Olcueih 5
1 Ka ca aw, ka cueihnah he hnatung lamtah ka lungcuei dongla na hna kaeng lah.
Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
2 Thuepnah neh mingnah te ngaithuen hamla na hmuilai long khaw tuem uh saeh.
Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
3 Rhalawt nu kah a hmuilai ah khoilitui cip tih a lai khaw situi lakah hnal.
Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
4 Tedae hmailong ah tah anih te pantong bangla khahing tih cunghang paihat bangla haat.
Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
Viņas kājas nokāpj nāvē, viņas soļi aizsniedz elli; (Sheol h7585)
6 Hingnah caehlong lakah a ming pawh a namtlak likloek te saelh ve ne.
Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
7 Te dongah ka ca rhoek kai ol he hnatun uh laeh, ka ka dongkah olthui te nong tak boeh.
Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
8 Na longpuei te anih neh lakhla sak lamtah a im thohka lam khaw mop boeh.
Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
9 Na mueithennah te a tloe taengla ham pae vetih na kum muenying muenyang la hang khueh ve.
Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
10 Na thadueng te rhalawt rhoek cung uh vetih na patangnah phu te kholong imkhui la pawk ve.
Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
11 Na hmailong ah na nguek vetih na pum na saa khaw hmawn hae ni.
Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
12 Te vaengah, “Thuituennah te ka hmuhuet tih toelthamnah khaw ka lungbuei loh a tlaitlaek pai.
Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
13 Ka saya ol te ka hnatun pawh kai aka cang puei taengah khaw ka hna ka kaeng pawh.
Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
14 Hlangping neh rhaengpuei lakli kah boethae sumsiit te vat ka pha,” na ti hae ni
Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
15 Na tuitung dongkah tui neh na tuito lamtah aka sih te o.
Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
16 Na tuisih te kawtpoeng ah, sokca tui te toltung ah phuet saeh.
Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
17 Nang namah bueng hamla om saeh lamtah na taengkah kholong ham boel saeh.
Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
18 Na thunsih te yoethen la om saeh lamtah na camoe kah na yuu dongah kohoe sak.
Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
19 Anih tah sayuk rhuinu lunguem bangla, a sukbam te sakhi rhuinu mikdaithen bangla a tuetang boeih ah nang te m'hmilhmal sak saeh lamtah a lungnah loh m'palang sak yoeyah saeh.
Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
20 Ba ham lae ka ca loh rhalawt la na palang vetih kholong kah a rhang te na kop eh.
Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
21 Hlang kah longpuei neh a namtlak boeih a saelh te khaw BOEIPA mikhmuh ah om.
Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
22 Halang te amah kathaesainah loh amah te a tuuk tih a tholhnah rhui loh a ban.
Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
23 Anih thuituennah a om pawt dongah duek vetih a anglat aih dongah palang ni.
Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
