2 Samuel 19
1 Joab koma chun, “Lengpa David chun Absalom pul adou lel in akap kap jeng tai,” tithu agalhung tan ahi.
Un Joabam tapa sacīts: redzi, ķēniņš raud un žēlojās par Absalomu.
2 Hijeh chun hiche nikhoa gal kijo chu mipi abonchauva din pul douna a sohdoh jo tan ahi; ijeh-inem itileh hiche nikho hin mipin abonchan ajauvin, “Lengpan achapa thi pul adou lel lheh jenge,” akititai.
Un tā uzvara tai dienā palika par žēlabām visiem ļaudīm, jo tie ļaudis tai dienā dzirdēja sakām: ķēniņam sirds sāp par savu dēlu.
3 Sepaite jong chu hiche nikho hin guhthim chan khopi sunga ahung kijot lut’uvin, gal alel niuva jachat thoh'a hung vah lut bangin ahung lut tauve.
Un tie ļaudis tai dienā nāca zagšus pilsētā, tā kā ļaudis zagšus nāk, kas kaunā krituši, kaujā bēgdami.
4 Hichun lengpan amai akhut in akikhun, othongje jun lengpa akap jah jengin, “Vo Absalom, kachapa!” atin asam sam jeng’e.
Un ķēniņš savu galvu bija aptinis un sauca ar stipru balsi: ak mans dēls Absalom! Ak Absalom, mans dēls, mans dēls!
5 Hichun Joab jong lengpa insunga ahung lut’in hitin aseitei, “Tuni hin nangman na sepaite jouse hinkho ahin, nangma hinkho ahin, nachate numei le pasal jouse hinkho jong chule najite leh nathaikem ho hinkho huhhing'a pang jouse mai najum sah tai ati.
Tad Joabs nāca pie ķēniņa namā un sacīja: tu šodien esi apkaunojis visu savu kalpu vaigus, kas šodien glābuši tavu dzīvību un tavu dēlu un tavu meitu dzīvību un tavu sievu dzīvību un tavu lieko sievu dzīvību.
6 Ipijeh-inem itileh nangman nahot bolte nalungset jon, nalungset te joh nahot boljo tai. Ajeh chu tunin nangman kichen tah in naseidoh tan, gal lamkaiho leh sepaite hi nang dinga imacha louva pang danin nabol tan ahi. Ijeh-inem itileh tuni hin Absalom chu kihing hoi hen lang keiho hi kabonchauvin thigam jengu leng nangma nalung lhaijo ding ahi.
Bet tu mīļo, kas tevi ienīst, un ienīsti, kas tevi mīļo. Jo tu parādi šodien, ka virsnieki un kalpi priekš tevis nav nekas. Jo es nomanu šodien, kad tikai Absaloms būtu dzīvs un mēs visi šodien būtu miruši, tad tas tev būtu pa prātam.
7 Hijeh chun tun kipatdoh in lang pot doh pai pai jengin lang nasohte koma thu ngeitah tah in hung sei loiyin; ijeh-inem itileh Pakai mina kihahsel kahi, nangma nahung potdoh louva ahileh tujan jenga jong hi mihem khat’a khat chan jong nagepi louhel ding ahitai; chuti hen lang hileh, nachapa gollhangpa a kona nachunga hung lhung thilse hijat sanga jong hiche thilsoh ding hi khohjo ding ahi,” ati.
Tad celies nu un izej un runā sirsnīgi ar saviem kalpiem, jo es zvērēju pie Tā Kunga, ja tu neizej, tad neviens vīrs pie tevis nepaliks šo nakti. Un tā tev būs lielāka nelaime, nekā visa nelaime, kas tev notikusi no tavas jaunības līdz šim laikam.
8 Chuphat’in lengpa jong akipat doh jengin kelkot phunga atouna a chun atoutai. Hichun mipi abonchauva jah dingin aseipeh tai, “Vetan, lengpa khu kelkot phungbula atou tai,” atiuva ahileh; chuphat’in mipi ho chu abomnchauvin lengpa angsunga ahung kitol lutsoh tauve, Israel chate Absalom nungjui ho vang chu ama ama inlam cheh a ajam lut soh tauve.
Tad ķēniņš cēlās un apsēdās vārtos. Un visiem ļaudīm tika teikts un sacīts: redzi, ķēniņš sēž vārtos. Tad visi ļaudis nāca ķēniņa priekšā. Bet Israēls bēga ikviens savā dzīvoklī.
9 Israel phung chujat lah a chun mipi abonchan aboilah lah jenguvin, hitin aseiyuve, “Lengpa David chun imelmateu khut’a kona jong inahuhhingu uva chule Philistines te khut akon a jong eina sochat sah u ahin, hinlah Absalom agin jeh a gamsunga kona jamdoh ahitai atiuve.
Un visi ļaudis visās Israēla ciltīs strīdējās un sacīja: ķēniņš mūs ir izglābis no mūsu ienaidnieku rokas un mūs ir atsvabinājis no Fīlistu rokas, un nu viņam no zemes bija jābēg Absaloma priekšā.
10 Chule tua ichunguva leng chang dinga thao inupau Absalom la galmu nin athitan. Chuti ahileh ibola David chu ileng diuva elekoukit dadiu ham? akitiuve.
Un Absaloms, ko mēs sev bijām svaidījuši par ķēniņu, ir nomiris karā; nu tad, kāpēc jūs kavējaties, ķēniņu atkal pārvest?
11 Hichun David lengpan jong thempu te ni Zadok le Abiathar koma thu athot’in hitin aseiye, “Judah mi upate koma seipeh lhon in lang, ‘Lengpa koma Israel dang jouse thu hung lhungsoh ta, ipi dinga nang ho hi lengpa in'a puilut kit ding thuseiya anukhahpen a pang naiuvem?
Tad ķēniņš Dāvids sūtīja pie tiem priesteriem, Cadoka un Abjatara, sacīdams: runājiet uz Jūda vecajiem un sakāt: kāpēc jūs gribat tie pēdīgie būt, ķēniņu vest atpakaļ uz viņa namu? (Jo visa Israēla valoda jau bija nākusi pie ķēniņa viņa namā.)
12 Nangho hi keima inkote mong mong, kaphe le kathisan nahiuve; ahileh ipi dinga nang ho lengpa puiding thusei nukhah a napan diu ham?’ ati tilhon'in.
Jūs esat mani brāļi, jūs esat mani kauli un manas miesas - kāpēc tad jūs gribat tie pēdīgie būt, ķēniņu atkal atvest?
13 Chujong leh Amasa kitipa koma jong nasei peh lhon ding, ‘Nang hi keima thisan le phe mong nahi lou ham? Tua lhah nang hi Joab panmun khela sepaite lamkaiya napan lou poupouva ahileh Pathenin abolnom nomin eibol hen, akhoh cheh jon jong eibol hen, kapan sah ding nahi,’ tin a seiye, nati lhon ding ahi,” ati.
Un uz Amasu sakāt: vai tu neesi no maniem kauliem un no manas miesas? Lai Dievs man šā un tā dara, ja tu visu mūžu nebūsi par karalielkungu manā priekšā Joaba vietā.
14 Hichun Amasa chun Judah mite chu mihem khat sheh abahsah jengin alungu kitoh del’in, athu nun’in, hijeh chun amahon thu ahin thot paiyun, lengpa henga chun, “Nang le nasepaite nabonchauvin hung kile kit jeng uvin,” atiuvin ahi.
Tā viņš locīja visu Jūda vīru sirdi kā viena vienīga vīra, un tie sūtīja pie ķēniņa (sacīdami): griezies atpakaļ, tu un visi tavi kalpi.
15 Hijeh chun lengpa jong Jerusalem ahung kile kit tan ahi. chule Jordan vadung ahung lhung tan ahile Judah jong chu lengpa lamtoa Jordan vadunga apui galkai din ahungun Gilgal ahung lhung taove.
Tā ķēniņš griezās atpakaļ un nāca pie Jardānes, un Jūda nāca uz Gilgalu, ķēniņam pretī iedams, ka ķēniņu vadītu pār Jardāni pāri.
16 Gera chapa Shimei kitipa Benjamin phunga mipajong chu Bahurim khoa pat’in David lengpa lamto din kino tah in Judah mite chutoh ahung kilhon suh tai.
Un Šimejus, Benjaminieša Ģerus dēls, kas no Bakurim bija, steidzās un nonāca ar Jūda vīriem ķēniņam Dāvidam pretī.
17 Chule midang Benjamin phunga kon misangkhat, Saul insunga dia sepai jalamkai Ziba jaonan, chule Ziba chapate somlenga le asoh somni toh ahung thaovin Jordan vadung a lengpa kimupi din ahung lhailhao vin ahi.
Un tūkstoš vīri no Benjamina līdz ar viņu, ir Cībus, Saula nama sulainis, ar saviem piecpadsmit dēliem un saviem divdesmit kalpiem; un tie cēlās pāri pār Jardāni ķēniņa priekšā.
18 Hitichun lengpa leh a ingsungmite chutoh Jordan vadung ahung galkai un, kithopi nathei chan in ejakai in amachu akitho piu vin ahi. Shimei dinga David khutona lengpan Jordan vadung ahin galkai ding toh lhonin, Shimei chu ama angsungah abohkhup in ahi.
Un plosts pārcēlās, pārvest ķēniņa namu, un darīt, kas viņam pa prātam, un Šimejus, Ģerus dēls, nometās priekš ķēniņa zemē, kad šis pār Jardāni cēlās pāri.
19 Shimei chu ataovin, “kapakai lengpa, lungset tah in neingaidam in,” nangman Jerusalem nadalhah a nalhachan thil phalou tah tah kabol hochu heimil inlang nalungsungah jong umsah datan ati.
Un viņš sacīja uz ķēniņu: nepielīdzini man, mans kungs, to noziegumu, un nepiemini, ka tavs kalps ir noziedzies tai dienā, kad mans kungs, tas ķēniņš, no Jeruzālemes izgāja, un lai ķēniņš to neņem pie sirds!
20 keiman kahei echan a chonse kahi hitam. Hijeh achu tunia hilai mun hung kahi, Israel te jouse lah a dinga kapakai lengpa lamto masapen a.
Jo tavs kalps to atzīst, ka esmu grēkojis; bet redzi, šodien esmu nācis tas pirmais no visa Jāzepa nama, pretī iet savam kungam, tam ķēniņam.
21 Chuin Zeruiah chapa Abishai in asei in, Shimei hi thading ahi, ajeh chu aman leng thao kinupa hi agaosap ahi.
Tad Abizajus, Cerujas dēls, atbildēja un sacīja: vai tad Šimeju par to nebija nokaut, ka viņš Tā Kunga svaidīto lādējis?
22 Hichun David in ahinsei in, Zeruiah chapa kon nang nadoh beh ham ati. Epi dinga tonia nangma keima melma a pang gu nahim? Tonihi achaini ahipoi, ajeh chu tonia hi keima Avella Israel te leng kahikit ahitai ati.
Tad Dāvids sacīja: kas man daļas ar jums, Cerujas dēli, ka jūs man šodien paliekat par pretiniekiem? Vai šodien kādu nokaut iekš Israēla? Vai tad es nezinu, ka es šodien esmu tapis par ķēniņu pār Israēli?
23 Hichun Shimei lamma akihei in, David akihahsellin, nahinkho hi kahing hoi ding ahi ati.
Un ķēniņš sacīja uz Šimeju: tev nebūs mirt. Un ķēniņš tam zvērēja.
24 Chuin Saul tupa Mephibosheth chu Jerusalem ahunsuh in lengpa ahung kimupin ahi. lengpan Jerusalem adalhah nikho apet chun akeng, akhamul chule avon sop ding emacha akhoh sah tapon ahi.
Arī Mefibošets, Saula dēls, nonāca ķēniņam pretī. Un viņš ne savas kājas ne savu bārdu nebija tīrījis, nedz savas drēbes mazgājis no tās dienas, kad ķēniņš bija nogājis, līdz tai dienai, kad ķēniņš atkal ar mieru pārnāca.
25 Chuin lengpan adonbut in, Mephibosheth epi dinga keima toh nahung khom lou ham? ati.
Un kad viņš Jeruzālemē ķēniņam pretī nāca, tad ķēniņš uz to sacīja: kāpēc tu neesi man līdz nācis, Mefibošet?
26 Hichun Mephibosheth in adonbut in, kapakai kalengpa kasohpa Ziba in eijou lhep in ahi. keiman kaseipih in, ka sangan chu gongtoh in khuti leh lengpa toh kachi khom thei ding ahi kati ajeh chu nangman neihet banga keima hi elbai kahi.
Un viņš sacīja: mans kungs un ķēniņ, mans kalps mani pievīlis, jo tavs kalps sacīja: es sev likšu ēzeli seglot un jāšu uz tā, un iešu pie ķēniņa, jo tavs kalps ir tizls.
27 keima kahungnom lou dan in Ziba in asei in eijoulhep e. ahin keiman kahe nai kapakai kalengpa hi Pathen vantil tabang nahin, hijeh chun nangman nagel a aphai nati ti chun bol tan ati.
Un viņš tavu kalpu pie mana kunga, tā ķēniņa, arī apmelojis. Bet mans kungs, tas ķēniņš, ir kā viens Dieva eņģelis, dari, kā tev patīk.
28 Chule keima le kainsung mite jouse hi athi dinga lom kahi bou ve ka pakai, hinlah hichu hilou vin nangman neijabol in nadokhangah an neineh khompi e! hiche kalvar a chu epi kathum nahlai ding ham?
Jo viss mana tēva nams tik nāves ļaudis vien bijuši priekš mana kunga, tā ķēniņa. Taču tu savu kalpu esi licis starp tiem, kas ēd pie tava galda; kādas tiesības man tad vēl ir, jeb par ko man vēl būs brēkt uz ķēniņu?
29 Nangman aphatai nati, chuin David in adonbut in, nangma le Ziba hi nagam sung chu kitoh chat a nakihop lhon ding in kagel lhatai.
Tad ķēniņš uz to sacīja: kāpēc tu vēl runā par savām lietām? Es esmu sacījis: tu un Cībus daliet to tīrumu.
30 Chuin Mephibosheth in aseiyin, amachan ding jouse chu petan ati. Nangma damsella nahung kile kit hi keidin aphaset tai kapakai le kalengpa ati.
Un Mefibošets sacīja uz ķēniņu: lai viņš arī visu paņem, ka nu mans kungs, tas ķēniņš, atkal ar mieru savā namā pārnācis.
31 Gilead mi Barzillai chu Rogelim akon ahungsuh in Jordan vadungah lengpa chu ahung kimupin ahi.
Un Barzilajus tas Gileādietis, nāca arīdzan no Roglim un gāja ar ķēniņu pār Jardāni, viņu pārvadīt pār Jardāni.
32 Amahi akum ahan tan midam thei tah kum somget ahi tan ahi. chule amahi ahi lengpa Mahanaim aumlai a nehding pipa chu.
Un Barzilajus bija ļoti vecs, pie astoņdesmit gadiem, un ķēniņu bija apgādājis, kad tas mita iekš Mahānaīm, jo viņš bija ļoti bagāts vīrs.
33 Chuin lengpan Barzillai kommah asei in hung inlang keitoh Jerusalem ah hung cheng tan. keiman hilaimun ah chu nangma kavetsui ding nahi ati.
Un ķēniņš sacīja uz Barzilaju: tev būs man iet līdz, es tevi apgādāšu pie sevis Jeruzālemē.
34 Hichun Barzillai in ahin donbut in, ahipoi keima Jerusalem chan hung ding in kateh var tai ati.
Bet Barzilajus sacīja uz ķēniņu: cik man vēl būs mūža gadu un dienu, ka man ar ķēniņu iet uz Jeruzālemi?
35 Tun keima kum somget kahitan, chule keiman emacha kanupsah pithei aumtapoi. Ju le an jeng jong atui tapon, chule lasa them ho lasah jong kangai nom tapoi. Keimahi kapakai lengpa dia alungkham nabep kahi ding ahitai.
Es šodien esmu astoņdesmit gadus vecs, vai es vēl varu izšķirt, kas labs, kas nelabs? Un vai tavam kalpam vēl kāda garša, ko viņš ēd un dzer? Vai es vēl varētu sadzirdēt dziedātājus un dziedātājas? Un kāpēc tavs kalps lai ir par nastu manam kungam, tam ķēniņam?
36 lengpa toh Jordan lui galkai ding bou chu kangaichat thupi pen ahijoi.
Tavs kalps ies maķenīt ar ķēniņu pār Jardāni; kāpēc ķēniņš man grib darīt tādu lielu žēlastību?
37 Chuteng le keima athidia kanu le kapa kivuina gamsunga kakinung le ding ahi. ahin hichehi nasohpa Kimham kachapa ahi. amahi kapakai kalengpa toh kilhon henlang chule nangman napeh nom chan chu aman kisan hen, ati.
Ļauj savam kalpam griezties atpakaļ un mirt savā pilsētā pie sava tēva un pie savas mātes kapa. Un redzi, še ir tavs kalps Ķimeams, lai šis iet pāri līdz ar manu kungu, to ķēniņu, un dari tam, kā tev patīk.
38 Chuin lengpa jong anom tan aphai, Kimham toh kachikhom ding chule aman adei nalam chan a kakithopi ding chule adei angai chan kabolpih ding ahi ati.
Tad ķēniņš sacīja: Ķimeamam būs iet man līdz, un es viņam darīšu, kā tev patīk, un visu, ko tu no manis prasīsi, es tev gribu darīt.
39 Hiti chun mipi jouse chun lengpa toh Jordan chu agalkai tao vin ahi. chuin David in Barzillai chu phatthei aboh a achop jou vin, Barzillai chu a inlam akile kit tan ahi.
Un kad visi ļaudis pār Jardāni bija pārgājuši, tad arī ķēniņš gāja pāri, un ķēniņš skūpstīja Barzilaju un to svētīja, un tas griezās atpakaļ uz savu vietu.
40 Chuin lengpan Kimham alhonpin Gilgal akhokel tan ahi. Judah sepai jouse le Israel seapi kehkhat in lampi ah analam touvin ahi.
Un ķēniņš gāja tālāk uz Gilgalu, un Ķimeams tam gāja līdz, un visi Jūda ļaudis ķēniņu bija pārveduši, un arī puse no Israēla ļaudīm.
41 Ahin Israel mite jouse chu lengpa chungah akiphin taovin, Judah miten lengpa chu natom chahkheh un keihon nang nahin namite ahin Jordan nahung galkai nadiu vin kithopi nading phat eipipouve atiu vin ahi.
Un redzi, visi Israēla vīri nāca pie ķēniņa un sacīja uz ķēniņu: kāpēc mūsu brāļi, Jūda vīri, tevi ir zaguši un ķēniņu ar viņa namu pār Jardāni pārveduši līdz ar visiem Dāvida vīriem?
42 CHuin Judah miten adonbut un, lengpa hi keiho son chilhah mong ahi. epi dinga hichehin nasuh lunghang uham? Keihon lengpa akon neh ding ahilou leh thilphachom ema kakisan pouve atiu vin ahi.
Tad visi Jūda vīri atbildēja Israēla vīriem: tāpēc ka ķēniņš mums ir tuvs radinieks, un kāpēc jums par to dusmas? Vai tad mēs esam dabūjuši ēst no ķēniņa, jeb vai viņš mums ir devis dāvanas?
43 Ahin adanghon ahin donbut un Israel sungah phung soma um nalai e atiuve. Hijeh chun keihon lengpa chungah somvei jen nangho bol bangin thaneina kanei uve ati. Hitabang abol nadinga hi epi tha nanei uham? Keihohi kahi lou uham amasapen a amahi leng hisah kit ute tichu? Kinel nachu anung ama ah achijom jing in chule Juda mite chu Israel mite sangin aham ngaimo lheh un ahi.
Un Israēla vīri atbildēja Jūda vīriem un sacīja: mums ir desmit daļas pie ķēniņa un arī pie Dāvida, mums ir vairāk nekā jums. Kāpēc tad jūs mūs esat turējuši tādā negodā? Vai mūsu vārds nav tas pirmais bijis, mūsu ķēniņu vest atpakaļ? Bet Jūda vīru valoda bija bargāka nekā Israēla vīru valoda.
