2 Samuel 24
1 Israel chate chunga Pakai Pathen ahung lung hang kittan, hijeh chun aman David chu atil doh’in amaho dou nan, hitin thu aseiye, “Nangma chen lang Israel chate le Judah mite gasim toh tan,” ati.
Un Tā Kunga dusmas atkal iedegās pret Israēli, un viņš Dāvidu skubināja pret tiem sacīdams: ej, skaiti Israēli un Jūdu.
2 Hijeh chun lengpan Joab le apanpi sepai lamkai ho koma aseiyin, ‘Sahlam Dan apet lhanglam Beersheba chan geiya cheng Israel phung jouse gakhol toh soh keiyun lang mihem ijat mong mong hitamti kahet doh thei na dingin mihem jat gasim tauvin,” ati.
Un ķēniņš sacīja uz Joabu, karapulku virsnieku, kas pie viņa bija: ej jel apkārt pa visām Israēla ciltīm, no Dana līdz Bēršebai, un skaitāt tos ļaudis, lai es zinu to ļaužu skaitu. Tad Joabs sacīja uz ķēniņu:
3 Ahivangin Joab chun lengpa koma chun aseiyin, “Pakai na Pathenin mipi ho chu aja ajan punsah jeng tah ta, kapu lengpan namit a namu jeng nah chu me; ipi dinga kapu lengpan hitobang pihi bol ding nagot hitam?” ati.
Lai Tas Kungs, tavs Dievs, pie šiem ļaudīm simtkārt vairāk pieliek, nekā viņu ir, ka mana kunga, tā ķēniņa, acis to redz; kāpēc tad manam kungam, tam ķēniņam, šīs lietas gribās?
4 Ahinlah lengpan amaho chu mi agasim toh diuvin aseitan ahi, hijeh chun Joab le sepai lamkaite chu Israel mipite simtoh dingin lengpa angsunga a konin avaikon doh tauve.
Bet ķēniņa vārds palika spēkā pret Joabu un tiem karavirsniekiem. Tā Joabs ar tiem karavirsniekiem izgāja no ķēniņa, Israēla ļaudis skaitīt.
5 Chuin amahon amasapen in Jordan vadung chu apal galkaiyun lhanglam khopi phaicham, Aroer khopi Gad lam jot na ah chun aponbuh asongun, chujou vin Jazer langa achi pei taove.
Un tie gāja pār Jardāni un apmetās pie Aroēra, pa labo roku tai pilsētai, kas Gada ielejas vidū, un pie Jaēzeres.
6 Chujouvin Hit mite gamsunga Gilead kho le Kadesh khopi ahung geitauve; chuin Dan khopia ahunguvin Dan khopia konin Sidon lang ajong kit tauve.
Pēc tie nāca uz Gileādu un uz to ielejas zemi Tahtim Hodši, tie nāca arī uz DanJaānu un apkārt uz Sidonu.
7 Chuin Tyre gammang lah ahinjot’uvin Hivi mite khopi jouse le Canaan mite khopi jousea ahung uvin ahi. achainan Beersheba khopi Judah gamsunga Negeb a chun anga uve.
Un tie nāca uz to stipro Tirus pilsētu un uz visām Hiviešu un Kanaāniešu pilsētām, un tie iznāca ārā Jūdam pret dienasvidu uz Bēršebu.
8 Hitia hi gamsung pumpi ahin kholsoh kei phat’uvin, lhako le ni somni alhin donin Jerusalem khopi ahung kilekit tauvin ahi.
Tā tie gāja apkārt pa visu zemi un pārnāca pēc deviņiem mēnešiem un divdesmit dienām uz Jeruzālemi.
9 Chuin Joab chun mihem jat asim nau mijat chu lengpa henga apelut tai; hichea kisim doh Israel mijat chu pasal galsat a chemjam choithei cheh sang jaget alhingin, chule Judah mi chu sang janga alhinguvin ahi.
Un Joabs deva ķēniņam to uzrakstīto ļaužu skaitu, un iekš Israēla bija astoņsimt tūkstoš karavīru, kas bija zobena vilcēji, un Jūda vīru bija piecsimt tūkstoši.
10 Hitichun mipi asim soh phat’uvin David chu alungthima akisih behseh jengin, hijeh chun David injong Pakai henga taona anei jin hitin aseitai, “Kathil bol chung changa hin keima melsa tah in ka chonse tai; hijongle tuhin vo Pakai, nahenga kahung tao ahi, nasohpa keima themmona jouse hi lamang tan; ajeh chu keiman ngol hoitah hin thil kanabol tai,” ati.
Tad Dāvidam sirds trīcēja, kad tos ļaudis bija skaitījis. Un Dāvids sacīja uz To Kungu: es esmu ļoti grēkojis ar to, ko esmu darījis, un nu Kungs, atņem lūdzams sava kalpa noziegumu, jo es esmu ļoti aplam darījis.
11 Chuin ajing jingkah matah in David chu ajingtho a ahileh David dinga amitva neiya pangpa Gad themgaopa henga chun Pakaiyin hitin thu ahinseiye.
Kad nu Dāvids rītā cēlās, tad Tā Kunga vārds notika uz pravieti Gadu, Dāvida redzētāju, tā:
12 “Chen lang David koma hitin gaseitan tin Pakaiyin aseiye, “Keiman na chunga katoh ding thil thum ka peh ding, hiche thil thumho lah a chu nangman na ngap chat pen pen khat chu kilhen in hichu nachunga kahin lhun sah ding ahi,” tin aseiye, gatin, ati.
Ej un runā uz Dāvidu: tā saka Tas Kungs: trīs lietas es tev lieku priekšā, izvēlies vienu no tām, ko lai es tev daru.
13 Hijeh chun Gad jong David koma ahungin hitin aseitai, “Nagamsunga kumthum sunga kel lhah ding nanop em? Lhathum sunga nagalte masanga najamle lea amahon nadel le le diu nadei em? Ahiloule nagamsunga nithum gamna hise nasatah lansah ding nanop em? Tun geltoh soh keiyin lang eihin solpa henga kaseipeh ding chu hoiche pen ham, dindetna neiyin,” ati.
Un Gads nāca pie Dāvida un teica viņam un uz to sacīja: vai tu gribi septiņus gadus bada laiku savā zemē, jeb vai tu gribi trīs mēnešus bēgt no saviem ienaidniekiem, kas tevi vajās, jeb vai tu gribi, ka trīs dienas tavā zemē nāk mēris? Ņem nu vērā un redzi, ko lai es tam atsaku, kas mani sūtījis.
14 Chuphat in David chun Gad koma hitin aseiye, “Kalung agim beh seh jeng tai; ami khotona lentah ahinai, hijeh chun Pakai khut’a kilehlut jeng taute; mihem khut’a vang neilhah lutsah hih hel’in,” atipeh e.
Tad Dāvids sacīja uz Gadu: man ir ļoti bail. Es kritīšu labāk Tā Kunga rokā, jo Viņa žēlastība ir liela, bet cilvēku rokā es negribu krist.
15 Hijehchun Pakaiyin Israel chate chunga jingkah a pat aphat kitep sungsen gamna hise ahin lansah tai; hichea hin sahlam Dan khoa pat lhanglam Beersheba chan geiyin Israel mipi lah a mihem sang som sagi athiuvin ahi.
Tad Tas Kungs lika mērim nākt iekš Israēla, no rīta līdz tam nospriestam laikam, un ļaužu nomira no Dana līdz Bēršebai septiņdesmit tūkstoši.
16 Hichun Vantil chun Jerusalem jong suhgam dinga agot’a akhut alap phat chun Pakaiyin thilse abol ding chu alung akhel’in Vantil mi sugama pangpa koma chun hitin aseitai, “Aphaset tai, tun nakhut umthim sah tan,” ati. Hichepet a hi Pakai Vantil chu Jebus mipa Araunah changvohna mun changphol koma ana ding ahitai.
Un kad tas eņģelis savu roku pār Jeruzālemi izstiepa, lai to nomaitātu, tad Tam Kungam tā ļaunuma bija žēl, un Viņš sacīja uz to eņģeli, kas tos ļaudis nonāvēja: ir gan, atrauj savu roku. Un Tā Kunga eņģelis stāvēja pie Aravnus, tā Jebusieša, klona.
17 Chuin David jong chun mi sugama pang Vantil chu amudoh phat in Pakai koma hitin aseiye, “Vetan, keima kachonsen, gilou tah in keiman thil kabol tai; ahinla hiche mihohi kelngoi banga emahelou ahibouve ipi abolset anei mongu ham? Nahenga katao ahiye, keima chung le ka inkote chunga nakhut hin lhah jon,” tin aseitai.
Un Dāvids sacīja uz To Kungu, to eņģeli redzēdams, kas tos ļaudis sita: redzi, es esmu grēkojis un noziedzies, bet ko šīs avis darījušas? Lai Tava roka ir pret mani un pret mana tēva namu.
18 Hiche nikho hin Gad chu David henga ahungin akoma hitin aseiye, “Chetouvin lang, Jebus mipa Araunah changphol koma khun Pakai dingin maicham khat gasemtan,” ati.
Tad Gads nāca tai dienā pie Dāvida un uz to sacīja: ej uz augšu un uztaisi Tam Kungam altāri uz Aravnus, tā Jebusieša, klona.
19 Hichun Pakaiyin Gad thu apeh bangin David jong chu achetou vin agabol tan ahi.
Tad Dāvids gāja pēc Gada vārda, kā Tas Kungs bija pavēlējis.
20 Chuin Araunah chu akiheijin agahven ahileh lengpa le asohte ama kom lam jona ahungu chu amun ahi; chuphat’in Araunah jong chu apotdoh pai paiyin lengpa chu agajabol’in tol'a amai asulut’tan ahi.
Un Aravnus skatījās un redzēja pie sevis nākam ķēniņu un viņa kalpus, un Aravnus izgāja un nometās ķēniņa priekšā uz savu vaigu pie zemes.
21 Chu jongle Araunah chun hitin aseiye, “Ipi ding pen tah a kapu lengpa nangma nasoh kei koma nahung jeng hitam?” atileh; David chun adonbut’in “Mipi chunga gamna hise hi akitol mangthei na dinga nangma changphol hi chohdoh a hikoma hi Pakai henga maicham khat semdoh ding kati ahi,” ati.
Un Aravnus sacīja: kāpēc mans kungs, tas ķēniņš, nāk pie sava kalpa? Un Dāvids sacīja: šo klonu no tevis pirkt, ka es Tam Kungam taisu altāri, lai šī mocība no ļaudīm atstājās.
22 Hichun Araunah jong chun hitin aseiye, “Kilah jengin kapu lengpa, chule nangin pha nasah lam pi a chun mang jengin; chule bongchal teni jong pumgo thiltoa naman dingin hikoma hin aum lhone; chujongle chang huina kangkui ho leh bongchal teni namkol jong hikoma hin aumnai; hiche hohi meithinga nati ding ahi.
Tad Aravnus sacīja uz Dāvidu: lai mans kungs, tas ķēniņš, ņem un upurē, kā viņam patīk. Redzi, še ir vērši par dedzināmo upuri un kuļami rati un vēršu jūgi malkai.
23 Vo lengpa, Keima Araunah kitipa hin lengpa dinga thil ejakai katodoh jeng ding ahi,” ati. Chujongleh Araunah chun lengpa koma hitin jong aseiye, “Pakai na-Pathenin nataona chu nasan peh teitei hen,” ati.
Šo visu, ķēniņ, Aravnus dod ķēniņam. Un Aravnus sacīja uz ķēniņu: lai Tam Kungam, tavam Dievam, ir labs prāts uz tevi.
24 Ahivang in lengpan Araunah koma chun hitin aseiye, “Ahipoi, keiman na changphol man chu kapeh a kachoh ding ahibouve; aman kapeh louhel thil chu keiman Pakai ka-Pathen henga pumgo thiltoa kato lou ding ahi,” ati. Hiti hin David chun changphol leh bongchal teni chu dangka shekel som ngan akichoh tai.
Bet ķēniņš sacīja uz Aravnu: nē, bet es pirkdams to tev nopirkšu, jo es negribu Tam Kungam, savam Dievam, dedzināmos upurus velti upurēt. Tā Dāvids to klonu un tos vēršus nopirka par piecdesmit sudraba sēķeļiem.
25 Hichun lengpa David chun Pakai anga maicham khat asemin, pumgo thilto le chamna kilhaina thilto atoh tan ahi. hichun Pakaiyin jong gamsung dinga a taona chu asanpeh in Israel chate chunga konin gamna hise lang chu akitol mangsah tan ahi.
Un Dāvids uztaisīja tur Tam Kungam altāri un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus. Tā Tas Kungs tai zemei tapa salīdzināts, un tā mocība atstājās no Israēla.
