie a dei ngainae teh Cathut lawk a thai teh, talai hno dawk lungpuennae, hnopai ni dumyennae hoi, alouke hnonaw noenae lungthin ni a katek dawkvah a paw paw thai hoeh ti ngainae doeh.
Bet kas starp ērkšķiem krita, ir tie, kas to dzird, bet tomēr noiet un dodas uz zūdīšanos un bagātību un pasaules kārību, un noslāpst un nenes nekādus augļus.
15 Talai kahawi dawk ka bawt e cati tie a dei ngainae teh, thoungnae hoi lannae lungthin hoi Cathut lawk a thai teh lungsaw lahoi pou a hringkhai tie a dei ngainae doeh.
Bet kas labā zemē, ir tie, kas to vārdu dzird un to patur labā un godīgā sirdī, augļus nesdami iekš paciešanas.
16 Hmaiim paang e teh hlaam hoi ouk ramuk boihoeh. Ikhun rahim hai tat boihoeh. Ka kâen e taminaw ni angnae a hmu thai nahanelah hmaiimkhok dawk doeh ouk paang awh.
Un sveci iededzinājis, neviens to neapklāj ar trauku nedz to liek apakš galda, bet to liek uz lukturi, lai tie, kas nāk iekšā, to gaišumu redz.
17 A hmonae koe kaawm e pueng koung a kamnue han, ramuk lah kaawm e naw pueng koung kamawng han.
Jo nekas nav paslēpts, kas netaps redzams, nedz apslēpts, kas netaps zināms un nenāks gaismā.
18 Hatdawkvah nangmouh ni na thai e lawknaw kâhruetcuet awh. Ka tawn e tami teh bout poe sin lah o han. Ka mathoe e tami teh a tawn e ca patenghai la pouh lah ao han telah a ti.
Tāpēc pielūkojiet, kā jūs dzirdat! Jo kam ir, tam taps dots, un kam nav, no tā arī tas taps atņemts, ko tura par savu.”
19 Hatnavah a manu hoi a nawnghanaw teh Bawipa koe a tho awh. Kamkhueng e tami apap poung dawkvah Jisuh koe phat thai awh hoeh.
Bet Viņa māte un brāļi atnāca pie Viņa, un nevarēja Viņam klāt tikt to ļaužu dēļ.
20 Tami tangawn ni na manu hoi, na nawnghanaw ni na kâhmo han na ngai awh teh alawilah a kangdue awh telah atipouh navah,
Un Viņam ziņu deva un sacīja: “Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un grib Tevi redzēt.”
21 Ahni ni Cathut e lawk ka thai ni teh ka tarawi e taminaw doeh kaie ka manu, ka nawngha atipouh.
Bet Viņš atbildēdams uz tiem sacīja: “Mana māte un Mani brāļi ir šie, kas Dieva vārdu dzird un dara.”
22 Hnin touh hnin vah, Jisuh teh a hnukkâbangnaw hoi cungtalah long dawk a luen awh teh tui namran lah cet awh sei ati awh teh a cei awh.
Un notikās kādā dienā, ka Viņš ar Saviem mācekļiem kāpa laivā, un uz tiem sacīja: “Ejam pāri uz otru ezera malu,” un tie stūma no malas.
23 Tui dawk a cei awh navah, Bawipa teh a i. Hatnavah tûilî a tho dawkvah long dawk tui yikkawi teh runae a kâhmo awh.
Un kad tie gāja ar laivu, tad Viņš aizmiga; un viesulis cēlās ezerā, un tie tapa apklāti ar viļņiem un bija lielās bēdās.
24 A hnukkâbangnaw ni Bawipa teh a pâhlaw hnukkhu, Bawipa, Bawipa maimanaw rawknae koe pha a han toe atipouh awh navah, ahni ni, tûilî hoi tuicapa a yue teh a roum sak.
Un pie Viņa piegājuši, tie Viņu modināja sacīdami: “Kungs, Dievs, mēs grimstam!” Bet Viņš pacēlās un apdraudēja vēju un ūdens viļņus. Un tie nostājās un palika it rāmi.
25 Ahni ni na yuemnae na maw na ta awh, telah a pacei navah, ahnimanaw ni hete tami teh bangpatet e tami nama aw. Tui hoi tûilî patenghai kâ a poe bo teh, ahnimouh ni a lawk a ngai pouh bo aw telah buet touh hoi buet touh a kâpankhai awh.
Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kur ir jūsu ticība?” Bet tie bīdamies brīnījās savā starpā sacīdami: “Kas Tas tāds, ka Viņš arī vējiem un ūdeņiem pavēl, un tie Viņam paklausa.”
26 Galilee ram tui namran lah kaawm e Kerasen ram dawk a pha awh.
Un tie cēlās pāri uz to Gadariešu tiesu, kas ir Galilejai pretī.
27 Jisuh teh a oung lah a luen navah, atueng moi kasawlah kahraituilinaw ni a man e tami, angki hai kho hoeh, im dawk hai awmhoeh, phuen koe ouk kaawm e Kerasen tami buet touh ni Jisuh teh a dawn.
Un Viņam pie malas izejot viens vīrs no tās pilsētas sastapa, kas jau ilgi bija velnu apsēsts, un neapvilka drēbes, un nestāvēja mājā, bet kapos.
28 Bawipa a hmu navah a tabo teh, Lathueng Poung Cathut Capa Jisuh, nang teh kai hoi bangmaw na kâkuet. Kai na rektap hoeh nahanlah pahrennae kahei telah a hramki laihoi a dei.
Šis, Jēzu redzēdams, brēca un krita zemē Viņa priekšā un sacīja ar stipru balsi: “Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva Tā Visuaugstākā Dēls? Es Tevi lūdzu, nemoki mani!”
29 A deingainae teh, Jisuh ni kakhine muitha tami thung hoi tâcawt telah kâ a poe toung dawk doeh. Hote tami teh kahrai ni ngailawi a tek toung dawkvah, ahni teh a khok roi dawk hlong a buet pouh awh, sumbawtarui hoi a katek awh ei soumsoum a tapo teh hlong hai rekrek a hem teh kahrawngum lah, kahrai ni ouk a hrawi.
Jo Viņš tam nešķīstam garam pavēlēja, atstāties no tā cilvēka, jo tas viņu jau ilgu laiku bija plosījis, un viņš ar ķēdēm un saitēm tapa saistīts un tapa apsargāts, bet tās saites saraustījis, viņš no velna tapa dzīts uz tuksnesi.
30 Jisuh ni na min apimaw ti teh a pacei navah, hote tami teh kahraituilinaw ni a tek dawkvah ransahupui telah atipouh.
Un Jēzus tam jautāja sacīdams: “Kā tev vārds?” Un viņš sacīja: “Leģions,” jo daudz velni iekš tā bija iegājuši
31 Hathnukkhu hoi kahrainaw ni ka dungpoung e hmuen koe pâlei hane kâ a poe hoeh nahanelah a kâhei awh. (Abyssos g12)
Un tie Viņam lūdza, lai tiem nepavēlētu bezdibenī nokāpt. (Abyssos g12)
32 Hote hmuen koevah, vok moikapap teh a paca awh. Hote voknaw thungvah na kâen sak loe telah a kâhei awh navah Jisuh ni kâenh atipouh.
Bet tur bija liels cūku pulks ganos uz kalna, un tie Viņu lūdza, ka Viņš tiem atļautu ieiet tais cūkās. Un Viņš tiem atļāva.
33 Hatnavah, kahraituilinaw tami thung hoi a tâco awh teh vok thung vah a kâen awh. Voknaw teh pango dawk a tâto awh teh, talî dawk a kâphum awh teh, koung a due awh.
Un tie velni no tā cilvēka atstājušies iegāja tais cūkās, un tas pulks no kraujas nogāzās ezerā un noslīka.
34 Vok ka khoumnaw ni a kâhmo e hno hah khopui khote koe lah a yawng awh teh a dei awh.
Bet tie gani redzējuši, kas notika, aizbēga, un nogājuši to pasludināja pilsētā un ciemos.
35 Tami moikapap teh hote hno khet hanelah a tho awh. Jisuh koe a tho awh nah kahraituilinaw ni a man e tami teh hni a kâkhu teh lung kacaicalah hoi Jisuh e khok koe a tahung e hah a hmu awh navah a taki awh.
Bet tie izgāja, to notikumu redzēt, un nāca pie Jēzus un atrada to cilvēku, no kā tie velni bija atstājušies, apģērbtu un prātīgu pie Jēzus kājām sēžam, un tie bijās.
36 Kahraituilinaw ni a man e tami a damnae kong hah kahmawtnaw ni alouke taminaw koe patuen a dei pouh awh.
Un arī tie, kas to bija redzējuši, pasludināja viņiem, kā tas velna apsēstais tapis pestīts.
37 Karasen ram dawk e taminaw pueng ni a taki awh dawkvah ahnimouh koehoi tâco hanelah Bawipa koe a kâhei awh. Bawipa hai long dawk a luen teh a ban.
Un viss tas ļaužu pulks no tās Gadariešu tiesas Viņu lūdza, ka no tiem aizietu, jo tie no lielām bailēm bija pārņemti, un Viņš kāpa laivā un griezās atpakaļ.
38 Kahraituilinaw pâlei pouh e tami ni kai hai nang koe kâbang van han telah a kâhei.
Bet tas vīrs, no kā tie velni bija atstājušies, Viņu ļoti lūdza, ka pie Viņa varētu palikt, bet Jēzus to atlaida sacīdams:
39 Jisuh ni nama im cet nateh, na imthungnaw koevah, Cathut ni nang koe pahrennae a sak e hah dei loe titeh a ban sak. Ahni ni a cei teh Jisuh ni a lathueng a sak e naw pueng kho thung a dei pouh.
“Griezies atpakaļ uz savām mājām un izteic, kādas lielas lietas Dievs tev ir darījis;” un tas nogāja pa visu to pilsētu, pasludinādams, kādas lielas lietas Jēzus tam bija darījis.
40 Jisuh teh a ban navah, taminaw pueng ni Bawipa ngaihawi laihoi a dawn awh.
Un notikās, kad Jēzus atpakaļ nāca, tad tie ļaudis Viņu uzņēma, jo tur bija daudz, kas uz Viņu gaidīja.
41 Hatnavah, sinakok ka uk e Jairus tie Bawipa koe a tho teh a khok koevah a tabo.
Un redzi, tur nāca viens vīrs, Jaīrus vārdā, un tas bija baznīcas priekšnieks, un tas Jēzum pie kājām krizdams lūdza, ka nāktu viņa namā.
42 Kum hlaikahni touh nueng ka phat e canu buet touh a tawn e meimei a due dawkvah, Jisuh a im vah tho hanelah a kaw teh a tho navah, taminaw teh Bawipa koe a kâen awh.
Jo tam bija viena vienīga meita ap divpadsmit gadiem, un tā bija nomirusi. Un Viņam ejot tie ļaudis spiedās virsū.
43 Hatnavah a kum hlaikahni touh thung thikui ni teh a hnopai pueng tâsibawi koe koung a pâbaw khai teh ka dam thai hoeh e napui buet touh teh,
Un viena sieva, pie divpadsmit gadiem asins sērgā sirgusi, kas visu savu padomu bija izdevusi ārstiem un nevarējusi tapt dziedināta no neviena,
44 a hnuk lahoi a hnai teh a hni pawi a tek navah a tek tahma a thikuinae teh tang a dam.
Piegājusi no aizmugures aizskāra Viņa drēbes vīli, un tūdaļ viņas asins skriešana nostājās.
45 Jisuh ni apimaw kai na tek, telah a pacei navah taminaw pueng ni a kâtang awh. Piter hoi a huinaw ni, Bawipa, tamihupui ni nang na kânep e hah kai apinimaw na tek khuet na ti vaw telah atipouh awh.
Un Jēzus sacīja: “Kas Mani aizskāris?” Un kad visi liedzās, tad Pēteris un tie, kas pie Viņa bija, sacīja: “Kungs, tie ļaudis Tev laužas virsū un Tevi spiež, un Tu saki: kas Mani aizskāris?”
46 Jisuh nihai, tami buetbuet touh ni kai na tek toe. Ka tak dawk hoi bahu a tâco e ka panue telah atipouh.
Bet Jēzus sacīja: “Mani kāds ir aizskāris; jo Es esmu manījis, ka spēks no Manis izgājis.”
47 Hote napui ni ka kâhrawk thai mahoeh ti a kâpanue dawkvah, a pâyaw laihoi a tho teh bang patet e kong dawk maw a tek ti hai thoseh, tang a damnae kong hai thoseh, taminaw e hmalah a tabo teh a pâpho.
Bet tā sieva, redzēdama, ka to nevarēja slēpt, nāca drebēdama un metās ceļos priekš Viņa un Viņam izteica priekš visiem ļaudīm, kādas vainas dēļ tā Viņu bija aizskārusi, un ka tā tūdaļ bija palikusi vesela.
48 Jisuh ni, ka canu na lungpuen hanh. Na yuemnae ni na dam sak toe, lungmawngcalah hoi cet leih atipouh.
Bet Viņš uz to sacīja: “Turi drošu prātu, Mana meita, tava ticība tev palīdzējusi; ej ar mieru!”
49 Telah atipouh navah, sinakok ka uk e im dawk hoi tami buet touh a tho teh, nange na canu a due toe. Saya teh tarawk hanh lawih atipouh.
Un Viņam vēl tā runājot, viens no tā baznīcas priekšnieka saimes nāca, uz šo sacīdams: “Tava meita ir nomirusi, neapgrūtini to Mācītāju.”
50 Jisuh ni a thai navah, taket hanh awh. Yuemnae buet touh dueng mah tawn awh. Telah na tawn awh pawiteh rucatnae dawk hoi na hlout han telah sinakok ka uk e koe atipouh.
Bet Jēzus to dzirdējis tam atbildēja sacīdams: “Nebīsties, tici tikai, un viņa taps glābta.”
51 Im dawk a pha navah, Piter, Jawhan, Jem hoi napui ca e a manu hoi a na pa hloilah apihai a kâen hoeh nahanelah a cakâ.
Un namā iegājis, Viņš nevienu nelaida iekšā, kā vien Pēteri un Jēkabu un Jāni un tās meitas tēvu un māti.
52 Taminaw pueng ni a khuikakhai awh navah, Jisuh ni kap hanh awh. Camo teh dout hoeh, ka ip e doeh, atipouh.
Bet visi raudāja un to nožēloja; bet Viņš sacīja: “Neraudiet, tā nav mirusi, bet tikai guļ.”
53 Napui ca a due e hah ahnimanaw ni a panue awh dawkvah, Bawipa teh a panuikhai awh.
Un tie Viņu apsmēja, zinādami, ka tā bija nomirusi.
54 Hote taminaw alawilah koung a tâco sak hnukkhu, camo e a kut a kuet pouh teh, camo thaw leih telah a kaw.
Bet visus izdzinis, Viņš satvēra viņas roku, sauca un sacīja: “Meitiņa, celies augšām.”
55 Hatnavah ahnie muitha teh a thung bout a kâen dawkvah camo teh tang a thaw. Hahoi rawca poe hanelah kâ a poe.
Un viņas dvēsele atgriezās, un tā tūdaļ uzcēlās; un Viņš pavēlēja, tai dot ēst.
56 Hattoteh a manu hoi napanaw teh a kângairu awh. Hatei, hete hnonaw heh api koehai dei hoeh hanelah lawk a thui.
Un viņas vecāki iztrūcinājās. Bet Viņš tiem pavēlēja, nevienam to nesacīt, kas bija noticis.
