< Ezekiel 21 >
1 BOEIPA ol te kai taengla ha pawk tih,
Un Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
2 “Hlang capa, na maelhmai te Jerusalem la khueh lah. Te phoeiah rhokso te cip thil lamtah Israel khohmuen te tonghma thil laeh.
Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Jeruzālemi, un lai (tava valoda) pil pret tām svētām vietām un sludini pret Israēla zemi.
3 Te vaengah Israel khohmuen te thui pah. BOEIPA loh he ni a thui. Kai loh ka cunghang a capang lamloh nang kam bong thil vetih nang lamkah aka dueng neh aka halang khaw ka saii pawn ni.
Un saki uz Israēla zemi: tā saka Tas Kungs: redzi, Es pret tevi celšos un izvilkšu Savu zobenu no makstīm un izsakņošu no tevis taisnus un bezdievīgus.
4 Ka cunghang he a capang lamloh thoeng tangloeng vetih nang lamkah pumsa hlang boeih tah aka dueng khaw, aka halang khaw tuithim lamloh tlangpuei due ka saii ni.
Lai Es nu no tevis izdeldu gan taisnus gan bezdievīgus, tad Mans zobens no savām makstīm izlēks pret visu miesu no dienvidiem līdz ziemeļiem.
5 Te vaengah kai BOEIPA loh ka cunghang a capang lamloh ka bong phoeiah koep ka sang pawt te pumsa hlang boeih loh a ming uh ni.
Un visa miesa atzīs, ka Es, Tas Kungs, esmu izvilcis Savu zobenu no makstīm; tas atkal vairs netaps iebāzts.
6 Te dongah hlang capa nang te cinghen a khaemnah hil huei lamtah hmuetphawt neh amih mikhmuh ah huei pah.
Bet tu, ak cilvēka bērns, nopūties! Ar satriektiem gurniem un rūgtās skumjās nopūties priekš viņu acīm.
7 Nang te, 'Balae tih na huei,’ a ti vaengah, 'Olthang ha pawk dongah ni, 'ti nah. Te vaengah lungbuei boeih paci vetih kut khaw boeih tahah ni. Mueihla boeih ueih vetih khuklu boeih tui la poeh ni. Ka Boeipa Yahovah kah olphong tah ha pawk tih om coeng ke,” a ti.
Un kad tie uz tevi sacīs: ko tu vaidi? Tad tev būs sacīt: tās baumas dēļ ka tā nāk, un visas sirdis izkusīs, un visas rokas nogurs, un visa drošība zudīs, un visi ceļi sašļuks; redzi, tā nāks un notiks, saka Tas Kungs Dievs.
8 BOEIPA ol tah kai taengah koep ha pawk tih,
Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
9 “Hlang Capa aw tonghma lamtah thui laeh. 'Boeipa loh he ni a thui, cunghang te cunghang haat la huen laeh,’ ti nah.
Cilvēka bērns, sludini un saki: tā saka Tas Kungs: saki: zobens, zobens ir trīts un asināts.
10 Rhaek la a om due a haat la a huen daengah ni maeh khaw a ngawn eh. Thing cungkuem aka sit ka capa kah mancai te ngaingaih puei sih.
Tas ir trīts, lai kautin kauj, tas ir asināts, lai spīd kā zibens. Vai tad mums būs priecāties, Mana dēla(Jūda) scepteris nicina visus kokus?
11 Huen ham neh a kut dongah pom ham a paek dongah cunghang haat coeng. Te dongah aka ngawn kut dongah paek ham a huen coeng.
Un Viņš to (zobenu) devis, lai gludina(spodrina) ka to ņem rokā; tas zobens ir trīts un asināts, lai kāvējam to dod rokā.
12 Hlang capa aw pang lamtah rhung laeh. Ka pilnam neh Israel khoboei boeih te a om thil coeng. Ka pilnam neh aka om khaw cunghang dongla a voeih coeng. Te dongah na hlit te tum laeh.
Kliedz un kauc, cilvēka bērns! Jo tas celsies pret Maniem ļaudīm, tas celsies pret visiem Israēla valdniekiem; zobenam tie nodoti līdz ar Maniem ļaudīm; tādēļ sit uz saviem gurniem.
13 Loepdak ngawn cakhaw mancai te sawtsit koinih ta? om khueng mahpawh. He tah ka Boeipa Yahovah kah olphong ni.
Tiešām, tas zobens ir pārbaudīts; un kas būs, kad tas scepteris, kas nicina, iznīks? saka Tas Kungs Dievs.
14 Te dongah hlang capa nang tonghma lamtah kut neh kut ngawn laeh. cunghang khaw a pathum la rhaep laeh. Amih te aka ngawn kah cunghang soah aka ngawn cunghang loh vael khungdaeng saeh.
Tad nu tu, cilvēka bērns, sludini un sasit rokas, jo tas zobens nāks ar divkārtīgu spēku trešo reiz, kaujams zobens, tas lielais kaujamais zobens, tiem visapkārt.
15 Te daengah ni lungbuei paci vetih a vongka tom ah hmuitoel khaw a suplup eh. Anunae Maeh sah ham khopha bangla a saii tih a hnut cunghang hmui kang khueh coeng.
Lai sirds izkūst un kritušo ir daudz, visos viņu vārtos Es sūtu draudošu zobenu. Ak, tas ir taisīts, lai zib, un ir trīts, lai kauj!
16 Saih lamtah bantang phai, melam khaw na maelhmai te banvoei la khueh lamtah tuentah uh.
Cērt spēcīgi, sit pa labo roku, griezies, sit pa kreiso roku, kurp tavs asmens griežas.
17 Kai khaw ka kut neh ka kut te ka ngawn daengah ni ka kosi ka hlam eh. He tah BOEIPA kamah long ni ka thui,” a ti.
Arī Es pats sasitīšu Savas rokas un izdarīšu Savu bardzību; Es, Tas Kungs, to esmu runājis.
18 Te phoeiah BOEIPA ol te kai taengla ha pawk tih,
Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
19 “Nang hlang capa aw Babylon manghai kah cunghang ha pawk ham longpuei rhoi te namah loh khueh laeh. Khohmuen pakhat lamloh ha thoeng rhoi saeh lamtah khopuei longpuei longcui ah kutngo suen la suen saeh.
Tu tad, ak cilvēka bērns, taisi sev divus ceļus, pa kuriem Bābeles ķēniņa zobenam jānāk; no vienas zemes tiem abiem būs iziet. Taisi roku(virziena rādītājs) ceļa iesākumā, kas rāda uz pilsētu.
20 cunghang ha pawk ham longpuei te Ammon koca Rabbah taengah khaw, Judah taeng neh Jerusalem vong cak taegnah khaw khueh pah.
Taisi ceļu, pa ko tas zobens lai nāk pret Amona bērnu Rabu un (otru) pret Jūdu uz stipro Jeruzālemes pilsētu.
21 Babylon manghai te longpuei caehtung kah longpuei longcoi rhoi ah bihma bi sak ham om ni. Te vaengah thaltang dongah a tap phoeiah sithui te a dawt vetih a thin duela a hmuh ni.
Jo Bābeles ķēniņš stāvēs uz ceļa jūtīm, kur tie divi ceļi šķirās, ar zīlēšanu zīlēdams, viņš metīs bultas, viņš vaicās elkadievus, viņš apraudzīs (upuru)aknas.
22 Tedae bihma tah Jerusalem te maehdoelh la khueh ham, ngawnkung taengah a ka ang sak ham, tamlung ol huel ham, vongka ah maehdoelh khueh ham, tanglung lun ham neh buep khoeng ham a bantang la a om pah ni.
Tā zīlēšana zīmēs pa viņa labo roku uz Jeruzālemi, tur pievest āžus, atvērt muti uz kliegšanu, pacelt balsi uz kara troksni, likt āžus pret vārtiem, uzmest vaļņus un uztaisīt bulverķus.
23 Tedae amih taengah a bi khaw, amih mikhmuh ah a poeyoek la a bi bangla om ni. Amih taengah olhlo neh aka toemngam khaw thaesainah tuuk pah ham aka poek ni te.
Šī būs kā aplama zīlēšana viņu acīs, tās zvērēšanas dēļ kas viņiem zvērēta; bet Viņš pieminēs to noziegumu un tos gūstīs.
24 Te dongah ka Boeipa Yahovah loh he ni a thui. Nangmih te namamih kathaesainah poek sak ham, na boekoeknah hliphen ham, na tholhnah phoe ham, nangmih kah khoboe rhamlang boeih dongah nangmih thoelh ham a kut neh n'tuuk uh ni.
Tādēļ tā saka Tas Kungs Dievs: Tāpēc ka jūs savus noziegumus esat atgādinājuši, savus pārkāpumus atklādami, tā ka jūsu grēki top redzēti visos jūsu darbos; tāpēc ka jūs topat pieminēti, tad jūs ar rokām tapsiet gūstīti.
25 Nang Israel khoboei hlang rhong neh halang aw, thaesainah a bawtnah tue kah a khohnin ha pawk coeng.
Un tu, nesvētais, bezdievīgais Israēla valdnieks, kam pienākusi sava diena, kurā noziegumi beidzās,
26 Ka Boeipa Yahovah loh he ni a thui. Lupong te pit lamtah rhuisam khaw dul laeh. Te tlam moenih. Aka toem he sang tih aka sang te a kunyun sak.
Tā saka Tas Kungs Dievs: liec nost galvas glītumu un ņem zemē kroni, jo tas nepaliks, kā tas bija: zemais tiks paaugstināts un augstais pazemots.
27 Paletnah, paletnah, paletnah te ka khueh ni. Laitloeknah te anih taengla a pawk due he khaw om pawt vetih anih te ka paek ni.
Es to likšu postā, postā, postā, un šī nebūs, līdz kamēr nāk, kam tā tiesa pieder, - tam Es to došu.
28 Nang hlang capa tonghma lamtah thui pah. Ka Boeipa Yahovah loh a thui he Ammon koca neh amih kokhahnah kawng ni. Te dongah, “cunghang, cunghang te phong lamtah rhaek bangla maeh hlap ham huen laeh.
Un tu, cilvēka bērns, sludini un saki: tā saka Tas Kungs Dievs par Amona bērniem un par viņu nievāšanu un saki: zobens, zobens izvilkts, lai kauj, trīts, lai spīd un zib.
29 Nang ham te a poeyoek la a hmuh tih nang te laithae neh halang rhok kah a rhawn ah voeih ham ni nang te m'bi. Thaesainah a bawtnah tue kah a khohnin ha pawk coeng.
Kamēr tev aplamas parādīšanas rāda, kamēr tev melus sludina, tas tevi liks pie nokauto nesvēto kakliem, kuru diena nāk gala nozieguma laikā.
30 A capang khui la sang laeh. Na suen nah hmuen kah namah tuikong khohmuen ah nang te lai kan tloek ni.
Bāz zobenu makstīs! Es tevi sodīšu tai vietā, kur tu radīts, tai zemē, kur tu dzimis.
31 Nang soah ka kosi ka hawk vetih ka thinpom hmai neh nang kan sat thil ni. Nang te kutthai kut al hlang rhoek kut ah kutcaihnah la kan tloeng ni.
Un Es izgāzīšu pār tevi Savu dusmību, Es uzpūtīšu pret tevi Savas bardzības uguni, un tevi nodošu nežēlīgu cilvēku, niknu postītāju rokā.
32 Hmai ham te toihthing la na poeh vetih na thii te khohmuen khui ah om ni. BOEIPA kamah loh ka thui coeng dongah nang m'poek uh mahpawh,” a ti.
Tu būsi ugunij par barību, tavas asinis tecēs pašā tavā zemē, un tevi vairs nepieminēs; jo Es Tas Kungs to esmu runājis.