Matthai 15
1 Te phoeiah Pharisee rhoek neh cadaek rhoek tah Jerusalem lamloh Jesuh te a paan uh tih,
Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzālemes nāca pie Jēzus sacīdami:
2 “Balae tih na hnukbang rhoek loh a ham rhoek kah singyoe te a aek uh? Buh a caak uh vaengah a kut sil uh pawh,” a ti na uh.
“Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie savas rokas nemazgā, kad maizi ēd.”
3 Tedae amih te a doo tih, “Namamih kah singyoe kongah Pathen kah olpaek te balae tih na aek uh van?
Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Kāpēc jūs arīdzan pārkāpjat Dieva bauslību caur saviem likumiem?
4 Pathen loh, ‘Na nu neh na pa te hinyah lah. Tedae manu napa aka thet tah dueknah neh duek saeh,’ a ti.
Jo Dievs ir pavēlējis un sacījis: “Godā savu tēvu un māti!” Un: “Kas savu tēvu vai māti lād, tam būs mirt.”
5 Tedae nangmih loh, 'Hoeikhang vaengah tah, 'Manu napa khaw, te te kamah lamkah hmueih ni,’ a ti coeng atah,
Bet jūs māciet, ja kas sakot uz tēvu vai māti: “Kas tev no manis varētu par labu nākt, tas lai ir Dievam par upuri!” tas labi darot. Tāds tiešām savu tēvu un savu māti negodās.
6 A napa a hinyah pawt moenih,” na ti uh. Te dongah Pathen kah ol te namamih kah singyoe neh na hmil uh.
Tad jūs nu Dieva bauslību nicināt caur saviem likumiem.
7 Hlangthai palat rhoek, Isaiah loh nangmih kawng te phek a phong tih,
Jūs liekuļi, pareizi Jesaja par jums sludinājis sacīdams:
8 Pilnam long he a hmui neh kan n'hinyah uh. Tedae a thinko tah kai lamloh voelh hla coeng.
“Šie ļaudis pie Manis turas ar savu muti un godā Mani ar savām lūpām; bet viņu sirds ir tālu no Manis nost.
9 A poeyoek la kai m'bawk uh tih hlang kah olpaek lamkah thuituennah neh a thuituen uh,’ a ti,” a ti nah.
Bet velti tie Mani cienī, mācīdami mācības, kas ir cilvēku pavēles,””
10 Te phoeiah hlangping te a khue tih, “Hnatun lamtah hmuhming uh lah.
Un Viņš tos ļaudis pieaicinājis uz tiem sacīja: “Klausāties un saprotiet.
11 Ka khuila aka kun loh hlang a poeih moenih. Tedae ka lamkah aka thoeng loh hlang a poeih,” a ti nah.
Kas mutē ieiet, tas cilvēku nesagāna; bet kas no mutes iziet, tas cilvēku sagāna.”
12 Te vaengah hnukbang rhoek loh amah a paan uh tih, “Ol he a yaak vaengah Pharisee rhoek a khah te na ming nama?” a ti nah.
Tad Viņa mācekļi piegājuši sacīja uz Viņu: “Vai Tu zini, ka tie farizeji, Tavus vārdus dzirdēdami, apgrēcību ņēmuši?”
13 Tedae amah loh a doo tih, “A pa loh a ling mueh thingling boeih te vaan loh a phuk ni.
Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Visi dēsti, ko Mans Debesu Tēvs nav dēstījis, taps izrauti ar saknēm.
14 Amih te hlah uh, mikdael rhoek tah mikdael rhoek kah longtuengkung ni. Mikdael loh mikdael te longtueng koinih rhom ah bok cungku ni,” a ti nah.
Atstājiet no tiem; tie ir akli aklu ceļa rādītāji; bet ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi kritīs bedrē.”
15 Peter loh a doo tih, “Kekah nuettahnah he kaimih ham thuicaih lah,” a ti nah.
Tad Pēteris atbildēja un uz Viņu sacīja: “Izstāsti mums šo līdzību.”
16 Tedae Jesuh loh, “Nangmih khaw lungmong kotalh la na om uh pueng a?
Un Jēzus sacīja: “Vai tad ir jūs vēl esat nesaprašas?
17 Ka khuila aka kun boeih te bungpuei la cet tih naat la a pha te na yakming uh pawt nim?
Vai jūs vēl nenomanāt, ka viss, kas mutē ieiet tas noiet vēderā un top izmests caur vēderu.
18 Tedae ka lamkah aka thoeng tah thinko lamkah ha thoeng dongah hlang a poeih.
Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas cilvēku sagāna.
19 Poeknah a thae, ngawnnah, samphaihnah, Cukhalnah, huencannah, a honghi neh soehsalnah he thinko lamkah ni ha thoeng.
Un no sirds nāk ļaunas domas, slepkavības, laulības pārkāpšanas, maucības, zādzības, nepatiesas liecības, zaimošanas.
20 Hekah rhoek long ni hlang a poeih. Tedae kut muen a la aka ca loh hlang a poeih moenih,” a ti nah.
Viss tas cilvēku sagāna; bet nemazgātām rokām ēst tas cilvēku nesagāna.”
21 Te lamloh a caeh phoeiah Jesuh tah Tyre neh Sidon pingpang la khoe uh.
Un no turienes izgājis, Jēzus atkāpās pret Tirus un Sidonas robežām.
22 Te vaengah te rhoek vaang lamkah Kanaan nu pakcak ha thoeng tih a pang doela, “Kai he n'rhen lah, Boeipa, David capa, ka canu tah rhaithae a kaem khuengrhueng,” a ti nah.
Un redzi, viena Kanaāniešu sieva, no tām pašām robežām izgājusi, uz Viņu sauca sacīdama: “Ak Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani; mana meita top no velna nežēlīgi vārdzināta.”
23 Tedae anih te ol lan pawh. Te dongah a hnukbang rhoek loh a paan uh. Amah te a dawt uh tih, “Anih ke kaimih hnukah pang coeng tih tueih laeh,” a ti uh.
Un Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Un Viņa mācekļi piegājuši Viņu lūdza un sacīja: “Atlaidi to, jo tā brēc mums pakaļ.”
24 Tedae Jesuh loh a doo tih, “Israel imkhui kah tu aka poci ham pawt koinih n'tueih mahpawh,” a ti nah.
Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es neesmu sūtīts kā vien pie tām pazudušām avīm no Israēla cilts.”
25 Huta te ha pawk vaengah anih te a bawk tih, “Boeipa, kai m'bom dae,” a ti nah.
Bet tā nāca, metās zemē priekš Viņa un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”
26 Tedae a doo vaengah tah, “Ca kah buh te rhawt tih ui ham a tloeng tah a then moenih,” a ti nah.
Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājās, bērniem maizi atņemt un sunīšiem mest priekšā.”
27 Tedae te long khaw, “Ue ta, Boeipa, ui pataeng a boei rhoek kah caboei lamkah aka bo buhdik te a caak ta,” a ti nah.
Viņa sacīja: “Tā ir gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no tām drusciņām, kas no viņu kungu galda nokrīt.”
28 Te vaengah Jesuh loh a doo tih, “Aw huta, nang kah tangnah tah len pai, nang ham tah na ngaih bangla om pai saeh,” a ti nah. Tekah a tue lamloh a canu te hoeih.
Tad Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ak sieva, tava ticība ir liela; lai tev notiek, kā tu gribi;” un viņas meita tapa vesela tai pašā stundā.
29 Te lamloh a thoeih vaengah Jesuh tah Galilee tuili la pawk. Te phoeiah tlang la luei tih pahoi ngol.
Un Jēzus aizgāja no turienes un nāca pie Galilejas jūras, un uzkāpa kalnā un tur apsēdās.
30 Te vaengah hlangping loh amah te muep a paan uh tih, aka khaem rhoek, mikdael rhoek, aka khawn rhoek, olmueh rhoek neh a tloe boeih te amamih neh a khuen uh. Amih te Jesuh kho kungla pak a voeih uh dongah amih te a hoeih sak.
Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda līdz tizlus, aklus, mēmus, kropļus un daudz citus, un nometa tos Jēzum pie kājām, un Viņš tos dziedināja.
31 Olmueh khaw cal, aka khawn khaw a sading, aka khaem khaw cet, mikdael loh a hmuh, te hlangping loh a hmuh vaengah a ngaihmang uh tih, Israel Pathen te a thangpom uh.
Tā ka tie ļaudis brīnījās, kad redzēja mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un teica Israēla Dievu.
32 Jesuh loh a hnukbang rhoek te a khue tih, “Hlangping hamla ka thinphat, kai taengah hnin thum rhaeh uh coeng tih, a caak ham ba khaw khueh uh pawh. Te dongah amih he buhmueh rhathih la tueih ka ngaih pawh. Longpueng ah tawnba uh ve,” a ti nah.
Un Jēzus, Savus mācekļus pie Sevis aicinājis, sacīja: “Mana sirds par tiem ļaudīm, iežēlojās, jo tie nu trīs dienas pie Manis palikuši, un tiem nav ko ēst; un Es tos negribu atlaist neēdušus, ka tie uz ceļa nenonīkst badā.”
33 Tedae amah taengah hnukbang rhoek loh, “Vaidam heyet he kohong ah me lamkah nim mamih ham a om eh? Heyet hlangping a hah ham akhaw,” a ti uh.
Un Viņa mācekļi uz To sacīja: “Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes, ka pieēdinājām tādu pulku ļaužu?”
34 Te dongah Jesuh loh amih te, “Vaidam meyet na khueh uh,” a ti nah. Te vaengah, “Vaidam parhih neh ngadik a yool ni,” a ti na uh.
Un Jēzus uz tiem sacīja: “Cik jums maizes?” Tie sacīja: “Septiņas un maz zivtiņu.”
35 Te phoeiah hlangping te lai ah ngol hamla ol a uen tih,
Un Viņš tiem ļaudīm lika pie zemes apsēsties.
36 Vaidam hluem rhih neh nga te a loh tih, a uem, a aeh tih hnukbang rhoek te a paek tih hnukbang rhoek loh hlangping te a doe.
Un tās septiņas maizes un tās zivis ņēmis, Viņš pateicās un pārlauza un deva Saviem mācekļiem, un tie mācekļi tiem ļaudīm.
37 Hlang boeih loh a caak uh tih hah uh. Te phoeiah a coih a nueipil te voh parhih a bae la a phueih uh.
Un tie visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām septiņus kurvjus pilnus.
38 Aka ca rhoek tah huta neh camoe tae kolla tongpa thawngli lo uh.
Un to, kas bija ēduši, bija četrtūkstoš vīri, bez sievām un bērniem.
39 Hlangping te a tueih phoeiah lawng khuila kun tih Magadan vaang la pawk.
Un Viņš tos ļaudis atlaidis, kāpa laivā un nāca uz Magdaļas robežām.
