< Olcueih 4 >

1 Pa kah thuituennah te ca rhoek loh hnatun saeh lamtah yakmingnah dang hamla hnatung saeh.
Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
2 Nangmih taengah aka then rhingtuknah kam paek coeng dongah ka olkhueng he hnoo boeh.
Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
3 Ka camoe vaengah a pa taengah mongkawt la, a nu mikhmuh ah oingaih cangloeng la ka om.
Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
4 Te vaengah kai n'thuinuet tih kamah taengah, “Ka ol he na lungbuei ah dueh lamtah ka olpaek ngaithuen neh hing puei.
Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
5 Cueihnah te lai lamtah yakmingnah khaw lai lah. Ka ka dong lamkah olthui he hnilh boeh, phaelh boeh.
Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
6 Cueihnah te hnoo boeh, na lungnah daengah ni namah te n'ngaithuen vetih nang te n'kueinah eh.
Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
7 Cueihnah he ni tanglue, cueihnah he lai lamtah na hnopai boeih nen khaw yakmingnah he lai lah.
Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
8 Cueihnah te picai lamtah namah te n'pomsang bitni. Namah te n'thangpom atah amah te kop van.
Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
9 Na lu dongah mikdaithen kah lukhueng la om vetih nang taengah boeimang rhuisam han tloeng ni.
Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
10 Ka ca ka hnatun lamtah ka olthui he doe lah. Te daengah ni na hingnah ah kum loh nang hamla a puh eh.
Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
11 Cueihnah longpuei neh nang te ka thuinuet vetih namtlak then ah nang te kan cuuk sak ni.
Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
12 Na caeh vaengah na khokan loh puenca pawt vetih na yong vaengah tongtah mahpawh.
Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
13 Thuituennah te tu lamtah hlong boeh, na hingnah hamla kueinah.
Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
14 Halang kah caehlong ah pongpa boeh, boethae rhoek kah longpuei dongah uem puei boeh.
Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
15 Te te dul laeh, a taengla paan boeh. A taeng lamloh taengphael lamtah khum tak.
Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
16 Thaehuet pawt atah ip uh tloel dae a ih loh a hmil atah hlang paloe sak ham te paloe sak uh thai pawh.
Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
17 Halangnah buh te a ang uh tih kuthlahnah misurtui tul uh thae.
Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
18 Khothaih kah koshae a cikngae vanbangla aka dueng kah caehlong khaw khosae kah a aa bangla a thoeng pah.
Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
19 Halang rhoek kah longpuei tah khohmuep bangla om tih mebang neh a tongtah khaw ming uh pawh.
Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
20 Ka ca, ka ol he hnatung lamtah ka olthui he na hna kaeng lah.
Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
21 Na mik long khaw khohmang boel saeh lamtah na thinko khui ah te te ngaithuen.
Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
22 Te te aka hmuh rhoek ham tah amamih kah hingnah neh a pumsa boeih ham khaw hoeihnah la om.
Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
23 Na lungbuei te kueinah khingrhing lah hingnah kah a dawn tah te lamkah ni.
Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
24 Ka dongkah olhmaang te na taeng lamloh thaek lamtah hmuilai dongkah olrhong oling khaw namah lamloh lakhla sak.
Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
25 Na mik loh phek paelki saeh lamtah na mikkhu loh namah hmaiah buelh dueng saeh.
Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
26 Na kho ham namtlak te saelh pah saeh lamtah na longpuei khaw boeih cikngae saeh.
Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
27 Banvoei bantang la phael boeh, na kho te a thae dong lamloh hoeptlang lah.
Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.

< Olcueih 4 >