Olcueih 2
1 Ka ca, ka ol na doe tih ka olpaek he na khuiah na khoem atah,
Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,
2 Cueihnah te na hna neh hnatung lamtah na lungbuei te lungcuei taengla maelh.
Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,
3 Yakmingnah ham te khue tih lungcuei ham na ol na huel atah,
Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas,
4 Te te cak bangla na moeh tih kawn bangla na thaih atah,
Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai;
5 BOEIPA hinyahnah te yakming lamtah Pathen kah mingnah te dang van.
Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu;
6 BOEIPA long tah a ka dong lamkah cueihnah ni mingnah neh lungcuei la a paek.
(Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana:
7 Aka thuem ham tah lungming cueihnah khaw a khoem a khoem pah tih thincaknah neh aka cet ham photling la om.
Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā,
8 Tiktamnah kah caehlong te a kueinah tih a hlangcim, hlangcim kah longpuei tah a ngaithuen pah.
Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas; )
9 Te daengah ni duengnah, tiktamnah, vanat la namtlak then boeih te na yakming eh.
Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu,
10 Cueihnah te na lungbuei khuila ha kun vaengah mingnah loh na hinglu te a hmae sak ni.
Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa,
11 Thuepnah loh nang te n'ngaithuen vetih lungcuei loh nang n'kueinah ni.
Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās,
12 Boethae longpuei lamkah khaw, calaak ol aka thui hlang taeng lamkah khaw nang ng'huul ni.
Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā,
13 Hmaisuep longpuei ah pongpa hamla, a dueng caehlong a toeng.
Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem,
14 Boethae saii ham ko aka hoe loh boethae calaak dongah omngaih uh.
Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā,
15 A caehlong aka paihaeh sak rhoek loh a namtlak ah kho a hmang.
Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli;
16 Kholong hlanglak nu taeng lamkah neh anih kah hoem ol khui lamloh nang aka huul ham ni.
Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem,
17 A camoe kah a boeihlum te a hnoo tih a Pathen kah paipi te a hnilh.
Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību;
18 A imkhui khaw duek hamla aka a namtlak khaw sairhai taengla ngooi coeng.
(Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem;
19 Anih taengla aka pawk boeih tah ha mael uh voel pawt dae hingnah caehlong khaw kae uh hae pawh.
Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus; )
20 Te daengah ni hlang then longpuei ah na pongpa vetih hlang dueng kah caehlong khaw na ngaithuen eh.
Ka, lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas;
21 Aka thuem rhoek long tah khohmuen te kho a sak uh thil vetih a khuiah kodam la sueng uh ni.
Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks;
22 Tedae halang rhoek tah khohmuen lamloh a hnawt uh vetih hnukpoh rhoek khaw a khui lamkah a phuk uh ni.
Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.
