Joba 28
1 Cak ham a khorhui om tih sui ham khaw a ciil nah hmuen om.
Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
2 Thicung khaw laipi lamloh a loh tih lungto te rhohum la a tlae.
Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
3 A bawtnah te a hmuep neh a khuetnah a cungkuem hil a khueh. Anih loh lungto te a hmuep neh dueknah hlipkhup ah khaw a hoem.
Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
4 Soklong te aka bakuep taeng lamloh a yoe tih kho neh caeh khaw a hnilh uh. Hlanghing lamkah aka tlayae rhoek khaw hinghuen uh.
Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
5 Diklai amah lamloh buh thoeng tih a hmui ah hmai bangla om.
No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
6 A lungto te minhum hmuen tih a taengah sui laipi om.
Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
7 A hawn te vatlung loh ming pawt tih maisi mik loh hmu pawh.
Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
8 Te te sa ca rhoek loh cawt pawt tih te donglong te sathuengca long khaw pawn pawh.
Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
9 Hmailung soah a kut a hlah tih tlang pataeng a yung ah a phil.
Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
10 Sokko lungpang dongah a khoel tih umponah cungkuem khaw a mik loh a hmuh.
Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
11 Tuiva tuilong khaw a kueng tih olhuep te khosae la a khuen.
Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
12 Tedae me rhoek ah nim cueihnah a hmuh tih yakmingnah hmuen he menim?
Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
13 A phu te hlanghing loh ming pawt tih mulhing khohmuen ah a hmuh moenih.
Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
14 Tuidung loh, “Te te kai ah moenih,” a ti tih tuitunli loh, “Kai taengah moenih,” a ti.
Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
15 Te ham te cui cilh khaw pae thai pawt tih cueihnah a phu te cak khaw a khiing pah.
Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
16 Ophir sui nen khaw, oitha lung vang nen khaw minhum nen khawting pawh.
To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
17 Te te sui neh canglung neh tluk pawt tih a hnothung he suicilh hnopai bal moenih.
To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
18 Maerhuhlung neh disaehlung khaw thui lawk pawt tih cueihnah rhovoep tah lungvang lakah then.
Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
19 Te te Kusah vaya nen khaw tluk pawt tih sui cilh nen khaw ting pawh.
Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
20 Te dongah cueihnah he me lamkah nim ha pawk tih yakmingnah hmuen he menim?
Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
21 Mulhing boeih kah mik lamloh a thuh pah tih vaan kah vaa taeng lamloh a thuh.
Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
22 Abaddon neh dueknah loh, “A olthang te kaimih hna neh ka yaak uh,” a ti.
Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
23 Pathen loh a longpuei a yakming tih a hmuen te khaw amah loh a ming.
Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
24 Amah loh diklai khobawt hil a paelki tih vaan hmui khaw boeih a hmuh.
Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
25 Yilh kah a khiing a khueh pah tih tui khaw cungnueh neh a nueh.
Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
26 Amah loh khotlan ham rhi a suem tih rhaek ol ham khaw longpuei a khueh.
Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
27 Cueihnah te a hmuh tih a tae. Cueihnah te a sikim sak tih a khe bal.
Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
28 Hlang taengah khaw, 'Ka Boeipa hinyahnah he cueihnah la om tih boethae lamloh nong he yakmingnah,’ a ti,” a ti nah.
Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
