Olcueih 7
1 Ka ca ka olthui he ngaithuen lamtah ka olpaek he na taengah khoem ne.
Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
2 Ka olpaek he ngaithuen lamtah hing puei. Ka olkhueng he na mikhmuh ah thenhnaih la om saeh.
Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
3 Te te na kutdawn dongah hlaengtang lamtah na lungbuei cabael dongah daek lah.
Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
4 Cueihnah te, “Ka ngannu nang tah,” ti nah lamtah yakmingnah te pacaboeina la khue.
Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
5 Rhalawt nu taeng lamkah khaw, kholong nu kah hoem ol lamkah khaw namah aka ngaithuen ham ni.
Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
6 Ka im bangbuet kah thohhuel long ka dan.
Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
7 Te vaengah hlangyoe rhoek te ka hmuh tih cadong ca rhoek khuiah a lungbuei aka talh khaw ka yakming.
Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
8 Huta imdak kah bangkil te a paan tih huta im kah longpuei la luei.
Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
9 Hlaemhmah ah, khothun kholaeh ah, khoyin yinthuem neh khohmuep ah khaw, cet.
Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
10 Anih aka doe ham huta ngawn tah pumyoi hnisui neh a lungbuei a uep coeng ke.
Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
11 Tekah huta tah hue a sak tih a im ah khaw a thinthah. A khopha khaw duem pawh.
Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
12 Tahae nawn ah imkawt ah, tahae ah toltung neh bangkil takuem ah rhongngol coeng.
Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
13 Tekah cadong te a sol tih a mok, a maelhmai khaw a cadong ham a tanglue pah tih cadong te,
Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
14 Kamah taengkah rhoepnah hmueih neh tihnin ah tah ka olcaeng te ka thuung coeng.
„Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
15 Te dongah nang doe ham neh na mikhmuh ah toem hamla ka mop tih nang kam hmuh tangloeng.
Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
16 Ka soengca te Egypt hnitang, cenlang, hniphaih neh ka phaih coeng.
Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
17 Ka thingkong dongah murrah, thingul, thingsa ka khueh thil coeng.
Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
18 Halo lah a hlo neh mincang duela hmilhmal sih lamtah, pumnai neh yoka sih.
Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
19 Tongpa loh a im ah om pawt tih khohla ah yiin la cet coeng.
Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
20 A kut dongah tangka cun a khuen tih hlalum hnin ah ni a im la ha pawk eh?,” a ti.
Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
21 Anih te a rhingtuknah cungkuem neh a yoek tih a hmuilai kah hamsum neh a heh.
Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
22 Te dongah huta hnukah maeh la aka poeh vaito bangla, aka ang thuituennah dongkah khocin rhui bangla cet.
Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
23 Vaa loh pael khuila a kun paitok bangla a thin te thaltang loh a khoh pah duela a hinglu te ming pawh.
Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
24 Te dongah ca rhoek loh kai ol he hnatun uh lamtah ka ka dongkah olthui he hnatung uh laeh.
Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
25 Anih kah longpuei la mael boeh, na lungbuei te anih kah a hawn la khohmang sak boeh.
Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
26 Anih loh hmalaem la muep a cungku sak tih aka tlung rhoek khaw boeih a ngawn coeng.
Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
