Joba 27
1 Job loh amah kah a huel ham te a koei tih,
Un Ījabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja:
2 “Pathen kah hingnah loh kai kah laitloeknah a khoe tih Tlungthang lo ka hinglu a phaep.
Tik tiešām kā Dievs dzīvs, kas man taisnību neizspriež, un tas Visuvarenais, kas manu dvēseli apbēdinājis -
3 Ka khuikah ka hiil boeih neh ka hnarhong khuikah he Pathen mueihla ni.
Kamēr mana dvēsele vēl ir iekš manis un Tas Gars no Dieva manās nāsīs -
4 Ka hmuilai loh dumlai thui boel saeh lamtah ka lai loh palyal la caitawk boel saeh.
Manas lūpas nerunās netaisnību, un mana mēle neteiks melus.
5 Nangmih te kan tang sak atah kai ham savisava. Ka pal duela ka muelhtuetnah he kamah lamloh ka khoe mahpawh.
Es nebūt nevaru teikt, ka jums taisnība; kamēr man dvaša zūd, es aizstāvēšu savu nenoziedzību.
6 Ka duengnah te ka kop vetih ka hlah mahpawh. Kamah tue lamlong tah ka thinko he veet voel mahpawh.
Es turēšos stipri pie savas taisnības un no tās neatlaidīšos; mana sirds mani nekož manu dienu pēc.
7 Ka thunkha te a halang bangla, kai aka tlai thil khaw a boethae bangla om saeh.
Manam ienaidniekam būs palikt par blēdi, un manam pretiniekam par netaisnu.
8 Lailak kah ngaiuepnah tah menim? A mueluem tih Pathen loh a hinglu a bong pah.
Jo kāda ir blēdnieka cerība, kad Dievs atņem un aizrauj viņa dvēseli?
9 A soah citcai loh a pai vaengah a pangngawlnah te Pathen loh a hnatun nim?
Vai Dievs klausīs viņa saukšanu, kad viņam uznāk bēdas?
10 Tlungthang dongah pang a dok vetih, a tue boeih ah Pathen a khue bitni.
Jeb vai viņš var prieku dabūt pie tā Visuvarenā, vai viņš Dievu var piesaukt ikkatrā laikā?
11 Pathen kah kut te nangmih kan thuinuet phoe vetih, Tlungthang taengkah te ka phah mahpawh.
Es jums mācīšu, kāda ir Dieva roka; kāds tā Visuvarenā padoms, to negribu slēpt.
12 Nangmih boeih khaw na hmuh vaengah balae tih a honghi neh na hoemdawk he.
Redzi, jūs visi to redzat, kāpēc tad jūs domājiet tukšas domas?
13 Halang hlang loh Pathen taeng lamkah khoyo neh hlanghaeng loh Tlungthang taeng lamkah rho a dang he,
Šī ir bezdievīga cilvēka alga pie Dieva un varas darītāju daļa, ko tie no tā Visuvarenā dabūs.
14 a ca te cunghang hamla a ping pah tih a cadil cahma khaw buh cung uh mahpawh.
Ja tam daudz bērnu, tad zobens nāk pār tiem, un viņa pēcnākamie nepaēdīs maizes.
15 A rhaengnaeng, a rhaengnaeng te dueknah loh a up vetih a nuhmai rhoek loh rhah uh mahpawh.
Viņa atlikušos mēris liek kapā, un viņa atraitnes nedabū raudāt.
16 Cak te laipi bangla hmoeng vetih hnicu te dikpo bangla soe ni.
Kad viņš naudu sakrāj kā pīšļus un drēbes sagādā kā mēslus,
17 Tawn cakhaw aka dueng loh a bai vetih cak te ommongsitoe loh a tael ni.
Tad viņš gan sagādā, bet taisnie tās apvilks, un nenoziedzīgie dalīs to naudu.
18 A im te ning bangla a sak tih dungtlungim bangla rhalrhing a khueh.
Viņš uztaisījis savu namu kā kode un kā gans uztaisa būdu.
19 Hlanglen la yalh dae khoem uh mahpawh. A mik a dai dae amah om voel pawh.
Bagāts tas apgūlās, un tad nekad vairs; viņš atdara savas acis, un nav vairs nekas.
20 Anih te tui bangla mueirhih loh a phatawt khoyin ah cangpalam loh a pom.
Bailība tam uzbrūk kā ūdens, naktī viņu aizrauj viesulis.
21 Anih te kanghawn loh a khuen tih khum. Te vaengah anih te amah hmuen lamloh a yawn.
Austriņa vējš viņu aizrauj, ka tas aiziet, un aizpūš viņu no savas vietas.
22 Anih te a voeih tih lungma a ti pawt dongah a kut lamloh yong la yong coeng.
(Dievs) šauj uz viņu un netaupa, no Viņa rokas tas bēg šurpu turpu.
23 A taengah a kut a paeng uh tih anih te amah hmuen lamloh kut a ving thil.
Par to sasit plaukstas un to aizsvilpo no viņa vietas.
