< Malachi 3 >
1 Veuvin keiman ka masanga lampi sujang dingin ka thu polepa ka sol’e, chutengleh na hol jing na Pathen chu pohphunga hou in a hung kilah jing ding ahi. Nanghon mukal na ngalel’u kitepna thu hungtei ding ahi, tin van janel Pakai chun asei’e.
Redzi, Es sūtu Savu eņģeli, lai tas Manā priekšā sataisa ceļu. Un drīz nāks uz Savu namu Tas Kungs, ko jūs meklējat un tas derības eņģelis, pie kā jums labs prāts. Redzi, Viņš nāk, saka Tas Kungs Cebaot.
2 “Ahinlah ahung tengleh koi ham adoujou ding ah? Koiham ama ahung kilah tengleh amaija ding ngam dingah? Amachu thih kilhajol meikong al’lenglung tobang ding, ahilouleh pon sop bangna sabon tobang ding ahi.
Bet kas panesīs Viņa atnākšanas dienu, un kas pastāvēs, kad Viņš rādīsies? Jo Viņš būs kā kausētāja uguns un kā mazgātāju sārms.
3 Sana lhajolpan, sana alhahjol banga, manthei louho a suhtheng ding, dangka leh sana asuhjol tobanga asuhjol ding chutengleh Pakai komma santheidol thilto ahin neithei ding ahi.
Un Viņš sēdēs, sudrabu kausēt un šķīstīt, un šķīstīs Levja bērnus un tos iztīrīs kā zeltu un sudrabu; tad tie Tam Kungam upuri nesīs taisnībā.
4 Hiteng le chun Pakaiyin akomma hung kichoilut Jerusalem leh Juda mipite thilto ho chu tumasanga banga ahin santhei kit ding ahi tai.
Tad Jūda un Jeruzālemes upuris Tam Kungam būs salds, kā vecos laikos un senajos gados.
5 Chuteng chuleh keima thutan dinga na kom’u kahin nai ding phunsan themho, mijong ho, mijou ho, sum lo a na tong ho, thaman penom lou ho, meithai holeh, nulepa beiho chuleh gamchom mi na lahuva cheng ho chunga thu adiha tan nomlou ho chuleh keima seijui lou ho chu ka engbol ding ahi, tin hatchungnung Pakaiyin asei’e.
Es pie jums nākšu uz tiesu un būšu ātrs liecinieks pret burvjiem un laulības parkāpējiem un pret tiem, kas nepatiesi zvēr, un pret tiem, kas nospiež algādža algu, atraitni un bāriņu, un kas spaida svešinieku un Mani nebīstas, saka Tas Kungs Cebaot.
6 Keima Pakai kahin kikhelna neilou kahi. Hijeh a chu nangho Jacob chate na kisumang soh louvu ahi.
Jo Es Tas Kungs citāds nepalieku, tāpēc jums, Jēkaba bērni, gals vēl nav darīts.
7 Napu napateo khanglaija pat’in nanghon ka danthu ho na nahsah pouvin jui jong na jui pouve. Tun hung kile kit ding ka hi tin hatchungnung Pakaiyin asei’e. Ahinlah nanghon na sei jun keiho chebon ki che mang kha louva iti ka kile kit diu ham? na tiuve.
No savu tēvu laika jūs esiet atkāpušies no Maniem likumiem un tos neesat turējuši. Atgriežaties atkal pie Manis, tad Es atgriezīšos pie jums, saka Tas Kungs Cebaot. Bet jūs sakāt: kā lai atgriežamies?
8 Mihemin Pathen achom angai ham? Ahinlah nanghon nei chomun ahi! ahijeng vang'in nanghon na sei jun “Pathen chu iti ka chom diu ham?” na tiuve. Na hopsom to lou jeh ule thilto to ding na tolou jeh uva nei chom’uvah ahi.
Vai gan cilvēks Dievu var apkrāpt, kā jūs Mani apkrāpjat? Un jūs sakāt: kā mēs Tevi apkrāpjam? Ar desmito(tiesu) un ar cilājamo upuri.
9 Hitia keima nei chom jeh uva na nam pumpiuva na ki gaosap sohkeiju ahitai.
Tāpēc jūs esat ar lāstu nolādēti, ka jūs Mani apkrāpjat, visi ļaudis kopā.
10 Hopsom jouse akholna munna hinlhut soh keijun chutileh ka hou in sunga nehleh chah lhingset ding ahi. Hiti a chu na bol uleh keiman van gam lang kot jouse ka hon lhah a phathei bohna lhingset a, akholna let lha gei ja ka hin sunlhah ding ahi. Hiti chun keima jeng jong hi nei patep mun tin hat chungnung pen Pakaiyin aseije.
Nesiet pilnu desmito(tiesu) mantu namā, ka barība ir Manā namā, un pārbaudiet jel Mani tā, saka Tas Kungs Cebaot: vai Es jums neatvēršu debess logus un jums nedošu svētības pārpārēm?
11 “Na chang le na min jong pha ding ahi, ajeh chu a susethei ho jousea konna ka ventup peh ding, na lengpi thei ho jong amin masanga lhulhop lou ding ahi” tin hatchungnung Pakai jin aseije.
Un jūsu dēļ Es rāšu ēdēju, lai tas jums nemaitā zemes augļus, un lai vīna koks tīrumā jums nav neauglīgs, saka Tas Kungs Cebaot.
12 “Chuteng chuleh chitin namtin in mi nunnom ahiuve ati diu ajeh chu na gamsung chu kipana dimset ding ahi” tin hatchungnung Pakaiyin aseije.
Un visas tautas jūs teiks laimīgus, jo jūs būsiet jauka zeme, saka Tas Kungs Cebaot. -
13 Pakaiyin asei’e, “Nanghon kei dounan thupha loutah tah na sei’uve, ahinla nanghon nangma douna a ipi ka sei uvem?” na tiuve.
Jūsu vārdi ir cieti pret Mani, saka Tas Kungs. Un jūs sakāt: ko mēs pret Tevi runājam?
14 Nanghon, Pathen kin bolhi ipi phachom nam? na tiuve. A thupeh dungjui ja ichon’uva ipi phachom am, ahilouleh ka chonset jeh uvin ka kisih uve tia hatchungnung Pakai komma isei uva ipi phachom am? natiuve.
Jūs sakāt: tas ir velti, Dievam kalpot, jo kāds labums atlec, kad turam Viņa bausli, un ka bēdās staigājam priekš Tā Kunga Cebaot?
15 Tua pat'in mi kiletsah ho phathei achangin, thilse bolho a haodohun Pathen engbolna thoh ngap ho jong ahao doh theije, na tiuve.
Bet nu mēs teicam laimīgus tos pārgalvīgos, jo bezdievības darītāji pieaug, tie Dievu kārdina un taču izsprūk.
16 Chujou chun Pakai ging khencha umho chu khat le khat akihouvun ahileh Pakaiyin amaho kihouna chu angai pehin ahi. Pakai angsunga chun, Pathen ging jing holeh amin domsang nom jing ho geldoh jingna dingin lekhajol khat a amin’u aki pehlutin ahi.
Tad tie, kas To Kungu bīstas, runāja cits ar citu, un Tas Kungs nomanīja un ieklausījās, un piemiņas grāmata ir rakstīta Viņa priekšā tiem, kas To Kungu bīstas, un tiem, kas Viņa vārdu piemin.
17 “Amaho chu ka mite hi diu ahi” tin hatchungnung Pakaiyin aseijin ahi. Keiman thu katanna nikho teng leh amaho chu atum be a kasahlut tah, ka gou hi diu, mipan athu ngai, acha thilsea konna ahoi doh banga, kenjong ama ho chu kahoidoh sah ding ahi.
Un tai dienā, ko Es darīšu, saka Tas Kungs Cebaot, tie Man būs par īpašumu, un Es tos žēlošu, kā vīrs savu dēlu žēlo, kas viņam kalpo.
18 Chuteng leh nanghon michonpha le michonpha lou nahet khenuva Pathen kin bol hole abollou ho na hetkhen thei diu ahi.
Tad jūs atkal redzēsiet to starpību starp taisnu un bezdievīgu, starp to, kas Dievam kalpo, un to, kas Viņam nekalpo.