Ezekiel 17
1 Hiti chun kahenga Pakai thusei hiche hi ahung lhunge.
Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
2 “Mihem chapa, hiche thuchih hi pen lang, Israel mipi techu hiche thusim hi seipeh in.
Cilvēka bērns, liec Israēla namam mīklu priekšā un stāsti līdzību.
3 Thaneitah Pakaija kon hiche thusei hi pen: ‘Muvanlai lentah khat alhaving teni jong lent ah le amul jong sao tah, amul ho pahbet na kitom khat Lebanon lama ahungin Cedar thing leh vum'a ahung touve.
Un saki: tā saka Tas Kungs Dievs: liels ērglis ar lieliem spārniem, ar stipriem locekļiem un kuplām raibām spalvām nāca uz Lībanu un paņēma ciedra koka galotni.
4 Chuleh abah asang pen tah chu alou lhan kivei miho chenna khopi khatna apomang tai. Kivei miho chenna khopi a chun aphut tai.
Viņš nolauza pašu virsgalu un to aiznesa uz vienu tirgoņu zemi un to iestādīja vienā tirgotāju pilsētā.
5 Aman hiche gam'a kon chun muchi ho chu apon chule leiphatna laikhatna agatun ahi. Thingnem banga akhan theina dingin vadung len panga atun ahi.
Viņš paņēma arīdzan no tās zemes sēklas un lika to sējamā tīrumā, viņš to paņēma un stādīja kā vītolu pie liela ūdens.
6 Hilaimun nahun ajung akho lut in, lengpigui nem cha bangin akhang dohtai. Abahho chu muvanlai lam ngan ahung khang doh in, chule ajung ho chu tolla chun akhang lut peh tai. Abah lhou tah tah ahin sep doh in ana ahung nou tai.
Un tā izplauka un palika par kuplu vīna koku ar zemu augumu, jo viņa stīgas locījās uz viņu, un viņa sakne bija apakš viņa; tā viņš tapa par vīna koku, kas izlaida stīgas un dabūja zarus.
7 Ahinla muvanlai lentah a chomkhat alhaving lentah leh amul dimsetna pol khat ahunge. Hijeh chun lengpigui chu twi ngaichat najeh chun tun vang ajung ho leh abah ho jouse chu amalam ngan ahung jamdoh tauve.
Un vēl viens ērglis bija ar lieliem spārniem un kuplām spalvām, un redzi, tas vīna koks locīja savas saknes uz viņu un izstiepa savus zarus pret viņu, ka viņš šo slacinātu no sava stādījuma dobēm.
8 Twi ninglhin namun leh lei phatna munna kiphut ahijeng vang chun, hijeh chun lengpiphung loupi tah khat in ahung khangdoh in chule ana thalhingset leh thei namtwi tah tah ahin sep doh tan ahi.
Gan tas bija dēstīts labā zemē pie liela ūdens, ka tam bija stīgas izlaist un augļus nest un palikt par it labu vīna koku.
9 Hijeh chun tun thaneitah Pakai chun adong tai. Hiche lengpi phung hi khang touva chule phatou cheh cheh ding hinam? Ahipoi keiman ajung le adangho kabodoh a, atheiga ho kasat lhah gam ding, chule ana ho goplha a thidiu ahin, ban thahattah le sepai tamtah jaulouva bailam tah a kabodoh ding ahi.
Saki tad: tā saka Tas Kungs Dievs: vai tam labi izdosies? Vai viņa saknes netaps izrautas un viņa augļi nogriezti, ka sakalst un visas viņa zaļās lapas savīst? Un tas nenotiks caur lielu elkoni nedz caur lielu ļaužu pulku, ka to izcels no viņa saknēm.
10 Ahin lengpi phung chu akiphu chon teng leh ahing thei nadem? Ahipoi, goplha ding ahitai. Solam huijin ahinsem teng hoitah a akhan dohna mun chu leiphatah namun hijongleh thiden tante.”
Redzi jel! Viņš gan ir dēstīts, bet vai tam labi izdosies? Vai tas, kad rīta vējš to aizskars, kaltin nenokaltīs? Uz tām dobēm, kur tas dēstīts, tas nokaltīs.
11 Hichun kahenga Pakaija konin hiche thuhi ahung lhunge.
Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
12 Hiche doumah bol Israel koma seipeh in. Hiche muvanlai thuchih kisei hi nahet doh theilouvu ham? Babylon lengpa hi Jerusalem a hungin tin, amanu lengpa le leng chapate manin tin Babylon a atolmang diu ahi.
Saki jel uz to atkāpēju sugu: vai jūs nezināt, kas tas ir? Saki: redzi, Bābeles ķēniņš ir nācis uz Jeruzālemi un paņēmis viņas ķēniņu līdz ar viņas lielkungiem un tos aizvedis pie sevis uz Bābeli.
13 Aman leng insung mite toh kitepna semin tin chule thahat sanin tahsan umtah kihahselna neipinte. Aman gamsung a lamkai luboh pen pen ho jong galhinga kaimang tante.
Un viņš no ķēniņa dzimuma vienu ir ņēmis un ar to cēlis derību un tam licis zvērēt un atņēmis zemes varenos,
14 Hijeh a chu Israel chu hung hatdoh kit talou ding chule kile thuh jou talou ding ahitai. Babylon te toh akitepnau vin bou ahinso diu ahitai.
Lai tā valsts būtu zema un nepaaugstinātos, un lai tā derību turēdama pastāvētu.
15 Israel leng insung pasal hon Babylon douna gal bol dingin Egypt gam'a Pakai sollin sepai tamtah le sakol ho thum jongleu galbol dingin kipatdoh jou kit tapouvinte. Hitia chu Israel in akitepna asuh keh a chemang jeng thei ding ham?
Bet tas no viņa atkāpās un sūtīja savus vēstnešus uz Ēģipti, lai tam sūtītu zirgus un ļaužu pulku. Vai tam izdosies? Vai tas izglābsies, kas to dara? Vai derības lauzējs izglābsies?
16 Ahipoi tahbeh mongin keima kahing jinge tin thaneitah Pakaiyin aseije. Akitepna donse louva asuhkeh peh leng vaipo tung doh pa Babylon gamsunga chu Israel lengpa thiden ding ahitai.
Tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, tā ķēniņa zemē, kas viņu darījis par ķēniņu, kam zvērestu viņš nicinājis un kam derību viņš lauzis, pie tā viņš nomirs Bābelē.
17 Pharaoh leh sepai thahattah ho jong Israelte Babylon in Avella galhinga ahin kaija mi tamtah hinkho ahin suhmang dinga konin huhdoh jou pouvin te.
Un Faraons karā viņam klāt nestāvēs ar lielu karaspēku un ar lielu pulku, kad uzmetīs valni un uztaisīs bulverķus, izdeldēt daudz dvēseles.
18 Ajeh chu Israel lengpan kitepna anot thapma chule akihahsel jou nunga asuhkeh kit jeh a sohcha louhel ding ahi.
Jo viņš nicinājis zvērestu un lauzis derību; redzi, jebšu viņš savu roku bija devis, tomēr viņš visu to ir darījis, tāpēc viņš neizglābsies.
19 Hiche jeh a chu thaneitah Pakai thusei chu hiche hi ahi. Thabeh mongin keima kahinge. Kamma kitah tah a akihahselna leh akitepna ho asuhkeh jeh a keiman ka engbol ding ahi.
Tādēļ tā saka Tas Kungs Dievs: tik tiešām kā Es dzīvoju, Es Savu zvērestu, ko viņš nicinājis, un Savu derību, ko viņš lauzis, gribu mest uz viņa galvu.
20 Keiman kalen achunga kakhukhuma, kathanga kamat ding ahi. Babylonna kapuilutna keidouna agalmi ho kithopia apanjeh a athu katandiing ahi.
Un Es Savu tīklu izpletīšu pār viņu, ka viņš Manos valgos taps gūstīts, un Es viņu likšu novest uz Bābeli un tur ar viņu tiesāšos par viņa atkāpšanos, ka viņš no Manis atkāpies.
21 Chule agal hangsan phapen pen ho jong kidouna munna kithat den diu ahin, ahing doh ho jong hui ninglia kithe thang soh diu ahi. Hiteng chuleh nangin keima Pakaiyin kasei hi nahin hetdoh ding ahi.
Un visi viņa bēgļi ar visiem viņa piederīgiem kritīs caur zobenu, un tie atlikušie taps izkaisīti visos vējos, un jūs samanīsiet, ka Es, Tas Kungs, to esmu runājis.
22 Hichehi thaneitah Pakai thusei ahi. Cedar thingphung sang tah khat a konna abah khat kalah a chule Israel molsang pen laitah chunga kaphu dong ahi.
Tā saka Tas Kungs Dievs: Es ņemšu no tā augstā ciedra koka galotnes, un to stādīšu, no paša viņa virsgala es ņemšu zariņu, un to dēstīšu ļoti augstā kalnā,
23 Hiche chu Cedar thing loupi tah, abah tamtah hin sep doh a, ga ahin sep doh dng ahi. Vacha jat chom chom in buh hin san tin, abah ho lim noija chu kiselna a ahin neidingu ahi.
Israēla augstā kalnā Es to stādīšu, un viņš izlaidīs zarus un nesīs augļus un taps par krāšņu ciedra koku, tā ka apakš viņa dzīvos visādi putni no visādām spalvām; viņa zaru pavēnī tie dzīvos.
24 Chuleh thingphung jousen thingphung sang jouse kasatlhah a thingphung nem ho chu sangtah'a kakhandoh sah a, chuti chu Pakai kahi ti ahetsoh kei diu ahi. Thing ana eng jouse goplhah sah a athiho thah hin sah kit chu keibol ahi tin Pakai keiman kana sei ahin, chule kasei doh sa chu kabol doh ding ahi ati.
Un visi koki laukā samanīs, ka Es, Tas Kungs, to augsto koku esmu pazemojis un to zemo koku paaugstinājis, to zaļo koku kaltējis un to sakaltušo koku darījis zaļojam. Es, Tas Kungs, to esmu runājis un to darīšu.
