Tingtoeng 132
1 Tangtlaeng Laa Aw BOEIPA David ham a phaep pah te boeih poek pah.
Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
2 BOEIPA taengah a caeng tih Jakob samrhang taengah khaw a caeng coeng.
Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
3 Ka dap im khuila ka pawk pawt vetih ka soengca rhaenghmuen khaw ka paan mahpawh.
Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
4 Ka mik te ih sak ham, ka mikkhu te ngam sak ham ka pae mahpawh.
Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem;
5 BOEIPA ham a hmuen neh Jakob kah samrhang ham tolhmuen ka hmuh duela.
Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.
6 Khohmuen duup ah m'hmuh te Epharath ah khaw n'yaak uh coeng.
Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
7 A tolhmuen la cet uh sih lamtah a kho kah khotloeng taengah bawk uh sih.
Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.
8 Aw BOEIPA nang na duemnah neh na sarhi thingkawng taengah thoo lah.
Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;
9 Na khosoih rhoek loh duengnah bai uh saeh lamtah na hlangcim rhoek loh tamhoe uh saeh.
Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
10 Na sal David ham tah na koelh kah maelhmai te na mangthuung tak moenih.
Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
11 BOEIPA loh David taengah oltak la a caeng coeng. Na bungko thaihtae lamkah khaw te lamloh mael pawt vetih nang ham ngolkhoel soah kang khueh bitni.
Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.
12 Ka paipi neh amih ka tukkil ka olphong te na ca rhoek loh a ngaithuen uh atah a ca rhoek khaw na ngolkhoel dongah a yoeyah la ngol uh ni.
Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.
13 BOEIPA loh Zion te a coelh tih amah tolrhum la a sahnaih thil.
Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.
14 Ka duemnah he ka sahnaih coeng dongah a yoeyah la pahoi ka ngol thil ni.
Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās.
15 A sakah te ka uem ka uem pah vetih a khuikah khodaeng rhoek te buh ka cung sak ni.
Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
16 Te vaengah a khosoih rhoek te khangnah ka bai sak vetih a hlangcim rhoek loh tamhoe la tamhoe uh ni.
Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
17 David ham ki pahoi ka cawn sak vetih ka koelh ham hmaithoi ka tok pah ni.
Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.
18 A thunkha rhoek te yahpohnah ka bai sak vetih anih te a rhuisam neh ka khooi sak ni.
Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.
