1 Lengte 22
1 Kum thum sung in Israel leh Syria mite kikah’ah gal ana umpon ahi.
Un trīs gadus tiem bija miers un kara nebija starp Sīriešiem un Israēli.
2 Hiche jou kumthum lhin in, Judah lengpa Jehoshaphat in Israel lengpa Ahab chu agavil in ahi.
Bet trešā gadā Jehošafats, Jūda ķēniņš, nogāja pie Israēla ķēniņa.
3 Aman avil sung hin Israel lengpan asepaite komah, “Nanghon Ramoth-gilead khopi hi eihoa ahi na het uvem? Ahinla eihon hiche khopi hi Syriate khut’a kona nunglah dohna dingin imacha inabol pouvin ahi,” ati.
Un Israēla ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: vai jūs nezināt, ka Rāmota Gileādā pieder mums, un mēs esam klusu un viņu neņemam no Sīriešu ķēniņa rokas?
4 Chuin aman Jehoshaphat lang chu angan, “Nang in Ramoth-gilead nunglah dohna dinga galsatna a hi neipanhu nomlou ham?” atin ahile, Jehoshaphat in Israel lengpa chu a donbut in, “I-bol a ka panhu da ding ham, nangle kei thakhat ihi chula em, ka sepaite jong na sepai ahin ka sakol ho jong na sakol ahi,” ati.
Un viņš sacīja uz Jehošafatu: vai tu ar mani gribi iet karā pret Rāmotu Gileādā? Un Jehošafats sacīja uz Israēla ķēniņu: es būšu kā tu, un mani ļaudis kā tavi ļaudis, un mani zirgi kā tavi zirgi.
5 Jehoshaphat in, “Ahinla Pakajin ipi asei jem veuhite” tin aseibe kit in ahi.
Un Jehošafats sacīja uz Israēla ķēniņu: vaicā jel šodien Tā Kunga vārdu.
6 Hichun Israelte lengpan themgao jali hochu akouvin amaho koma chun, “Ramoth-gilead douna gal ka kon ding ham ahi lou leh ka kon lou ding ham?” tin anadongin ahi. Amahon abon uvin a donbut un, “Aphai, kondoh jing in, Pakaiyin galjona napeh ding ahi,” atiuve.
Un Israēla ķēniņš sapulcināja tos praviešus, četrsimt vīrus, un sacīja uz tiem: vai man būs iet karā uz Rāmotu Gileādā, jeb vai man no tam būs atstāties? Un tie sacīja: celies, jo Tas Kungs viņu dos ķēniņa rokā.
7 Ahinlah Jehoshaphat in, “Hiche muna hi hitobang thudoh mama hijong le idoh thei diu themgao adang umlou ham,” atin ahi.
Bet Jehošafats sacīja: vai še nav vēl kāds no Tā Kunga praviešiem, ka mēs to varētu vaicāt?
8 Israel lengpan Jehoshaphat jah’a, “Hitobanga Pakai koma eidohpeh thei diu kahet mikhat aum nalaiye, ahinlah ama hin kei dingin thilphalou ngen aseijin ahi. Ama chu Imlah chapa Micaiah ahi,” tin anadonbut in ahi. Jehoshaphat in adonbut in, “Lengkhat in hitia chu thu asei ngei ahipoi! Aman ipi asei em ngaiju hite,” ati.
Un Israēla ķēniņš sacīja uz Jehošafatu: vēl ir gan viens vīrs, caur ko To Kungu var vaicāt, bet es viņu ienīstu, jo tas man nesludina labu, bet ļaunu vien, Miha, Jemlas dēls. Un Jehošafats sacīja: lai ķēniņš tā nerunā.
9 Hijeh chun Israel lengpan asepaiho khatchu akouvin, “Imlah chapa Micaiah chu gapui loijin,” ati.
Tad Israēla ķēniņš aicināja vienu sulaini un sacīja: atved drīz Mihu, Jemlas dēlu.
10 Israel lengpa Ahab leh Judah lengpa Jehoshaphat chu leng vonin akivon lhon in, Samaria khopi kelkot kom changvohna phol munna chun laltouna akido lhonin atoulhon in ahi. Ahab themgaoho chun amani masanga chun gaothu aphong phong jeng un ahi.
Un Israēla ķēniņš un Jehošafats, Jūda ķēniņš, sēdēja ikkatrs savā krēslā savās drēbēs ģērbušies tai pagalmā, kur ieiet pa Samarijas vārtiem, un visi pravieši sludināja viņu priekšā.
11 Amaho lah’a khatpen Kenaanah chapa Zedekiah kitipa chun, thih saki lim in asemin hiti hin asamphong in, “Hitihin Pakaiyin aseiye, Hiche thih saki hi nasutna Syriate chu najo ding ahi,” ati.
Un Cedeķija, Kenaānas dēls, taisīja sev dzelzs ragus un sacīja: tā saka Tas Kungs: ar šiem tu badīsi Sīriešus, kamēr tos izdeldēsi.
12 Themgao dangho jong athusei chu anom un, hitin aseikit uve, “Ramoth-gilead’a chun kaltou unlang gal gajou’un, ajeh chu Pakaiyin lengpa chu galjona apehding ahi,” atiuve.
Un visi pravieši sludināja tā sacīdami: celies pret Rāmotu Gileādā, jums būs laba laime, jo Tas Kungs viņu dos ķēniņa rokā.
13 Alangkhat ah, Micaiah koma che asottolpa chun ajah’a, “Ven, themgao dang ho jousen lengpa koma chun galjona ding ngen aseipeh un, nangin jong amaho bang in galjo na ding seipeh in,” ati.
Un tas vēstnesis, kas bija gājis pēc Miha, uz to runāja un sacīja: redzi jel, tie pravieši runā vienā mutē labu ķēniņam, lai jel tavs vārds tāpat ir kā viņu vārds, un runā labu.
14 Ahinlah Micaiah in adonbut in, “Hingjing Pakai min’a kasei ahi, Pakaiyin seijin ati bou ka sei ding ahi,” atipeh in ahi.
Bet Miha sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs dzīvs, ko Tas Kungs uz mani sacīs, to es runāšu.
15 Micaiah themgao chu lengpa kom alhun phat in, Ahab in jong ajah’a, “Micaiah, Ramoth-gilead douna a kache diu ham ahilouleh kachelou diu ham?” atileh Micaiah in jong jonkap tah’in, “Aphai, chetouvun lang ga jou un, Pakaiyin lengpa galjona nape naveh ta!” ati peh in ahi.
Un kad viņš nāca ķēniņa priekšā, tad ķēniņš uz viņu sacīja: Miha, vai mums būs iet karā pret Rāmotu Gileādā, jeb vai mums no tam būs atstāties? Un tas uz viņu sacīja: celies, tev izdosies, jo Tas Kungs viņu dos ķēniņa rokā.
16 Ahin lengpan gangtah in adonbut in, “Pakai thalhenga kakoma thu nasei tengleh thudih bou seijin tia i-jatvei ka ngeh hitam?” atin ahi.
Tad ķēniņš uz viņu sacīja: cik reiz man tev būs piekodināt, cita nekā man nesacīt kā taisnību Tā Kunga Vārdā?
17 Hichun Micaiah in, “Keiman gao’in thilkhat kamu’e, Israelte molchunga kelngoi achingbei tobanga akithe cheh kamun ahi, chule Pakaiyin, a pakaipau akithat ahitai, tun amaho chu lungmong in sol tauvin,” ati.
Un viņš sacīja: es redzēju visu Israēli izklīdinātu pa kalniem, itin kā avis, kam gana nav. Un Tas Kungs sacīja: šiem kunga nav, lai ikviens ar mieru iet savā namā.
18 Israel lengpan Jehoshaphat jah’a asaptho jengin, “Kaseipeh sa hilou ham? Amahin, kakom ah thilse tilou thilpha eisei peh khapon ahi,” ati.
Tad Israēla ķēniņš sacīja uz Jehošafatu: vai es tev neesmu sacījis, ka viņš par mani labu nesludina, bet ļaunu?
19 Hichun Micaiah in aseiben, “Ngaijun Pakaiyin aseiye! Pakai chu avan sepaiho chengin ajet avei’ah aumkim vellun Ama alaltouna a atouve,” ati.
Un (Miha) sacīja: “Tādēļ klausi Tā Kunga vārdu: es redzēju To Kungu sēžam uz Sava goda krēsla un visu debess spēku ap Viņu stāvam pa labai un pa kreisai rokai.
20 Pakaiyin, ‘Ahab hi athi nadinga Ramoth-gilead douna gal kon ding’a koipen atildoh ding ache ding ham? atile, hichea chun lunggel tamtah aseikhom uvin,
Un Tas Kungs sacīja: “Kurš pierunās Ahabu, lai tas ceļas un krīt Rāmotā Gileādā?” Un viens runāja šā, otrs tā.
21 Achaina in, lhagao khat in, Pakai komma chun keiman choudoh ing kate, ati.
Tad viens gars izgāja un nostājās Tā Kunga priekšā un sacīja: “Es viņu pierunāšu.” Tad Tas Kungs uz to sacīja: “Caur ko?”
22 “Pakaiyin i-nalo got ham?” atile, “Lhagao chun adonbut nin keima che ingting Ahab themgao ho thujou asei diuvin gatil doh ing kate” ati. Hichun Pakaiyin nalolhin ding ahi chenlang gabol tan,” ati.
Un viņš sacīja: “Es iziešu un būšu melu gars visu viņa praviešu mutē.” Un Viņš sacīja: “Tu viņu pierunāsi un arī pārspēsi; ej un dari tā.”
23 “Tun vetan Pakaiyin nathemgao ho koma thujou asei sah ahitai, ajeh chu Pakaiyin na manthah na dinga aphondoh joh ahi,” atipeh tai.
Un nu redzi, Tas Kungs melu garu devis visu šo tavu praviešu mutē, un Tas Kungs par tevi ļaunu runājis.”
24 Hichun Kenaanah chapa Zedekiah chun Micaiah chu ajon in angei phe abehpeh in ahi. “Hoiya patna chu Pakaiyin keima eidalhah’a, nang koma bou thu asei jeng ham,” ati.
Tad Cedeķija, Kenaānas dēls, piegāja un deva Miham pliķi un sacīja: kā tad Tā Kunga Gars būtu no manis atstājies, ar tevi runāt?
25 Micaiah in adonbut in, “Nangma na insung dan sung khat na aguh’a kisel’a nache tengleh hedoh tan nate,” ati.
Un Miha sacīja: redzi, to tu redzēsi tai dienā, kad tu no vienas istabas otrā iesi paslēpties.
26 Chuin Ahab lengpan, “Amachu man unlang khopi gamvaipo Amon kom leh ka chapa Joash koma puilut un,” tin thu apen ahi.
Un Israēla ķēniņš sacīja: ņem Mihu un ved to atpakaļ pie Amona, pilsētas virsnieka, un pie Joasa, ķēniņa dēla,
27 Keima damsella kahung kilekit kahsen songkul’a ana hen unlang aneh dingin changlhah leh tuibou anape un, tin seipeh un,” ati.
Un saki: tā saka ķēniņš: liekat to cietumā un ēdinājiet to ar bēdu maizi un ar bēdu ūdeni, kamēr es atkal laimīgs pārnākšu.
28 Hichun Micaiah in adonbut in, “Ven nangma damsella nahung kilepou pou leh Pakaiyin keima eimanchah lou hiding ahi,” ati, aban aseibe kit in, “Mijousen kathu seihi melchih un,” ati.
Un Miha sacīja: ja tu atkal laimīgs pārnāksi, tad Tas Kungs caur mani nav runājis. Un viņš sacīja: klausāties, visi ļaudis!
29 Hichun Israel lengpa Ahab leh Judah lengpa Jehoshaphat teni chu asepai jouse toh Ramoth-gilead sat dingin akon lhontan ahi.
Tā Israēla ķēniņš un Jehošafats, Jūda ķēniņš, cēlās pret Rāmotu Gileādā.
30 Israel lengpa chun Jehoshaphat jah’a, “Hitia hi gal mun’a ilut tenguleh koiman eihetdoh lou na dingin kahina khel ing kate, nangin vang naleng von chu kivon tan,” ati. Hitichun Israel lengpan ahina akhel in galmun’a alut tauve.
Un Israēla ķēniņš sacīja uz Jehošafatu: es pārģērbies iešu kaujā, bet tu ģērbies savās drēbēs. Un Israēla ķēniņš pārģērbās un gāja kaujā.
31 Alang khatna Syria lengpan sakol kangtalai touthem lamkai somthum le ni ho jah’a chun, “Israel lengpa bou chu nokhum un adangho chu limsah hih un,” ati.
Un Sīriešu ķēniņš saviem ratu virsniekiem (to bija trīsdesmit un divi) bija pavēlējis un sacījis: nelaužaties ne uz mazu ne uz lielu, bet uz Israēla ķēniņu vien.
32 Hitichun Syria sakol kangtalai touthem hochun alengvonna kivon Jehoshaphat chu adelkhum go taovin ahi. Amahon, “Hiche khu Israelte lengpa ahi,” tin ahin sam’un ahi. Ahinlah Jehoshaphat chu ahung penjah phat’in,
Kad nu tie ratu virsnieki Jehošafatu redzēja, tad tie sacīja: tiešām tas ir Israēla ķēniņš, un tie griezās un lauzās uz viņu, bet Jehošafats brēca.
33 Sakol kangtalai touthem lamkai ho chun Israel lengpa ahilou ahetdoh phat un adel tapouvin ahi.
Kad nu tie ratu virsnieki redzēja, ka šis nebija Israēla ķēniņš, tad tie no viņa griezās nost.
34 Ahin Syria sepai khat in Israel sepaite lah’a chu agah moh donkap leh Israel lengpa chu a Ompho kikah a chun thal chu alut kha tan ahileh Ahab chun asakol kangtalai tolpa koma chun, “Sakol chu nung tol inlang, hichea kon hin nei toldoh tan,” ati.
Un viens vīrs uzvilka savu stopu no nejauši un iešāva Israēla ķēniņam starp sprādzēm un krūšu bruņām. Tad viņš sacīja uz savu ratu vadītāju: griez savu roku un izved mani no kaujas, jo es esmu ievainots.
35 Nilhum keijin galchu akisat in, lengpa chu Syria mite lang angan sakol kangtalai chunga chun aki jamin ahi. Athisan chu amaha akon chun tol ah avalhan nilhah lang in ahitan ahi.
Un kaušanās palika karsta tai dienā, un ķēniņš stāvēja savos ratos Sīriešiem pretī un nomira vakarā; un asinis tecēja no vainas uz ratu grīdu.
36 Nisa chu ahung lhumphat in sepaiho lah a chun, “Gal i-lel taove, na kihinso thei nading cheh un jam tauvin,” tin ahung kisam tan ahi.
Tad pa visu karapulku saulei noejot sauca un sacīja: ikviens uz savu pilsētu, ikviens uz savu zemi!
37 Hitichun lengpa athitan atahsa chu Samaria a ahin polut’un avui taovin ahi.
Tā ķēniņš nomira un tapa novests uz Samariju, un ķēniņu apraka Samarijā.
38 Hijouchun asakol kangtalai chu Samaria twikul pang ah asop theng un ahi. Pakaiyin ana tep peh bang chun numei kijohho kisilna munna chun athisan chu uicha hon ahung lehngim un ahi.
Kad nu tos ratus mazgāja Samarijas dīķī, tad maukām mazgājoties suņi laizīja viņa asinis pēc Tā Kunga vārda, ko viņš bija runājis.
39 Ahab vaihom sunga thilsoh holeh aman ana tohdoh ho, saiha a asahdoh leng inpi ahin khopi ana tundoh ho ahin abonchan Israel lengte thusim kijihna lekhabua chun aki jihlut in ahi.
Kas nu vēl par Ahabu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un tas ziloņkaulu nams, ko viņš taisījis, un visas pilsētas, ko viņš cēlis, tas viss rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
40 Hitichun Ahab chu athitan ahileh achapa Ahaziah chun lengmun ahin lotan ahi.
Tā Ahabs aizmiga saviem tēviem pakaļ, un Ahazija, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
41 Ahab lengpan Israel mite lah’a vai anahop kumli lhinin, Asa chapa Jehoshaphat in Judah mite lah’a vai anahom pantan ahi.
Un Jehošafats, Asas dēls, palika par ķēniņu pār Jūdu Ahaba, Israēla ķēniņa, ceturtā gadā.
42 Jehoshaphat leng ahungchan chun kum somthum le nga ana lhing tan ahi. Hitichun aman Jerusalem'ah kum somnile nga vai ana hom’in ahi. Anu chu Shilhi chanu Azubah ahi.
Un Jehošafats bija trīsdesmit un piecus gadus vecs, kad viņš palika par ķēniņu un valdīja divdesmit un piecus gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Azuba, Šilkus meita.
43 Jehoshaphat chu leng phatah anahi. Amahin apa Asa phat na hinkho hochu anung anajui in ahi. Aman Pathen mitmu’n thilpha jong ana bol in ahi. Ama vaihom sungin kithoi na doiphung hochu ana suhtheng sahpon ahi. Hijeh chun mipi hochun kithoina gantha ana bol nalaiyun chuleh gim namtui jong ana lhut nam jing un ahi.
Un viņš staigāja visos sava tēva Asas ceļos, viņš no tiem neatstājās un darīja, kas Tam Kungam patika. Tik tie kalnu altāri netapa nopostīti, un tie ļaudis upurēja un kvēpināja vēl pa tiem kalniem.
44 Jehoshaphat chun Israel lengpa toh kichamna anasem in ahi.
Un Jehošafatam bija miers ar Israēla ķēniņu.
45 Jehoshaphat vaihom sunga thilsoh holeh a thanei naho chuleh agalsat na ho jouse Judah lengte thusim kijihlutna lekhabua aum soh keijin ahi.
Un kas vēl stāstāms par Jehošafatu un viņa spēks, ko viņš parādījis, un kā viņš karojis, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā,
46 Apa Asa khanglaiya jong ana chejom peh pasal le numei kijoh ana umnalai chengse chu gamsunga konin ana ban suhmang in ahi.
Viņš arī izdzina no zemes tos atlikušos mauciniekus, kas Asas, viņa tēva, laikā bija atlikuši.
47 Hichelai khang chun Edom gam'a leng ana umpon.
To brīdi neviena ķēniņa nebija Edomā, bet ķēniņa vietnieks valdīja.
48 Jehoshaphat in Ophir munna sana podingin kiveina kong innei honkhat ana semdoh in ahi. Ahinlah hiche kong innei hochun agamsung kongkai mun’ah tosetna ana toh jeh un ana kitol masa pouvin ahi.
Un Jehošafats lika taisīt lielus kuģus, braukt uz Ofiru pēc zelta. Bet tie nenogāja, jo EceonĢeberā tie kuģi tapa sadragāti.
49 Khatvei chu Ahab chapa Ahaziah chun Jehoshaphat komah, “Keima mite leh nangma mite hon kongtol khom uhen,” ana tin ahileh Jehoshaphat ana nom pon ahi.
Tad Ahazija, Ahaba dēls, sacīja uz Jehošafatu: lai mani kalpi iet ar taviem kalpiem līdzi uz laivām. Bet Jehošafats negribēja.
50 Jehoshaphat chu athi phat in David khopi a apu apate toh anavui khom un ahi.
Un Jehošafats aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilsētā. Un viņa dēls Jehorams palika par ķēniņu viņa vietā.
51 Judah lengpa Jehoshaphat in vai ana homna kum som le sagi lhinin, Ahab chapa Ahaziah in Israel te lah’a vai anahom pan in ahi. Aman Samaria munah kum ni vai ana hom in ahi.
Un Ahazija, Ahaba dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Samarijā Jehošafata, Jūda ķēniņa, septiņpadsmitā gadā, un valdīja divus gadus pār Israēli.
52 Aman Pakai mitmu in thilse jong ana bollin ahi. Aman hichu anule apa chonchan phalou tah ana jui ahin, chuleh Israelte ana chonset sah Jeroboam chondan hoilou tah chu ana jui ahi.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, un staigāja sava tēva ceļā un savas mātes ceļā un Jerobeama, Nebata dēla, ceļā, kas Israēli paveda uz grēkiem.
53 Aman Baal milim doi ana houvin, apa bang in Pakai Israel Pathen chu ana chou lunghang in ahi.
Un viņš kalpoja Baālam un metās zemē priekš tā un apkaitināja To Kungu, Israēla Dievu, tā kā viņa tēvs bija darījis.
