1 Manghai 15
1 Nebat capa Jeroboam manghai kah kum hlai rhet vaengah Judah ah Abijam manghai.
Un ķēniņa Jerobeama, Nebata dēla, astoņpadsmitā gadā Abijams palika par ķēniņu pār Jūdu.
2 Jerusalem ah kum thum manghai tih a manu ming tah Absalom canu Maakah ni.
Trīs gadus viņš valdīja Jeruzālemē, un viņa mātei vārds bija Maēka Absaloma mazmeita.
3 A mikhmuh ah a saii pah a napa kah tholhnah cungkuem dongah pongpa tih a napa David kah thinko bangla a Pathen BOEIPA taengah a thinko rhuemtuet la a om moenih.
Un viņš staigāja visos sava tēva grēkos, ko tas priekš viņa bija darījis, un viņa sirds nebija pilnīgi pie Tā Kunga, sava Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds.
4 Tedae David kongah ni a Pathen BOEIPA loh anih te Jerusalem ah hmaithoi a paek. Anih hnukah a capa te a phoe sak tih Jerusalem te a pai sak.
Bet Dāvida dēļ Tas Kungs, viņa Dievs, deva gaišumu Jeruzālemē, viņa dēlu pēc viņa ieceldams un Jeruzālemi stiprinādams,
5 David tah BOEIPA mikhmuh ah a thuem he a saii tih anih a uen boeih te a phaelh moenih. A hing tue khuiah Khitti Uriah kah lai bueng ni lai dawk a om.
Tāpēc ka Dāvids bija darījis, kas pareizi Tā Kunga acīs, un nebija atkāpies no neviena Dieva baušļa visu savu mūžu, bez tā viena notikuma ar Ūriju, to Etieti.
6 Rehoboam laklo neh Jeroboam laklo ah he a hing tue khuiah caemtloek om.
Bet starp Rekabeama un Jerobeama namu bija karš visu viņa mūžu.
7 Abijam kah ol noi neh a saii boeih te Judah manghai rhoek kah khokhuen olka cabu dongah a daek moenih a? Abijam laklo neh Jeroboam laklo ah caemtloek ni aka om.
Un kas vēl stāstāms par Abijamu, un viss, ko viņš darījis, tas rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā. Un karš bija starp Abijamu un Jerobeamu.
8 Abijam te a napa rhoek taengla a khoem uh vaengah anih te David khopuei ah a up uh. Te phoeiah a capa Asa he anih yueng la manghai.
Un Abijams gāja dusēt pie saviem tēviem, un viņu apraka Dāvida pilsētā, un viņa dēls Asa palika par ķēniņu viņa vietā.
9 Israel manghai Jeroboam kah a kum kul dongah Judah manghai Asa he manghai.
Un Jerobeama, Israēla ķēniņa, divdesmitā gadā Asa palika par ķēniņu pār Jūdu
10 Anih te Jerusalem ah sawmli kum khat manghai. A manu ming tah Absalom canu Maakah ni.
Un valdīja četrdesmit un vienu gadu Jeruzālemē. Un viņa vecmātei vārds bija Maēka, Absaloma mazmeita.
11 Asa tah a napa David bangla BOEIPA mikhmuh ah a thuem ni a saii.
Un Asa darīja, kas bija pareizi Tā Kunga acīs, itin kā viņa tēvs Dāvids.
12 Te dongah hlanghalh rhoek te khohmuen lamloh a haek tih a napa rhoek loh a saii mueirhol te boeih a khoe.
Jo viņš izdzina tos mauciniekus no zemes un atmeta visus elkudievus, ko viņa tēvi bija taisījuši.
13 A manu Maakah pataeng Asherah ham rhobuk a saii dongah manghainu lamloh a khoe. A rhobuk te Asa loh a phae pah tih Kidron soklong ah a hoeh.
Un savu pašu vecmāti Maēku viņš nocēla no ķēniņienes goda, tāpēc ka tā bija cēlusi negantu elka bildi (Ašerai), un Asa izpostīja arī viņas neganto elka bildi un to sadedzināja pie Kidronas upes.
14 Hmuensang te khoe uh sitoe pawt cakhaw amah tue khuiah tah Asa kah thinko he BOEIPA taengah rhuemtuet la om.
Bet kalnu altāri nezuda; tomēr Asas sirds turējās pilnīgi pie Tā Kunga visu cauru mūžu.
15 A napa kah hnocim neh amah kah hnocim khaw, cak neh, sui neh hnopai khaw BOEIPA im kah hnocim la a khuen.
Un viņš nonesa Tā Kunga namā sava tēva svētītās dāvanas un savas paša svētītās dāvanas, sudrabu un zeltu un traukus.
16 Amah tue khuiah tah Asa laklo neh Israel manghai Baasha laklo ah caemtloek om.
Un starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, bija karš visu viņu mūžu.
17 Israel manghai Baasha loh Judah te a paan tih Ramah te a tuung. Judah manghai Asa taengah aka kun ham neh aka vuenva ham khaw pae pawh.
Un Baeša, Israēla ķēniņš, cēlās pret Jūdu un uztaisīja Rāmu, ka viņš nevienam nevēlētu ne iziet ne ieiet pie Asas, Jūda ķēniņa.
18 Asa loh BOEIPA im thakvoh khuiah aka sueng cak neh sui boeih, manghai im kah manghai thakvoh khaw a loh tih a sal rhoek kut ah a tloeng. Te phoeiah manghai Asa loh Damasku ah kho aka sa Aram manghai, Hezion koca Tabrimmon capa Benhadad taengla a thak.
Un Asa ņēma visu sudrabu un zeltu, kas vēl atlika no Tā Kunga nama mantām un no ķēniņa nama mantām un to deva saviem kalpiem rokā, un ķēniņš Asa tos sūtīja pie BenHadada, Tabrimona dēla, Eziana dēla dēla, Sīrijas ķēniņa, kas Damaskū dzīvoja, un sacīja:
19 Te vaengah, “Kamah laklo neh namah lako ah, a pa laklo neh na pa laklo kah paipi om tih nang taengah kapbaih la cak neh sui he kam pat ne. Cet lamtah Israel manghai Baasha taengkah na paipi te phae mai. Te vaengah kai taeng lamloh nong bitni,” a ti nah.
Derība ir starp mani un tevi, starp manu tēvu un tavu tēvu, redzi, es tev sūtu dāvanu, sudrabu un zeltu; ej un lauz savu derību ar Baešu, Israēla ķēniņu, ka tas no manis atstājās.
20 Benhadad loh manghai Asa ol te a ngai pah. Te dongah amah taengkah mangpa tatthai rhoek te Israel khopuei rhoek ah a tueih tih Ijon, Dan, Abelbethmaakah neh Kinnereth boeih, Naphtali khohmuen boeih te a ngawn.
Un BenHadads klausīja ķēniņu Asu un sūtīja sava karaspēka virsniekus pret Israēla pilsētām, un kāva Ijonu un Danu un AbelBetMaēku un visu Ķinerotu visā Naftalus zemē.
21 Baasha loh a yaak van neh Ramah a sak te a toeng tih Tirzah la kho a sak.
Kad nu Baeša to dzirdēja, tad viņš atstāja Rāmas taisīšanu un palika Tircā.
22 Asa manghai loh Judah pum te a yaak sak vaengah ommongsitoe om voel pawh. Te dongah Baasha loh Ramah a sak nah lungto neh thing te a puen uh. Te nen te manghai Asa loh Benjamin Geba neh Mizpah te a sak.
Bet ķēniņš Asa lika izsaukt pa visu Jūdu, (neviens netapa atlaists), ka vestu projām akmeņus no Rāmas un kokus, ko Baeša tur bija uztaisījis, un ķēniņš Asa ar tiem uztaisīja Benjamina Ģebu un Micpu.
23 Asa kah ol noi boeih neh a thayung thamal boeih, a saii boeih neh a sak khopuei rhoek te Judah manghai rhoek kah khokhuen olka cabu dongah a daek uh moenih a? Tedae a patong tue ah a kho a tloh pah.
Un kas vēl par Asu stāstāms, un viss viņa spēks un viss, ko viņš darījis, un visas viņa pilsētas, ko viņš uztaisījis, redzi, tas rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā; bet savā vecumā viņš palika slims ar kājām.
24 Asa te a napa rhoek taengla a khoem uh vaengah a napa David khopuei kah a napa rhoek taengah a up. Te phoeiah a capa Jehoshaphat te anih yueng la manghai.
Un Asa gāja dusēt pie saviem tēviem un tapa aprakts pie saviem tēviem sava tēva Dāvida pilsētā. Un Jehošafats, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
25 Judah manghai Asa kah a kum bae dongah Jeroboam capa Nadab he Israel soah manghai tih Israel soah kum nit manghai.
Un Nadabs, Jerobeama dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Asas, Jūda ķēniņa, otrā gadā un valdīja divus gadus pār Israēli.
26 BOEIPA mikhmuh ah boethae a saii tih a napa kah longpuei ah pongpa. Anih kah tholhnah khuiah Israel te a tholh sak.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, un staigāja sava tēva ceļos un viņa grēkos, ar ko viņš Israēli bija apgrēcinājis.
27 Anih te Issakhar imkhui kah Ahijah capa Baasha loh a ven. Te dongah Baasha loh Nadab neh Gibbethon aka dum Israel boeih te Philisti kah Gibbethon ah a ngawn.
Un Baeša, Ahijas dēls, no Īsašara nama, derēja derību pret viņu, un Baeša to kāva pie Ģibetonas, kas Fīlistiem piederēja. Jo Nadabs un viss Israēls bija apmetušies pret Ģibetonu.
28 Judah manghai Asa kah a kum thum dongah Baasha loh Nadab te a duek sak tih Nadab yueng la manghai.
Un Baeša to nokāva Asas, Jūda ķēniņa, trešā gadā un palika par ķēniņu viņa vietā.
29 A manghai van neh Jeroboam imkhui te boeih a ngawn tih Jeroboam hiil la aka hiil boeih te hlun pawh. A sal Shiloh Ahijah kut ah a thui BOEIPA ol bangla Nadab te a mit sak.
Un kad tas nu bija palicis par ķēniņu, tad tas apkāva visu Jerobeama namu; viņš neviena neatlicināja no Jerobeama, kam bija dvaša, tiekams viņš to bija izdeldējis pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš bija runājis caur Savu kalpu Ahiju no Šīlo,
30 Jeroboam kah tholhnah tah tholh coeng tih Israel te khaw a tholh sak. A konoinah lamloh Israel Pathen BOEIPA te a veet.
Jerobeama grēku dēļ, ar ko viņš apgrēkojās un ar ko viņš Israēli bija apgrēcinājis, un viņa kaitināšanas dēļ, ar ko viņš To Kungu, Israēla Dievu, bija apkaitinājis.
31 Nadab kah ol noi neh a saii boeih te khaw Israel manghai rhoek kah khokhuen olka cabu dongah a daek uh moenih a?
Un kas vēl stāstāms par Nadabu, un viss, ko viņš darījis, tas rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
32 Amah tue khuiah tah Asa laklo neh Israel manghai Baasha laklo ah caemtloek puet om.
Un starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, bija karš visu viņu mūžu.
33 Judah manghai Asa kah a kum thum dongah Ahijah capa Baasha he Israel boeih soah manghai van tih Tirzah ah kum kul kum li om.
Asas, Jūda ķēniņa, trešā gadā Baeša, Ahijas dēls, palika par ķēniņu pār visu Israēli Tircā un (valdīja) divdesmit un četrus gadus.
34 BOEIPA mikhmuh ah boethae a saii tih Jeroboam kah longpuei ah pongpa. Anih kah tholhnah khuiah Israel te a tholh sak.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, un staigāja Jerobeama ceļā un viņa grēkos, uz ko viņš Israēli bija pavedis.
