Caeltueih 14
1 Ikoniam a pha vaengah Judah rhoek kah tunim la kun rhoi tih a thui bal dongah Judah neh Greek rhaengpuei te yet loh a tangnah uh.
Un notikās Ikonijā, ka tie kopā iegāja Jūdu baznīcā un tā runāja, ka no tiem Jūdiem un Grieķiem liels pulks ticēja.
2 Te vaengah olaek Judah rhoek loh namtom kah a hinglu te a cahoeh pa uh tih manuca rhoek te a hnaep uh.
Bet tie neticīgie Jūdi paskubināja un iekaitināja pagāniem sirdis pret tiem brāļiem.
3 Te dongah Boeipa ham sayalh la a tue puet a loh rhoi tih a lungvatnah ol te a phong. Miknoek neh khobae rhambae amih rhoi kut neh saii ham a paek.
Tad nu tie labu laiku tur palika un droši runāja, paļaudamies uz To Kungu, kas Savam žēlastības vārdam liecību deva un lika zīmēm un brīnumiem notikt caur viņu rokām.
4 Tedae kho khuikah rhaengpuei tah paek uh thae tih, hlangvang loh Judah rhoek taengah, hlangvang loh caeltueih rhoek taengah om uh.
Un tās pilsētas ļaudis šķīrās: citi bija ar tiem Jūdiem un citi ar tiem apustuļiem.
5 Te vaengah amih rhoi neet ham neh dae hamla namtom rhoek khaw, Judah rhoek neh a boei rhoek khaw thathohnah a khueh.
Bet kad tur dumpis cēlās no pagāniem un Jūdiem līdz ar viņu virsniekiem, ka tie viņiem varu darītu un tos akmeņiem nomētātu,
6 A yaak uh vaengah Lukaonia kho rhoek, Lustra neh Derbe pingpang la yong uh tih,
Tad viņi to nomanīdami bēga uz Likaonijas pilsētām, Listru un Derbi, un uz tām apkārtējām vietām.
7 olthangthen aka phong la pahoi om uh.
Un tur viņi evaņģēliju sludināja.
8 Lustra ah tattloel hlang pakhat tah a kho dongah sut ngol. Anih tah a manu bung lamkah khawn coeng tih a pongpa noek moenih.
Un kāds vīrs Listrā sēdēja ar nespēcīgām kājām, tizls no mātes miesām, kas vēl nekad nebija staigājis.
9 Anih long khaw Paul kah a thui te a hnatun. Anih te Paul loh a hmaitang hatah a hoeih hamla tangnah a khueh te a hmuh.
Tas dzirdēja Pāvilu runājam. Un šis viņu uzlūkodams nomanīja, ka viņš ticēja un ka viņu var glābt,
10 Te dongah ol ue la, “Na kho dongah a dueng la pai,” a ti nah. Te daengah dawm soi tih cet.
Sacīja ar stipru balsi: “Celies stāvu uz savām kājām!” Un viņš uzlēca un staigāja.
11 Paul kah a saii te hlangping loh a hmuh uh vaengah a ol a huel uh tih Lukaonia ol neh, “Pathen rhoi tah hlang la ha saa uh tih mamih taengla ha rhum rhoi coeng,” a ti uh.
Un kad tie ļaudis redzēja, ko Pāvils bija darījis, tad tie pacēla savu balsi un sacīja Likaoniski: “Dievi palikuši cilvēkiem līdzīgi un pie mums zemē nonākuši.”
12 Paul tah olka neh aka poek la a om dongah Barnabas te Zeus, Paul te khaw Hermes a sui uh.
Un tie sauca Barnabu par Jupiteru un Pāvilu par Merkuriju: tāpēc ka viņš bija tas runātājs.
13 Kho taengah aka om Zeus khosoih long khaw hmueih nawn ham a ngaih dongah vaito neh rhaihulh te vongka kah hlangping taengla hang khuen.
Un Jupitera priesteris, kas bija ārpus pilsētas, atveda vēršus un vainagus pie vārtiem un gribēja ar tiem ļaudīm upurēt.
14 Tedae caeltueih rhoi Barnabas neh Paul loh a yaak rhoi vaengah a himbai te a phen rhoi phoeiah hlangping te a muk rhoi tih pang rhoi.
Bet tie apustuļi Pāvils un Barnaba to dzirdēdami, saplēsa savas drēbes un ieskrēja ļaužu vidū saukdami
15 Te vaengah, “Ka hlang rhoek aw hekah he bahamlae na saii uh. Kaimih rhoi khaw nangmih bangla hlang van boeiloeih ni. A honghi lamloh aka hing Pathen taengla na bal uh ham ni nangmih taengah olthangthen thui la a om. Amah loh vaan neh diklai, tuitunli neh a khuikah aka om boeih khaw a saii.
Un sacīdami: “Vīri, kāpēc jūs tā darāt? Mēs arīdzan esam tādi pat mirstami cilvēki kā jūs, kas jums to evaņģēliju sludinām, ka jums no šiem nelietīgiem būs atgriezties pie Tā dzīvā Dieva, kas ir radījis debesi un zemi un jūru un visu, kas tur iekšā,
16 Khum tangtae rhuirhong khuiah khaw namtom boeih te amah loh a longpuei ah pongpa sak ham a khueh.
Kas pagājušos laikos visiem pagāniem ļāvis staigāt pa saviem ceļiem,
17 Te vaengah a then saii te a hlahpham tih amah kawng te a bil moenih. Khoning vaengah a thaitak la nangmih taengah vaan rhotui khaw m'paek dongah ni na thinko te buh neh omngaihnah neh a hah,” a ti nah rhoi.
Jebšu Viņš Sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debesīm mums lietu un auglīgus laikus dodams, mūsu sirdis ar barību un ar prieku pildīdams.”
18 Hnaeng hnaeng a thui rhoi long te ni amih rhoi taengah hmueih ngawn pawt ham hlangping te a duem sak pueng.
Un to runādami, tie ar mokām nomierināja tos ļaudis, ka tie viņiem neupurēja.
19 Te vaengah Antiok neh Ikonium lamkah aka pawk Judah rhoek loh hlangping te a yoek tih Paul te a dae uh. Anih te duek coini tila a poek uh dongah khopuei vongvoel la a mawt uh.
Bet no Antioķijas un Ikonijas Jūdi pienāca un tos ļaudis pārrunāja un Pāvilu akmeņiem mētāja, un to no pilsētas vilka ārā, domādami, viņu esam nomirušu.
20 Tedae anih te hnukbang rhoek loh a vael uh vaengah thoo tih khopuei khuila kun. A vuen ah Barnabas neh Derbe la cet rhoi.
Bet kad tie mācekļi ap viņu bija sanākuši, tad viņš uzcēlās un iegāja pilsētā; un otrā dienā viņš izgāja ar Barnabu uz Derbi.
21 Olthangthen a phong uh loh khopuei te muep a bang sak phoeiah Lustra, Ikonium neh Antiok la bal uh.
Un tai pilsētā evaņģēliju pasludinājuši un labu pulku par mācekļiem darījuši, tie griezās atpakaļ uz Listru un Ikoniju un Antioķiju,
22 Hnukbang rhoek kah a hinglu te a thoh phoeiah, “Tangnah dongah ngol pai thai ham neh Pathen ram khuiah kun ham he mamih loh phacip phabaem muep tong ham a kuek, “tila a hloep.
Stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami, lai paliek iekš ticības, un ka caur daudz bēdām mums būs ieiet Dieva valstībā.
23 Hlangboel takuem ah amamih kah a ham la a coelh rhoek te khaw yaehnah neh thangthui uh tih aka tangnah te Boeipa amah taengah taengah a nawn uh.
Un tie viņiem ikvienā draudzē iecēla vecajus un ar gavēšanu Dievu lūguši tos pavēlēja Tam Kungam, uz ko tie bija ticējuši.
24 Te phoeiah Pisidia te a paan rhoi tih Pamphylia la pawk rhoi.
Un pārstaigājuši Pisidiju, tie nāca uz Pamfiliju.
25 Perga ah olka a thui rhoi tih Attalia la suntla rhoi.
Un Pergā to vārdu runājuši, tie nonāca uz Attaliju.
26 Te lamkah loh Antiok la kat rhoi. Te lamloh bibi coeng sak ham Pathen kah lungvatnah dongah tloeng la om coeng.
Un no turienes tie nocēlās uz Antioķiju, no kurienes tie Dieva žēlastībai bija pavēlēti uz to darbu, ko bija pabeiguši.
27 A pha rhoi vaengah hlangboel te a cului tih Pathen loh amih rhoi taengah a saii boeih neh namtom rhoek ham tangnah thohka a ong pah te a puen pah.
Un tur nonākuši un to draudzi sapulcējuši, tie stāstīja, kādas lietas Dievs pie tiem bija darījis, un ka Viņš pagāniem ticības durvis bija atvēris.
28 Tedae hnukbang rhoek taengah a tue a loh rhoi khaw yool van pawh.
Un tie tur palika labu laiku pie tiem mācekļiem.
