Potdohbu 19
1 Israel miten Egypt gamsung ahin dalhah kalseo lhani lhin'in Sinai mun gamthip ahung lhung atovin ahi.
Trešā mēnesī pēc Israēla bērnu iziešanas no Ēģiptes zemes, tanī laikā tie nonāca Sinaī tuksnesī.
2 Rephidim ngahmun ahin sukeh un ahin dalha tauvin, chuin Sinai mun'na ngahmun a kisem uvin hichu Sinai ngahmun tin aminsah uve.
Jo tie izgāja no Refidim un nonāca Sinaī tuksnesī un apmeta lēģeri tuksnesī; tur Israēls apmeta lēģeri pret to kalnu.
3 Mose molchung lam akaltou tan Pakai toh agakimu ton ahile, Pakaiyin molchung'a kon'in ahin kouvin aseije, “Thupeh hicheng hi; Jacob insung le Israel mite heng'a seipeh tauvin:
Un Mozus uzkāpa pie Dieva, un Tas Kungs sauca uz viņu no tā kalna un sacīja: tā tev būs sacīt uz Jēkaba namu un pasludināt Israēla bērniem:
4 “Egypt mite chung'a ipiti lamdolla na katoh, nang hon na musoh kei uve. Keiman nangho muvan lai lhaving'a ka hin pui uve ti namu chenset tauvin ahi.”
Jūs esat redzējuši, ko Es ēģiptiešiem esmu darījis, ka Es jūs nesu uz ērgļu spārniem un jūs pie Sevis vedu.
5 Chule tua hi kathu nangai uva kakitepna nakoi jing uva ahileh, nangho hi vannoi mite jouse lah'a keima dia atumbeh'a naum diu; ajeh chu vannoi leiset pumpi hi keima'a ahi.”
Un nu, ja jūs klausīsiet Manu balsi un turēsiet Manu derību, tad jūs no visām tautām būsiet Mans īpašums, jo Man pieder visa pasaule.
6 “Chule keima lenggam machu nangho naleng chan diu, kagam theng nalo ding'u ahi. Hiche thuhi nangman Israel mite heng'a naseipeh teiding ahi,” ati.
Un jūs Man būsiet priesteru ķēniņa valstība un svēta tauta. Šie ir tie vārdi, ko tev būs runāt uz Israēla bērniem.
7 Chuin Mose molchung akon'in akumsuh'in Israel sung'a upa ho akou khom'in Pakaiyin a thupeh chengse abonchan a seipeh soh kei uve.
Un Mozus nāca un sasauca ļaužu vecajus un lika viņiem priekšā visus šos vārdus, ko Tas Kungs viņam bija pavēlējis.
8 Chuin amahon adonbut cheh uvin, “Ijakai Pakai thupeh bang'a keihon kabol diu ahi,” atiuve.
Tad visi ļaudis kopā atbildēja un sacīja: visu, ko Tas Kungs ir runājis, to mēs darīsim. Un Mozus nesa to ļaužu vārdus atkal pie Tā Kunga.
9 Chuin Pakaiyin Mose heng'a aseijin, “Keima naheng'a meilhang kiheh bang'a kahung ding, Nangma Mose kahin houpi teng Israel miten ajah cheh diu, chuteng amahon jong nangma nahin tahsan jing diu ahitai,” ati. Mose'n jong Israel miten adonbut'na chu Pakai heng'a aseijin ahi.
Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: redzi, Es nākšu pie tevis biezā padebesī, ka tie ļaudis dzird, Mani ar tevi runājam, un ka tie arī tev tic mūžam. Un Mozus teica Tam Kungam to ļaužu vārdus.
10 Chuin Pakajin Mose heng'a asei in, “Kumsuh inlang keima kahung nading'in Israel mite gongtup tan, tuni le jing nikhoa din seipeh uvin chule avon jeng u-jong kisop theng cheh u-hen,” ati.
Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: ej pie tiem ļaudīm un svētī tos šodien un rītu, un lai tie mazgā savas drēbes.
11 “Nithum lhin'nia ding'in kigontup sah soh kei uvin, nithum lhin niteng a mitmu tah uva Pakai chu Sinai Mol chung'a pat hung kumlha ding ahi tipeh'un,” ati.
Un lai tie ir gatavi uz trešo dienu; jo trešā dienā Tas Kungs nolaidīsies priekš visu ļaužu acīm uz Sinaī kalnu.
12 “Mipiho abonchauvin akimvel'uva melchih'na sempeh'in lang, seijin, kichih thei un! Koima molchung lam'a kaldoh hih hel'un chule akim vellah jeng jong koiman natham khah theilou diunahi. Koi hile molchung tham khachan chu thi jeng ding ahi,” ati.
Un tev būs taisīt sētu ap tiem ļaudīm un sacīt: sargājaties, ka nekāpjat uz to kalnu un neaizskarat viņa galu; ikviens, kas to kalnu aizskars, tas mirdams mirs.
13 “Melchihna pal kallhah khut kiti phot'in atohkhah'a ahile, hichejeh'a chu; song'a selih jeng ding, ahilou jong le, thalpi'a kap lih ding gancha hihen mihem hile hitabang'a chonchu ahing'a kiumsah ngailou ding ahi, tin seipeh un. Sumkon ahung kimut gin apat mipi jong molchung lam'a hung kitol diu ahiye.”
Nevienai rokai to nebūs aizskart, bet tam tik tiešām ar akmeņiem būs tapt nomētātam vai nošautam; vai tas ir lops, vai cilvēks, tam nebūs dzīvot. Kad taure atskanēs, tad tiem būs kāpt uz to kalnu.
14 Mose'n jong mipi lam chu ahin jonsuh tan. Aman mipi thenso'na anei jin, mipihon jong ama ama von cheh akisop theng uvin ahi.
Tad Mozus nonāca no tā kalna pie tiem ļaudīm. Un viņš svētīja tos ļaudis, un tie mazgāja savas drēbes.
15 Aman mipi heng'a asei jin, Nithum lhin nia ding in ki gotup cheh uvin chule numei angsung ki tiajong na lut louhel ding'u ahi,” ati.
Un viņš sacīja uz tiem ļaudīm: esiet gatavi uz trešo dienu, neaiztiekat sievas.
16 Nithum lhin'ni jingkah khovah lam'in vahthamjol aki thing'in kolphe avah in, molchung vum chu meilhang'in atom lha jeng tan ahi. Sumkon hatah'in ahung ging tan ahile, ngahmun sung lam'a um mipi abonchauvin akicha lheh jeng tauve.
Un notika trešā dienā, kad gaisma ausa, tad bija pērkoni un zibeņi un biezs padebesis virs tā kalna un varen stipras bazūnes skaņa, tā ka visi ļaudis iztrūcinājās, kas bija lēģerī.
17 Mose'n jong mipi abonchan Pathen toh kimaito ding'in ahin pui uvin, chuin mipi abonchauvin molchung kipatna lam'a chun adding den gam tauve.
Un Mozus tos ļaudis izveda no lēģera Dievam pretī, un tie nostājās apakšā pie tā kalna.
18 Sinai molchung akon in Pakai chu meikong'in ahung kum lhan ahile, lhum sung'a kon'na meikhu bang'in ahung khudoh'in ahintomlha jeng tan, ling jong akihot lha jeng'in ahi.
Un Sinaī kalns kūpeja, tāpēc ka Tas Kungs nonāca ar uguni, un viņa dūmi cēlās tā kā krāsns dūmi, un viss kalns trīcēja ļoti.
19 Sumkon gin chu ahat cheh cheh jeng tan ahile, Mose jong akipat'in hiti hin aseije, van gin kithong lah akon'in Pathen'in ahin houpin ahi.
Un bazūnes skaņa palika jo stipra, un Mozus runāja, un Dievs tam atbildēja caur vienu balsi.
20 Pakai chu Sinai molchung vum'a kon'in ahung kumsuh tan chuin, Molchung vum'a kon'in Pakaiyin Mose ahin kouvin ahi. Mose jong akipatdoh'in molchung lam'a chun akal touvin ahi.
Kad nu Tas Kungs bija nonācis uz Sinaī kalnu, uz kalna galu, tad Tas Kungs sauca Mozu uz kalna galu, un Mozus kāpa augšām.
21 Pakaiyin Mose heng'a asei in, “Kumsuh inlang mipi heng'a seipeh loijin, ajeh chu Pakai ahinmu nomuva pal kigen khu ahin tumlhah ngai uva ahile thigam bep ding'u ahiye,” ati.
Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: nokāp un piekodini tiem ļaudīm, lai tie cauri nelaužas redzēt To Kungu, ka daudzi no tiem nekrīt.
22 Chule thempu ho jeng jong atahsao amacheh kithenso uva eihin nailut thei diu bou ahi. Chutile Pakaiyin amaho lam pal chu atumkeh lou ding ahi, ati.
Un tiem priesteriem, kas nāk pie Tā Kunga, būs svētīties, ka Tas Kungs tos nesatriec.
23 Mose'n jong Pakai heng'a aseijin, ahinlah Pakai in, mipi abonchauva Sinai molchung'a hung kal theilou diu ahi. Ajeh chu nangma thupeh bang'a molchung kimvella pal gen uvin, tia nei thupeh sa'u ahiye, ati.
Tad Mozus sacīja uz To Kungu: tie ļaudis nevar kāpt uz Sinaī kalnu, jo Tu mums esi piekodinājis sacīdams: dari sētu ap to kalnu un svētī to.
24 Ahinlah Pakaiyin Mose heng'a aseiyin. “Chesuh inlang Aaron gakipuiyin lang hinki lhon pitan. Amavang mipi abonchauvin thupeh neijin lang khat cha jeng jong paltum keh'a Pakai lam'a hung theilou ding'u ahiye,” ati.
Tad Tas Kungs uz to sacīja: ej, kāp zemē. Tad tev un Āronam līdz ar tevi būs kāpt augšām, bet tiem priesteriem un tiem ļaudīm nebūs cauri lauzties uzkāpt pie Tā Kunga, ka Viņš tos nesatriec.
25 Pakajin athupeh bang in Mose achesuh in mipi ho heng'a aga seipeh soh kei uve.
Tad Mozus nokāpa pie tiem ļaudīm un tiem to sacīja.
