Olcueih 26
1 Khohal kah vuelsong neh cangah vaengkah khotlan baghui la, thangpomnah khaw hlang ang neh rhoeprhui tangloeng pawh.
Kā sniegs vasarai un lietus pļaujamam laikam, tā ģeķim nepieder gods.
2 Vaa a rhaehba bangla, pumpil a ding bangla, rhunkhuennah he lunglilungla la a thoeng moenih.
Kā putns nolidinājās, kā bezdelīga aizskrien, tā nenopelnīti lāsti neaizņem.
3 Marhang ham rhuihet, laak ham kamrhui, aka ang rhoek kah a nam ham cungcik om.
Zirgam pātaga, ēzelim iemaukti un ģeķa mugurai rīkste.
4 Hlang ang kah a anglat te doo boeh, namah khaw anih bangla na om ve.
Neatbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka tu viņam līdzi netopi.
5 Hlang ang te a anglat bangla a doo dae, a mikhmuh ah hlang cueih la om hae mahpawh.
Atbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka viņš pats neturās par gudru.
6 Hlang ang kut ah ol aka pat tah a kho a kuet tih kuthlahnah aka mam la om.
Darbu uzticēt nelgam rokā, ir nocirst kājas un izbaudīt briesmas.
7 Aka khaem kah a kho sut a bat banghui la, hlang ang rhoek ka kah thuidoeknah he khaw om.
Kā klibam karājās kājas, tā ģeķa mutē gudrības vārdi.
8 Hlang ang taengah thangpomnah paek he, payai dongah lungto mop banghui la om tangloeng.
Kas ģeķim dod godu, ir kā kas akmeni piesien pie lingas.
9 Hlang ang ka kah thuidoeknah he khaw yurhui kut dongah aka pha mutlo hling bangla om.
Kā ērkšķi, kas tikuši piedzēruša rokā, tāds ir sakāms vārds ģeķu mutē.
10 Hlang ang aka paang boeih khaw aka cetpaitai a paang tih lithen a poeih banghui la om.
Manīgs visu izdara; bet kas nelgu der, sader tekuli.
11 Ui loh a lok a paan banghui la hlang ang loh a anglat te a khoep.
Kā suns atiet pie saviem vēmekļiem, tā pat ģeķis atgriežas atpakaļ pie savas ģeķības.
12 Hlang he amah mikhmuh ah tah aka cueih la na hmuh. Anih lakah hlang ang ham ngaiuepnah om ta.
Kad tu redzi vīru, kas savās acīs gudrs, tad no muļķa vairāk cerības, nekā no tāda.
13 Kolhnaw loh, “Longpuei ah sathueng ca, toltung ah sathueng om,” a ti.
Sliņķis saka: „Jauns lauva uz ceļa, lauva uz ielām!“
14 thohkhaih loh thohrhui dongah a tinghil bangla, kolhnaw khaw amah thingkong dongah suvaih.
Durvis grozās eņģēs, un sliņķis savā gultā.
15 Kolhnaw loh bael dongah a kut a puei te, a ka dongla koep a khuen ham pataeng a ngak.
Sliņķis slēpj savu roku azotē, un tam grūti to atkal pie mutes likt.
16 Kolhnaw he amah mikhmuh ah tah, omih neh aka thuung hlang parhih lakah aka cueih la ngaiuh.
Sliņķis savā prātā gudrāks nekā septiņi, kas runā prātīgi.
17 Amah hut pawt ah tuituknah khuiah aka kun khaw, aka cetpaitai loh ui hna a doek banghui la om.
Kas garām ejot iejaucās citu ķildā, ir kā kas suni ņem aiz ausīm.
18 Thaltang neh dueknah hmaipom aka dong loh hlang a khah bangla,
Tā kā, kad (ārprātīgs) par smieklu šautu ar šķēpiem un nāvīgām bultām,
19 A hui aka phok hlang van loh, “Ka luem mailai moenih a?,” a ti.
Tā pat ir, kas savu tuvāko pievīlis saka: Vai to par smieklu vien nedarīju?
20 Thing a tlum atah hmai a thi bangla a thet pawt daengah ni olpungkacan a paa.
Kad malkas nav, tad uguns izdziest, un kad lišķa nav, tad ķilda rimst.
21 Hmai-alh dongah hmaisa-aek, hmai dongah thing a pup vanbangla, hohmuhnah neh olpungkacan aka saii hlang loh tuituknah a puek sak.
Kā ogles liesmu un malka uguni, tā rējējs cilvēks saceļ ķildu.
22 Thet ol he didii tih bungko khui la suntla.
Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.
23 Lungbuei thae neh a lai hmai la aka alh tah, paikaek dongkah cakhli a ben banghui ni.
Dedzīgi vārdi, bet neganta sirds ir poda gabals pārvilkts ar netīru sudrabu.
24 A hmuilai dongkah a hmuhuet te a ka dongah loha coeng dae, a khui kah hlangthai palat te a thuh bal pueng.
Kas tevi ienīst, ir ar muti draugs, bet savā sirdī viņš domā uz viltu.
25 A ol tah rhen koemboei la om dae, anih te tangnah boeh. A lungbuei ah tueilaehkoi parhih om.
Kad tas mīlīgi runā, tad netici viņam, jo septiņas negantības viņa sirdī.
26 hmuhuetnah te thailainah neh dah cakhaw, hlangping taengah a boethae ni a yan eh.
Lai gan ienaidu aizsedz ar viltu, tomēr viņa niknums ļaužu priekšā nāks gaismā.
27 Vaam aka vuet khaw amah loh a cungku thil vetih, lungto aka palet khaw amah soah koep mael ni.
Kas bedri rok, tas tanī iekritīs, un kas akmeni veļ uz to tas atvelsies.
28 Laithae ol loh amah aka hnaep aka hnap te a hmuhuet tih, a ka aka hnal khaw a ponah ni a saii.
Viltus mēle ienīst to, kam pati dzēlusi, un mīksta mute padara nelaimi.
