Isaiah 42
1 Khenhaw! kai ni ka tawm e ka san, ka lungkuepkhai teh, ka rawi e san doeh. Ka Muitha hah ahni van ka patue han. Ahni ni lannae hah miphunnaw koe a thokhai han.
Redzi, Tas ir Mans kalps, kam Es palīdzu, Manis izredzēts, pie kā Manai dvēselei labs prāts. Es savu Garu esmu licis uz Viņu, tautām iznest tiesu.
2 Ahni teh, hramki mahoeh. Oung mahoeh. Ahnie lawk hai lamthung dawk apinihai thai mahoeh.
Viņš nebrēks nedz pacels Savu balsi, un Viņa balsi nedzirdēs pa ielām.
3 Coungroe e lungpum hah khoe hoeh, hmai ka tawk e hmaiim hah padout hoeh. Lannae hah yuemkamcunae hoi a thokhai han.
Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs un kvēlošu dakti Viņš neizdzēsīs, Viņš tiesu nesīs ar patiesību.
4 Talaivan vah lannae phung a kangdue sak hoehroukrak, a thayoun mahoeh, a lungpout mahoeh. Ahlanae koe kaawmnaw ni hai ahnie kâlawk hah a ngaihawi awh han.
Viņš nenogurs un nesalūzīs, kamēr iecels tiesu virs zemes, un jūras salas cerēs uz Viņa bauslību.
5 Kalvan ka sak niteh, talai hoi talai thung kaawm e pueng ka sak e, talai van kaawm e naw hah kâha hai thoseh, talai van lam kacetnaw hah muitha hai thoseh, ka poe e, Cathut Jehovah ni a dei e teh,
Tā saka Dievs, Tas Kungs, kas debesis radījis un izplāta, kas zemi izklājis ar viņas augļiem, kas dvašu dod tiem ļaudīm, kas tur mīt, un garu tiem, kas virs tās staigā.
6 kai teh Jehovah doeh. Kai ni nang hah lannae lahoi na kaw vaiteh, na kut dawk hoi na hrawi han.
“Es Tas Kungs Tevi esmu aicinājis iekš taisnības un Tevi satveru pie Tavas rokas un Tevi pasargāju un Tevi ieceļu par derību ļaudīm, par gaišumu pagāniem,
7 Nang ni mit ka dawnnaw e mit na hmu sak thai nahane hoi, paung lah kaawm e naw hah thongim thung hoi thoseh, hmonae koe ka tahung e naw hah hmonae thongim thung hoi thoseh, rasa tâcokhai hanelah, taminaw hoi lawkkam e lah thoseh, miphunnaw hanelah angnae lah thoseh, nang hah kai ni na ta toe.
Atvērt akliem acis un saistītos izvest no cietuma un no cietuma nama tos, kas sēž tumsībā.
8 Kai teh Jehovah doeh. Hothateh, kaie ka min doeh. Kai bawilennae hah apihai thoseh, kai ni ka coe e pholennae hah meikaphawknaw hai thoseh, ka poe hoeh.
Es esmu Tas Kungs, tas ir Mans vārds, un Savu godu Es citam nedošu, nedz Savu slavu elkiem.
9 Yampa e hnonaw teh a loum toe. A katha e hnonaw hah atu ka pâpho. Hotnaw a tâco hoehnahlan vah, nangmouh sut na thai sak.
Redzi, kas papriekš sludināts, tas ir noticis, un jaunu Es stāstu; pirms tas izplaukst, Es jums to dodu dzirdēt.”
10 Tui dawk ka cet kaawm e naw hoi ahlanae koe ramlouk lah kaawm e naw, BAWIPA koe la katha sak awh. Ahni hah talai apoutnae koehoi pholen awh.
Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, Viņa slavu no zemes galiem; jūras braucēji ar viņas pilnumu, salas ar saviem iedzīvotājiem.
11 Kahrawngum hoi hot thung e kho kaawm e pueng, hoi Kedar kho kaawm e taminaw pueng ni pholen awh naseh. Sela kaawm e naw pueng ni monsom vah hram laihoi lunghawi laihoi la sak awh naseh.
Tuksnesis un viņa pilsētas lai paceļ balsi, un ciemi, kur Ķedars dzīvo; lai gavilē, kas dzīvo klints kalnos, lai tie sauc no kalnu galiem.
12 BAWIPA e bawilennae kamnue sak laihoi, tuilum apoutnae koe a lungmanae teh pholen awh.
Lai Tam Kungam dod godu un lai pasludina Viņa slavu salās.
13 BAWIPA teh athakaawme tami patetlah a tâco teh, ransa patetlah a taran ahawi. Tânae hoi a hram teh, a tarannaw hah a tâ.
Tas Kungs iziet kā varonis, kā karavīrs Viņš iekarsis dusmās; Viņš sauc, Viņš kliedz, Saviem ienaidniekiem Viņš rādās varens.
14 Kai teh atueng kasawlah duem ka o. Kai teh duem ka o teh, ka taminaw hah ka pato hoeh. Atuteh, camo ka khe e napui patetlah kahram han. Hongho hongho kâha vaiteh, ngawt ka tawn han.
Sen laiku Es esmu klusu cietis, esmu klusu bijis un savaldījies. Bet nu Es brēkšu, kā sieva, kas dzemdē, elzdams un pūzdams ar varu.
15 Monnaw hoi monruinaw ka raphoe han. Thingkung ramkungnaw puenghai ka ke sak han. Tuipuinaw hai tuilumnaw lah kacoungsak vaiteh, talînaw pueng hai kahaksak han.
Es postīšu kalnus un pakalnus un likšu sakalst visam viņu zaļumam un darīšu upes par salām, un izžāvēšu ezerus.
16 Mit kadawnnaw hah a panue awh hoeh e lam dawk hoi ka thak vaiteh, a panue awh hoeh e lamthung dawk lam ka patue han. Ahnimae hmalah hmonae hah angnae lah kacoungsak han. Lamthung tangkomnaw hah, ka kânging sak han. Hetnaw hah ka sak vaiteh, ahnimanaw hah ka hnoun mahoeh.
Un Es vadīšu aklus pa ceļu, ko tie nav zinājuši, Es tiem likšu staigāt pa tekām, ko tie nav pazinuši, Es darīšu tumsību priekš viņu acīm par gaismu un nelīdzenumu par līdzenumu. Tā Es darīšu un tos neatstāšu.
17 Meikaphawk ka bawk awh niteh, meikaphawk hanelah, nang teh kaimae cathutnaw doeh katetenaw teh puenghoi kayak awh vaiteh, hnuklah a kamlang awh han.
Bet atpakaļ būs griezties un palikt visiem kaunā, kas paļaujas uz elkiem un saka uz lietām bildēm: Jūs esat mūsu dievi.
18 Hnâpangnaw thai awh haw. Mitdawnnaw, na hmu thai nahanelah khenhaw.
Klausāties, kurlie, un skatāties, aklie, un redziet.
19 Kaie ka san hloilah apimouh a mit ka dawn va. Ka patoun e laiceinaw patetlah apimouh a hnâ ka pang va. Kaie ka hui patetlah apimouh a mit ka dawn va. BAWIPA e san patetlah apimouh a mit ka dawn va.
Kas ir tik akls kā Mans kalps un tik kurls kā Mans vēstnesis, ko Es sūtu? Kas ir tik akls kā Tas mīļais, un tik akls kā Tā Kunga kalps?
20 Ahni ni moikapap a hmu eiteh, kâhruetcuet thai hoeh. A hnâkâko eiteh thai thai hoeh.
Tu esi daudz redzējis, bet neesi ievērojis, ausis atdarījis, bet viņš nedzird.
21 BAWIPA teh amae kâlawk rasangsak hane hoi a lentoesak hanelah, amae lannae dawk a lungyouk.
Tam Kungam bija labs prāts Savas taisnības dēļ, dot lielu un augstu bauslību.
22 Hete miphun teh, tuk e hoi lawp e miphun lah doeh ao. Ahnimouh teh, tangkom dawk tangkam a kâman awh teh, thongim dawk hro e lah ao awh. Kahloutsakkung kaawm hoeh e lawp e lah ao awh. Tuk teh lawp lah ao awh navah, na poe leih telah ka tet hane awm hoeh.
Bet tie ir postīti un aplaupīti ļaudis, visi saistīti alās un apslēpti cietuma namos, tie ir palikuši par laupījumu, un nav neviena, kas tos izglābj, par postījumu, un nav neviena, kas saka: Atdod atpakaļ.
23 Nangmouh thung dawk apinang mouh hete lawk hah na ka thai awh han va. Atu hoi hmalah te, apinang mouh na ka thai awh han.
Kas jūsu starpā to liek vērā, kas uzmana un klausās, kas pēc būs?
24 Jakop teh tuk e hoi lawp e lah thoseh, Isarel hah kalawmkungnaw koe thoseh, apimouh ka hnawng va. Maimouh ni taran awh teh, ahni koe yonnae sak awh e BAWIPA ni nahoehmaw. Ahnimouh teh Bawipa e lamthung dawn awh hoeh. Bawipa e kâlawk hai tarawi awh hoeh.
Kas Jēkabu nodeva uz postu un Israēli laupītājiem? Vai ne Tas Kungs, pret ko esam grēkojuši? - Jo tie negribēja staigāt Viņa ceļos un neklausīja Viņa bauslībai.
25 Hatdawkvah, puenghoi a lungkhueknae teh, ahnimouh lathueng a rabawk teh, takikatho e tarankâtuknae hah ahnimouh koe a pha sak. Ahnimouh tengpam vah hmai a sawi. Hateiteh, panuek awh hoeh. Amamouh hoi amamouh a kak awh. Hatei, pâkuem awh hoeh.
Tāpēc Viņš pār tiem ir izgāzis Savas dusmības bardzību un kara briesmas, ka visapkārt dega; bet tie to neatzina, - un Viņš tos iededzināja, bet tie to neņēma pie sirds.
