Olcueih 9
1 Cueihnah loh a im a sak tih a tung parhih a vueh.
Dieva gudrība ir uztaisījusi savu namu, viņa uzcirtusi savus septiņus pīlārus;
2 A maeh te a ngawn tih misurtui neh a thoek tih a caboei te a tawn.
Viņa nokāvusi savus kaujamos, jaukusi savu vīnu, ir jau klājusi savu galdu;
3 Amah kah hula rhoek te a tueih tih, vangpuei hmuensang dangdoe lamkah a khue.
Viņa izsūtījusi savas kalpones; viņa sauc no pilsētas augstākām vietām:
4 Te phoeiah, “Unim hlangyoe, anih te lungbuei a talh khaw pahoi nong tak saeh.
„Kas nejēga, lai griežas šurp!“kas neprātīgs, uz to viņa saka:
5 Halo, ka buh he ang uh lamtah misur ka thoek he o uh.
„Nāciet, ēdiet no manas maizes, un dzeriet no vīna, ko esmu jaukusi.
6 Hlangyoe te hnoo lamtah hing uh, yakmingnah longpuei te uem uh.
Atstājiet nejēdzību, tad dzīvosiet, un staigājiet pa atzīšanas ceļu!“
7 Hmuiyoi aka toel tah amah loh yah a poh tih, halang aka tluung tah amah loh nganboh a yook.
Kas smējēju pamāca, tas dabūs kaunu, un kas bezdievīgo pārmāca, apsmieklu.
8 Hmuiyoi te tluung boeh namah m'hmuhuet ve. Aka cueih tah na tluung cakhaw nang n'lungnah ni.
Nepamāci smējēju, ka viņš tevi neienīst; pamāci prātīgo, tas tevi mīlēs.
9 Aka cueih te pae lah taoe cueih ni, aka dueng te na tukkil atah rhingtuknah a thap ni.
Dod prātīgam, tad viņš tiks jo prātīgs, māci taisnu, tad viņš pieaugs mācībā.
10 BOEIPA hinyahnah tah cueihnah lamhma la om tih aka cim mingnah he yakmingnah la om.
Tā Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.
11 Kai rhangneh na khohnin te puh vetih nang hamla hingnah kum khaw a thap ni.
Jo caur mani taps daudz tavu dienu un vairosies tev dzīvības gadi.
12 Na cueih la na cueih mak atah namah ham ngawn ni. Hmui na yoih atah nang namah long ni na phueih eh.
Ja tu gudrs, tad tu sev gudrs; ja tu smējējs, tad tu viens pats to nesīsi.
13 Angvawk nu loh a poeyoek la kawk tih bang khaw ming pawh.
Nejēdzība ir sieva tītīga, ģeķīga, kas neatjēdz nenieka
14 Tedae a im thohka neh vangpuei hmuensang kah ngolkhoel dongah ngol.
Tā sēž sava nama durvīs uz goda krēsla pilsētas augstās vietās,
15 Te vaengah a caehlong a dueng la longpuei ah aka pongpa rhoek te a khue.
Aicināt tos, kas iet garām pa ceļu, kas staigā savās taisnās tekās.
16 “Hlangyoe neh lungbuei aka talh tah pahoi ha pah saeh.
Kas nejēga, lai griežas šurp! Un kas neprātīgs, uz to viņa saka:
17 A tui huen aka tui sak tih yinhnuk buh neh aka hmae,” a ti.
„Zagts ūdens ir salds, un slēpta maize garda!“
