< Tingtoeng 91 >
1 Khohni kah a huephael ah kho aka sa tah Tlungthang hlip ah rhaehrhong van ni.
Kas sēž tā Visuaugstākā patvērumā un mīt tā Visuvarenā ēnā,
2 BOEIPA te, “Ka hlipyingnah neh ka rhalvong,” ka ti eh. Ka Pathen amah dongah ka pangtung eh.
Tas saka uz To Kungu: mana cerība un mana stipra pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos.
3 Sayuep kah pael neh talnah duektahaw khui lamkah nang te amah loh n'huul ni.
Jo Viņš tevi glābj no mednieka valgiem, no kaitīgā mēra.
4 A phaemul neh nang n'dah vaengah a phae hmuikah oltak photlinglen neh caempho khuiah na ying ni.
Viņš tevi sedz Saviem spārniem, un apakš Viņa spārniem tu esi glābts; Viņa patiesība ir par apsegu un par priekšturamām bruņām,
5 Khoyin kah birhihnah khaw, khothaih kah aka thui thaltang te khaw,
Ka tev nav ko bīties no nakts baidekļiem, no bultām, kas dienā skraida,
6 Khohmuep ah aka pongpa duektahaw khaw, khothun ah aka rhoelrhak sak lucik khaw rhih boeh.
No mēra, kas tumsā lien, no sērgas, kas dienas vidū samaitā.
7 Na kaep ah thawngkhat, na bantang ah thawngrha cungku mai cakhaw nang taengla ha thoeih mahpawh.
Jebšu tūkstoši krīt tev sānis, un desmit tūkstoši pie tavas labās rokas, taču tevi neaizņems.
8 Na mik neh dawk na paelki vaengah halang rhoek kah a phainah te na hmu ni.
Tiešām, ar savām acīm tu uzlūkosi un redzēsi, kā bezdievīgiem top atmaksāts.
9 Namah loh, “BOEIPA tah ka hlipyingnah koinih, “na ti tih Khohni te na khuirhung la na khueh coeng.
Tu, Kungs, esi mans patvērums! To Visuaugstāko tu esi licis par savu stiprumu.
10 Yoethae te nang taengla cuhu pawt vetih tlohtat loh na dap taengla ha moe mahpawh.
Ļaunums tev neuzies, un pie tava dzīvokļa mokas nepiestāsies.
11 Na longpuei boeih ah nang aka dawn ham a puencawn rhoek te a uen ni.
Jo Viņš Saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, tevi pasargāt uz visiem taviem ceļiem.
12 A kut neh nang n'dom uh bitni, lungto dongah na kho na khuek ve.
Tie tevi uz rokām nesīs, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.
13 Sathuengc a neh minta soah na cangdoek vetih, sathuengca neh tuihnam khaw na taelh ni.
Pār lauvām un odzēm tu kāpsi un samīsi jaunos lauvas un pūķus.
14 Kai taengah a ven uh dongah, anih te ka hlawt van ni. Ka ming a ming dongah, anih te ka hoeptlang ni.
„Viņš tveras pie Manis, un Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu vārdu.
15 Kai n'khue vaengah anih te a taengah ka doo ni. Kai loh citcai khuiah khaw anih te ka pumcum sak vetih, amah ka thangpom ni.
Viņš Mani piesauc, un Es viņu paklausīšu. Es viņam klāt esmu bēdās, Es viņu gribu izraut un viņu pagodināt.
16 Anih khohnin sen neh ka kodam sak vetih, kamah kah khangnah te ka hmuh sak ni.
Ar ilgu dzīvošanu Es viņu gribu paēdināt un viņam parādīt Savu pestīšanu“.