Joba 21
1 Te phoeiah Job loh a doo tih tih,
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
2 Ka ol hnatun, hnatun lamtah te te nangmih kah hloephloeinah om saeh.
Klausāties, klausāties manu valodu, un tā mani iepriecinājāt.
3 Ka thui vaengah kai ol he ueh mai lamtah ka thui hnukah nan tamdaeng akhaw.
Paciešaties man runājot, pēc apsmejiet manu valodu.
4 Kai khaw ka kohuetnah he hlang hut a? Balae tih ka mueihla loh a ngen pawt mai eh?
Vai tad es vaidu par cilvēkiem, un kā lai mans prāts nav skumīgs?
5 Kai taengla a mael vaengah hal tih a kut neh a ka te a puei.
Skatāties uz mani, tad jūs iztrūcināsities un liksiet roku uz muti.
6 Ka poek bal vaengah ka let tih ka pumsa he tuennah loh a tuuk.
Kad es to pieminu, tad es iztrūkstos, un šaušalas pārņem manu miesu.
7 Halang rhoek tah haimo la a hing uh akhaw balae tih tatthai la a len uh.
Kāpēc bezdievīgi paliek dzīvi, top veci, un vareni spēkā?
8 A mikhmuh kah a tiingan rhoek neh a mikhmuh kah a cadil cahma khaw amih taengah a cikngae sak.
Viņu sēkla pastāv viņu priekšā līdz ar viņiem, un viņu bērni priekš viņu acīm.
9 Amih im khaw birhihnah lamloh ngaimongnah la om tih Pathen kah conghol loh amih soah cuk thil pawh.
Viņu namam ir miers bez bailēm, un Dieva rīkste nenāk pār tiem.
10 A vaito a pil vaengah a vaito a pom khaw tuei pawt tih thangyah tlaih pawh.
Viņa vērsis aplec un nepaliek bez augļiem, viņa govs vedās un neizmetās.
11 A casenca rhoek te boiva bangla a hlah uh tih a camoe rhoek loh soipet uh.
Savus bērnus tie izlaiž kā avju pulku, un viņu puikas lēkā.
12 Kamrhing neh rhotoeng te a phueih uh tih phavi ol neh a kohoe uh.
Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājās ar stabules skaņu.
13 Amamih vaengkah tue then khuiah muei uh tih hmawn uh. Mikhaptok ah saelkhui la ael uh. (Sheol h7585)
Tie pavada savas dienas labklājībā, un acumirklī tie iegrimst kapā. (Sheol h7585)
14 Tedae Pathen taengah, “Kaimih taeng lamloh nong laeh. Na longpuei ming ham ka ngaih uh moenih.
Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.
15 Anih taengah thothueng ham khaw unim tlungthang? A taengah n'cuuk uh ham khaw balae a hoeikhang eh?” a ti uh.
Kas ir tas Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, un kāds labums mums atlec, ka to piesauktu?
16 Amih kah thennah khaw amamih kut ah om pawt lah ko ke. Halang rhoek kah cilsuep te kai lamloh lakhla saeh.
(Bet) redzi, viņu labums nestāv viņu rokā; tādēļ bezdievīgo padoms lai ir tālu nost no manis.
17 Halang rhoek kah hmaithoi tah metlam khaw thi tih amamih kah rhainah amamih soah a thoeng pah. A thintoek neh a rhilong a suem pah.
Cikkārt tad izdziest bezdievīgo gaišums, un posts tiem uznāk, ka Dievs (tiem) liek valgus Savā dusmībā?
18 Khohli hmai ah cangkong bangla om uh tih cangkik bangla cangpalam loh a khuen.
Ka tie ir kā rugāji priekš vēja un kā pelus, ko vētra aizrauj.
19 Pathen loh a ca rhoek ham a khoem coeng. A boethae te amah taengah thuung saeh lamtah ming saeh.
Dievs pataupot viņa nelaimi uz viņa bērniem. Lai Viņš to viņam pašam atmaksā, ka pats to mana.
20 A sitlohthamlam te a mik, a mik ah tueng saeh lamtah tlungthang kah kosi te mam sak saeh.
Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no tā Visuvarenā bardzības.
21 A hnukah a imkhui ham a kongaih te balae? A hla kah a tarhing khaw bawt coeng.
Jo kādas tam bēdas par savu namu, kad paša vairs nav, kad viņa mēnešu skaits ir beigts.
22 Pathen te mingnah a tukkil a? Amah he pomsang tih lai a tloek.
Kas mācītu saprašanu Dievam, kas arī tos augstos tiesā?
23 A cungkuem dongah bidipbisok tih thayoeituipan la amah kah thincaknah rhuhrhong neh aka duek he,
Viens nomirst pilnā spēkā visā mierā un laimē;
24 A rhangsuk khaw suktui buem tih a rhuh hliing khaw sulpuem.
Viņa trauki ir pilni piena, un viņa kauli ir tauki no smadzenēm.
25 Hinglu khahing la duek tih hnothen aka ca pawt he khaw,
Cits atkal mirst ar rūgtu dvēseli un nekad nav baudījis labuma.
26 laipi khuiah rhenten yalh tih a rhit loh a soah a yol.
Tie kopā guļ pīšļos, un abus tārpi apklāj.
27 Nangmih kah kopoek ka ming phoeiah tangkhuepnah neh kai soah nan hul ni te.
Redzi, es zinu jūsu domas un jūsu gudrību, ar ko jūs mani gribat nomākt.
28 “Hlangcong im te menim? Halang tolhmuen kah dap te menim?” na ti uh.
Jo jūs sakāt: kur ir tā varenā nams, un kur to bezdievīgo telts un dzīve?
29 Longpuei aka poeng rhoek te na dawt uh pawt tih amih kah miknoek khaw na hmat uh pawt nim?
Vai neesat vaicājuši, kas tālus ceļus gājuši; vai nezināt, ko tie stāsta?
30 Rhainah khohnin lamloh boethae te a tuem tih thinpom khohnin lamloh a khuen te ta.
Ka ļaunais glābjās nelaimes dienā, un bardzības dienā tie top pasargāti.
31 A khoboe te a mikhmuh ah aka phoe pah te unim? A saii bangla a taengah aka thuung te unim?
Kas viņam acīs pārmetīs viņa ceļu, kas viņu sodīs, kad tas ko dara?
32 Anih khaw phuel la a khuen vaengah laivuei ni a hak thil.
Ar godu viņš top pavadīts kapā, un kaps tam stāv par dzīvu piemiņu.
33 Anih ham soklong kah dikmuh khaw tui. Anih hnuk te hlang boeih loh a thoelh tih anih hmai kah hlangmi tae lek pawh.
Kapa smiltis ir viņam vieglas, un visi cilvēki iet viņam pakaļ, kā tie priekš viņa bijuši bez skaita.
34 Te dongah balae tih a honghi la kai he nan hloep uh? Nangmih kah taikhaih khaw boekoeknah la cul coeng,” a ti.
Kā tad jūs mani tik velti iepriecinājat? Jūsu atbildes ir un paliek blēņas.
