< Tingtoeng 147 >

1 BOEIPA te thangthen uh. Mamih kah Pathen tingtoeng he then tih koehnah neh naepnoi rhoeprhui pai.
Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.
2 Jerusalem aka thoh BOEIPA loh a heh tih Israel te a calui.
Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
3 Lungbuei a rhek rhoek te a hoeih sak tih a hma te a poi pah.
Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
4 Aisi rhoek ke amah tarhing la a tae tih a ming te rhip a sui.
Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
5 Mamih kah Boeipa tah len tih a thadueng khaw yet. A lungcuei te tae lek pawh.
Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
6 Kodo rhoek aka tungaep BOEIPA loh halang rhoek te diklai la a kunyun sak.
Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
7 BOEIPA te uemonah neh doo lamtah mamih kah Pathen te rhotoeng neh tingtoeng uh.
Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
8 Vaan ke khomai neh a thing tih diklai ham khotlan a hmoel pah dongah tlang ah sulrham a poe sak.
Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
9 A pang uh vaengah rhamsa ham neh vangak ca ham a buh a khueh pah.
Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
10 Marhang kah thayung thamal neh hmae pawt tih, hlang kho dongah khaw aka ngaingaih pawh.
Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
11 Amah aka rhih so neh a sitlohnah dongah aka ngaiuep ni BOEIPA loh a ngaingaih.
Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
12 Aw Jerusalem BOEIPA taengah domyok ti lamtah, aw Zion na Pathen te thangthen laeh.
Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
13 Na vongka kah thohkalh te a caang sak tih na kotak kah na ca rhoek te yoethen a paek.
Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
14 Na khorhi ah rhoepnah a khueh tih cang tha te nang n'kum sak.
Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
15 A olthui te diklai la a tueih tih a ol loh leklek yong.
Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.
16 Vuelsong te tumul bangla a haeh tih vueltling te hmaiphu bangla a yaal.
Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
17 A rhaelnu te a tham la a lun vaengah a khosik hmai ah unim aka pai thai?
Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
18 A ol a tueih vaengah te rhoek yut tih a hil neh a hmuh vaengah tui la cip.
Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
19 A ol te a ol bangla Jakob taengah, a oltlueh neh a laitloeknah Israel taengah a phoe sak.
Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
20 Te te namtom boeih taengah a saii pawt dongah ni laitloeknah te a ming uh pawh. BOEIPA te thangthen uh.
Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!

< Tingtoeng 147 >