< Jeremiah 38 >
1 Jeremiah loh pilnam pum taengah a thui ol te Mattan capa Shephatiah, Pashur capa Gedaliah, Shelemiah capa Jukal, Malkhiah capa Pashur loh a yaak.
Bet Šefatija, Matana dēls, un Ģedalija, Pašhura dēls, un Juhals, Šelemijas dēls, un Pašhurs, Malhijas dēls, dzirdēja tos vārdus, ko Jeremija uz visiem ļaudīm runāja sacīdams:
2 “BOEIPA loh he ni a thui. He khopuei kah khosa rhoek te cunghang neh, khokha neh, duektahaw neh duek uh ni. Tedae Khalden taengah aka mop tah hing rhoe hing ni. A hinglu te a taengah kutbuem bangla om vetih hing ni.
Tā saka Tas Kungs: kas šai pilsētā paliek, tas mirs caur zobenu, caur badu un caur mēri, bet kas iet ārā pie Kaldejiem, tas dzīvos un savu dvēseli paturēs un dzīvos.
3 BOEIPA loh he ni a thui. He khopuei he Babylon manghai caem kut dongah a paek rhoe a paek vetih a loh ni,” a ti.
Tā saka Tas Kungs: šī pilsēta dotin taps dota Bābeles ķēniņa karaspēkam rokā, ka tas to uzņem.
4 Tedae mangpa rhoek loh manghai taengah, “Hekah hlang he duek laeh saeh. He ol lamloh amih taengah a thui ham akhaw he khopuei kah aka sueng caemtloek hlang rhoek kut neh pilnam pum kah kut ni a khah pah. Hekah hlang ngawn tah he pilnam kah ngaimongnah ham lakah yoethaenah ham bueng toem pawt nim?” a ti uh.
Tad tie lielkungi sacīja uz ķēniņu: liec jel šo vīru nokaut; jo tā viņš rokas dara gurdenas tiem karavīriem, kas vēl atliek šai pilsētā, un rokas visiem ļaudīm, kad viņš tādus vārdus uz tiem runā; jo šis vīrs nemeklē šo ļaužu labumu, bet viņu ļaunumu.
5 Te dongah manghai Zedekiah loh, “Anih he nangmih kut ah ni a om ne. Nangmih ol te manghai loh a aal thai ngawn moenih,” a ti nah.
Un ķēniņš Cedeķija sacīja: redzi, viņš ir jūsu rokās, jo ķēniņš pret jums nekā nespēj.
6 Te dongah Jeremiah te a khuen uh tih thongim vongup kah manghai capa Malkhiah kah tuito khuila a voeih uh. Jeremiah te rhui neh a colh uh vaengah tangrhom khuiah tui om pawh. Tedae tangnong kak la om tih Jeremiah khaw tangnong dongah buek.
Tad tie ņēma Jeremiju, un to iemeta Malhijas, ķēniņa dēla, bedrē, kas bija cietuma pagalmā, un Jeremiju nolaida ar virvēm, bet tai bedrē nebija ūdens, bet dubļi, un Jeremija iegrima dubļos.
7 Jeremiah tuito ah a khueh uh te manghai im kah imkhoem Kushi hlang Ebedmelek loh a yaak. Te vaengah manghai te Benjamin vongka ah ngol.
Un Ebedmelehs, Moru vīrs, ķēniņa sulainis, kas bija ķēniņa namā, dzirdēja, ka tie Jeremiju bija metuši bedrē, un ķēniņš sēdēja Benjamina vārtos.
8 Te dongah Ebedmelek te manghai im lamloh cet tih manghai te a thui pah.
Tad Ebedmelehs izgāja no ķēniņa nama un runāja uz ķēniņu un sacīja:
9 “Ka boei manghai aw, he kah hlang rhoek loh thaehuet nen ni tonghma Jeremiah te boeih a saii uh. Anih he tangrhom khuila a voeih uh dae khopuei khuiah buh a om voel pawt dongah khokha ah amah khaw duek ni,” a ti nah.
Mans kungs un ķēniņ, šie vīri ir ļaunu darījuši ar visu, ko tie darījuši pravietim Jeremijam, ko tie metuši bedrē, un viņam savā vietā badu jāmirst, tāpēc ka maizes pilsētā vairs nav.
10 Te dongah manghai loh Kushi Ebedmelek te a uen tih, “Na kut hmukah hlang sawmthum he khuen lamtah tonghma Jeremiah te a duek hlan ah tangrhom lamloh doek laeh,” a ti nah.
Tad ķēniņš Ebedmeleham, tam Moru vīram, pavēlēja un sacīja: ņem no šejienes trīsdesmit vīrus līdz un izvelc pravieti Jeremiju no bedres, pirms viņš mirst.
11 Te dongah Ebedmelek loh a kut dongkah hlang rhoek te a kuen tih manghai im thakvoh taengla cet. Te phoeiah himbai rhuem lamkah aka pawn, aka pawn te a loh tih nakkhoe rhuem te tangrhom khuikah Jeremiah taengah rhui neh a hlak pah.
Tad Ebedmelehs ņēma tos vīrus un nāca ķēniņa namā apakš mantu kambara un ņēma no turienes kādas vecas saplīsušas drēbju lupatas un tās nolaida ar virvēm pie Jeremijas bedrē.
12 Kushi Ebedmelek loh Jeremiah te, “Himbai rhuem nakpawn neh nakkhoe te na ban sukvai hmuikah rhui dang ah dok ne,” a ti nah tih Jeremiah long khaw a saii van.
Tad tas Moru vīrs Ebedmelehs sacīja uz Jeremiju: liec jel tās vecās saplīsušās drēbju lupatas apakš savām roku padusēm ap tām virvēm, un Jeremija tā darīja.
13 Jeremiah te rhui neh a doek uh tih tangrhom lamloh a poh uh. Tedae Jeremiah he thongim vongup ah ni a om.
Un tie Jeremiju izvilka ar tām virvēm un viņu izcēla no bedres, un Jeremija palika cietuma pagalmā.
14 Te phoeiah manghai Zedekiah loh a tah tih tonghma Jeremiah te BOEIPA im kah a pathum vongka la a khuen. Manghai loh Jeremiah te, “Kai loh nang te ol kan dawt vaengah he kai taengah ol phah boeh ne,” a ti nah.
Tad ķēniņš Cedeķija nosūtīja un lika atvest pravieti Jeremiju pie sevis trešajā ieejamā vietā pie Tā Kunga nama. Un ķēniņš sacīja uz Jeremiju: es tev ko vaicāšu, neapslēp man nekā.
15 Jeremiah loh Zedekiah te, “Nang taengah ka puen atah kai he a duek khaw nan duek sak pawt nim? Nang te khoem kang uen ah pataeng kai taengkah he na hnatun moenih,” a ti nah.
Tad Jeremija sacīja uz Cedeķiju: kad es tev to sacīšu, tad tu mani kautin nokausi, un kad es tev padomu došu, tad tu tomēr mani neklausīsi.
16 Tedae manghai Zedekiah loh Jeremiah taengah a huep la a toemngam tih, “Hingnah BOEIPA amah loh mamih ham hinglu a saii. Nang te kan duek sak pawt vetih na hinglu aka mae hlang rhoek kut ah khaw nang kan tloeng mahpawh,” a ti nah.
Un ķēniņš Cedeķija Jeremijam zvērēja paslepeni un sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, kas mums šo dvēseli radījis, es tevi nenokaušu un tevi nenodošu šiem vīriem rokā, kas tavu dvēseli meklē.
17 Te dongah Jeremiah loh Zedekiah te, “Israel Pathen caempuei Pathen BOEIPA loh he ni a thui. Babylon manghai mangpa rhoek taengah a kun rhoe na kun daengah ni na hinglu te hing vetih khopuei he hmai neh a hoeh pawt eh. Te phoeiah namah khaw na imkhui neh na hing ni.
Tad Jeremija sacīja uz Cedeķiju: tā saka Tas Kungs, tas Dievs Cebaot, Israēla Dievs: ja tu iet iziesi pie Bābeles ķēniņa lielkungiem, tad tava dvēsele dzīvos, un šī pilsēta netaps ar uguni sadedzināta, un tad tu dzīvosi, tu un tavs nams.
18 Tedae Babylon manghai kah mangpa rhoek taengla na kun pawt koinih khopuei he Khalden kut ah a paek vetih hmai neh a hoeh uh ni. Namah khaw amih kut lamloh na loeih mahpawh,” a ti nah.
Bet ja tu neiziesi pie Bābeles ķēniņa lielkungiem, tad šī pilsēta Kaldejiem taps dota rokā, un tie to sadedzinās ar uguni, un tu no viņu rokas neizspruksi.
19 Manghai Zedekiah loh Jeremiah taengah, “Khalden taengah aka kuep Judah rhoek te ka mawn coeng, amih kut ah kai n'tloeng vetih kai he m'poelyoe lah ve,” a ti nah.
Un ķēniņš Cedeķija sacīja uz Jeremiju: es bīstos no tiem Jūdiem, kas Kaldejiem piekrituši, ka mani nenodod viņu rokā, un tie mani neapmēda.
20 Jeremiah loh, “N'tloeng mahpawh. Namah taengah ka thui BOEIPA ol te hnatun laeh. Te daengah ni na taengah voelphoeng vetih na hinglu khaw a hing eh.
Un Jeremija sacīja: tevi nenodos; klausi jel Tā Kunga balsij, ko es uz tevi runāju, tad tev labi klāsies, un tava dvēsele dzīvos.
21 Tedae BOEIPA loh kai n'tueng ol dongah he kun ham na aal atah,
Bet ja tu liedzies iet ārā, tad šis ir tas vārds, ko Tas Kungs man parādījis:
22 Judah manghai im ah aka sueng huta rhoek te khaw Babylon manghai kah mangpa taengla boeih a khuen uh ni ne. Te vaengah amih loh, “Namah te m'vueh uh tih na ngaimongnah hlang loh namah m'vueinan coeng. Na kho te tuinok dongah buek tih a hnuk la balkhong coeng,’ a ti uh ni.
Redzi, visas sievas, kas Jūda ķēniņa namā atliek, taps izvestas pie Bābeles ķēniņa lielkungiem, un tās sacīs: tavi draugi tevi pievīluši un tevi pārvarējuši, un kad nu tavas kājas iegrimušas dubļos, tad tie griezušies atpakaļ.
23 Na yuu neh na ca rhoek te Khalden taengla boeih a khuen uh ni. Namah khaw amih kut lamloh na poenghal pawt vetih Babylon manghai kut loh n'tuuk ni. Te vaengah khopuei he hmai neh a hoeh uh ni,” a ti nah.
Un visas tavas sievas un visi tavi bērni taps izvesti pie Kaldejiem, un tu pats neizspruksi no viņu rokām, bet tu tapsi sagrābts caur Bābeles ķēniņa roku un sadedzināsi šo pilsētu ar uguni.
24 Zedekiah loh Jeremiah te, “He ol he hlang loh a ming pawt daengah ni na duek pawt eh.
Tad Cedeķija sacīja uz Jeremiju: lai neviens nezin par šiem vārdiem, ka tu nemirsti.
25 Nang taengah ka thui te mangpa rhoek loh a yaak tih nang taengla ha pawk uh khaming. Te vaengah nang te, 'Kaimih taengah thui laeh, manghai taengah balae na thui? Kaimih taengah phah boeh, nang te kan duek sak uh mahpawh, manghai loh nang taengah balae a thui?' a ti uh atah,
Un kad tie lielkungi dzirdēs, ka es ar tevi esmu runājis, un tie nāk pie tevis un uz tevi saka: saki mums jel, ko tu ar ķēniņu esi runājis, neslēp to mums, tad mēs tevi nenokausim, un ko ķēniņš uz tevi runājis?
26 amih te, 'Ka lungmacil he manghai mikhmuh ah ka buk coeng, duek sak pahoi ham atah Jonathan im la kai mael sak boeh,’ ti nah,” a ti nah.
Tad tev uz tiem būs sacīt: es pakritu lūgdams ķēniņa priekšā, ka tas mani neliktu vest Jonatana namā, tur mirt.
27 Mangpa rhoek te Jeremiah taengla boeih ha pawk uh tih anih te a dawt uh. Te vaengah manghai loh a uen ol rhoek te amih taengah boeih a thui. Ol te a yaak uh pawt dongah a taengah hil a phah uh van.
Kad nu visi lielkungi pie Jeremijas nāca un viņu vaicāja, tad viņš tiem sacīja pēc visiem šiem vārdiem, ko ķēniņš bija pavēlējis. Un tie viņu atstāja mierā, jo tie to lietu nedabūja dzirdēt.
28 Jerusalem a tuuk khohnin duela thongim vongup ah ni Jeremiah a om pueng. Jerusalem a loh vaengah khaw om pueng.
Un Jeremija palika cietuma pagalmā līdz tai dienai, kad Jeruzāleme tapa uzņemta.