Matthai 8
1 Tlang lamkah a suntlak vaengah anih te hlangping loh muep a vai uh.
Un kad Viņš no kalna nogāja, tad daudz ļaužu Viņam staigāja pakaļ.
2 Te vaengah hmaibae aka khueh loh tarha ham paan. Te vaengah a bawk doela, “Boeipa na ngaih atah, kai nan cim sak thai,” a ti nah.
Un redzi, viens spitālīgs vīrs nāca, un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu mani gan vari šķīstīt.”
3 Te dongah kut a yueng tih a taek phoeiah, “Ka ngaih, cimcaih pai saeh,” a ti nah tih hmaibae te pahoi cing.
Un Jēzus roku izstiepis viņu aizskāra un sacīja: “Es to gribu, topi šķīsts!” Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības.
4 Te vaengah Jesuh loh, “Na thui pawt ham ngaithuen, tedae namah te cet lamtah khosoih taengah tueng. Amih taengah laipainah ham tah Moses loh a uen kutdoe te nawn,” a ti nah.
Un Jēzus uz to sacīja: “Pielūko un nesaki to nevienam, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.”
5 Te phoeiah Kapernaum la a kun hatah, rhalboei loh a taengla a paan.
Bet kad Jēzus Kapernaūmā iegāja, tad viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza
6 Jesuh te a hloep tih, “Boeipa ka ca aka khawn he mat tlo tih im ah yalh,” a ti nah.
Un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ melmeņu sērdzīgs mājās un cieš lielas mokas.”
7 Te vaengah anih te, “Kamah ka lo vetih anih te ka hoeih sak bitni,” a ti nah.
Un Jēzus uz to sacīja: “Es gribu nākt un to veselu darīt.”
8 Rhalboei loh a doo tih, “Boeipa ka imphu hmuiah na kun khaw koihvaih la ka om moenih, na ol neh dawk thui mai, ka ca te hoeih bitni.
Un tas virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāci apakš mana jumta, bet saki vienu vārdu, tad mans kalps kļūs vesels.
9 Kai khaw saithainah hmuikah hlang ni, kai hmuiah khaw rhalkap rhoek om van. Te dongah pakhat te, “Cet,” ka ti nah atah cet mai. A tloe te khaw, “Lo lah,” ka ti nah vaengah ha lo mai. Ka sal te khaw he he saii ka ti nah atah a saii ta,” a ti nah.
Jo arī es esmu cilvēks apakš valdīšanas, un apakš manis ir karavīri; un kad es vienam saku: Ej! Tad viņš iet, - un otram: Nāc šurp! Tad viņš nāk, - un savam kalpam: Dari to! Tad viņš dara.”
10 Jesuh loh a yaak vaengah a ngaihmang tih aka vai rhoek te, “Nangmih taengah rhep kan thui Israel khuiah ka hmuh vaengah tangnah heyet a om moenih.
Kad Jēzus to dzirdēja, tad Viņš brīnījās un sacīja uz tiem, kas Viņam staigāja pakaļ: “Patiesi, Es jums saku, ka iekš Israēla Es neesmu atradis tādu ticību.
11 Te dongah ni, 'Khocuk neh khotlak lamkah loh muep a paan uh vetih, Abraham, Isaak, Jakob neh vaan ram ah ngolhlung uh ni, 'tila nangmih taengah kan thui.
Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un no vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu Debesu valstībā.
12 Tedae ram kah a ca tah poengben kah yinnah khuila a haek uh ni. Te ah te rhah neh no rhuengnah om ni,” a ti nah.
Bet tie valstības bērni taps izstumti galējā tumsībā; tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.”
13 Te phoeiah Jesuh loh rhalboei te, “Cet, Na tangnah bangla nang soah om saeh,” a ti nah. Te vaeng tue ah a ca te khaw hoeih.
Un Jēzus sacīja uz to virsnieku: “Ej, lai tev notiek, kā tu ticējis.” Un viņa kalps palika vesels tanī pašā stundā.
14 Jesuh tah Peter im la pawk. Te vaengah Peter masae te tlo tih a yalh te a hmuh.
Un Pētera namā nācis, Jēzus redzēja viņa sievas māti ar drudzi guļam.
15 Te vaengah a kut te a taek pah hatah anih te satloh loh a hlah. Te dongah thoo tih Jesuh te a doedan.
Un Tas satvēra viņas roku, tad drudzis no viņas atstājās, un viņa uzcēlusies tiem kalpoja.
16 Hlaem a pha vaengah, rhaithae aka kaem rhoek te Jesuh taengla muep a khuen uh. Te vaengah mueihla te ol neh a haek tih tloh aka khueh rhoek te boeih a hoeih sak.
Un kad vakars metās, tad tie atveda pie Viņa daudz velna apsēstus, un Viņš izdzina tos garus caur vārdu un dziedināja visus sērdzīgos;
17 Tonghma Isaiah loh a thui tih, “Mamih kah vawtthoeknah he a loh tih tlohtat khaw a phueih coeng,” a ti te soep tangloeng.
Ka piepildītos, ko pravietis Jesaja runājis sacīdams: “Viņš ņēma uz sevi mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.”
18 Jesuh loh a taengvai kah hlangping te a hmuh vaengah rhalvangan la caeh ham ol a paek.
Bet lielus ļaužu pulkus pie Sevis redzēdams, Jēzus pavēlēja uz otru malu pārcelties.
19 Te vaengah cadaek pakhat loh ham paan tih, “Saya, mela na caeh akhaw, kam vai ni,” a ti nah.
Un viens rakstu mācītājs atnāca un uz Viņu sacīja: “Mācītāj, es Tev iešu pakaļ, kurp Tu iesi.”
20 Tedae anih te Jesuh loh, “Metang rhoek tah a khui a khueh uh tih vaan kah vaa rhoek khaw a bu a khueh. Tedae hlang capa tah a lu a tloeng nah te khueh pawh,” a ti nah.
Un Jēzus uz to sacīja: “Lapsām ir alas un putniem apakš debess ir ligzdas, bet Tam Cilvēka Dēlam nav, kur likt Savu galvu.”
21 A tloe a hnukbang loh a taengah, “Boeipa kai tah lamhma la n' caeh sak lamtah a pa te ka vuei dae eh,” a ti nah.
Un cits no Viņa mācekļiem uz Viņu sacīja: “Kungs, vēli man papriekš noiet un aprakt savu tēvu.”
22 Tedae Jesuh loh, “Kai m'vai laeh, amamih aka duek puei vuei ham tah aka duek puei taengah hlah pah nawn,” a ti nah.
Bet Jēzus uz to sacīja: “Nāc Man pakaļ, un lai miroņi savus miroņus paši aprok.”
23 Jesuh te lawng khuila a kun vaengah a hnukbang rhoek loh a vai uh.
Un Viņš iekāpa laivā un Viņa mācekļi Viņam gāja līdz.
24 Te vaengah hlipuei loh tuili soah tarha hli tih, tuiphu loh lawng te dalhdalh a khup. Te vaengah Jesuh tah ip.
Un redzi, liela vētra pacēlās jūrā, ka laiva viļņiem tapa pārņemta, un Viņš gulēja.
25 Te dongah amah te a paan uh phoeiah a thoh uh tih, “Boeipa n'khang lah m'poci uh coeng he,” a ti nahuh.
Un tie mācekļi piegājuši Viņu modināja un sacīja: “Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!”
26 Tedae amih te, “Uepvawt rhoek Balae tih rhalyawp la na om uh?,” a ti nah. Te phoeiah, thoo tih khohli neh tuipuei te a ho hatah suepduem la boeih om.
Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs mazticīgie, kam esat tik bailīgi?” Un Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, tad palika it klusu.
27 Hlang rhoek khaw a ngaihmang uh tih, “Anih he metlam nim a om? Khohli neh tuipuei long pataeng a ol a ngai pah,” a ti uh.
Bet tie cilvēki brīnīdamies sacīja: “Kas Tas tāds, ka vēji un jūra Tam paklausa?”
28 Jesuh te rhalvangan kah Gadarenes kho la pawk. Te vaengah rhaithae aka kaem rhoi tah anih doe hamla phuel khui lamkah loh ha moe rhoi. Rhai thakbat tih te kah longpuei ah pakhat khaw khumpael thai pawh.
Un otrā jūrmalā nākot Ģerģesiešu tiesā Viņu sastapa divi velna apsēsti, no kapiem nākdami, ļoti nikni, tā ka neviens nedrīkstēja pa to ceļu staigāt.
29 Te vaengah tah tarha pang rhoi tih, “Pathen Capa, kaimih rhoi taeng neh nang taengah balae aka om? A tuetang hlanah kaimih rhoi phaep ham nim hela na pawk dae? a ti rhoi.
Un redzi, tie brēkdami sacīja: “Kas mums ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva Dēls? Vai Tu esi nācis priekšlaikus, mūs mocīt?”
30 Amih taeng lamloh a lakhla la om tih ok hui muep luem.
Bet tālu no viņiem bija liels cūku pulks ganībā.
31 Te dongah rhaithae rhoek loh Jesuh te a hloep uh tih, “Kaimih he nan haek atah, ok hui kah a khuila kaimih n'tueih mai,” a ti nah.
Un tie velni Viņam lūdza un sacīja: “Ja Tu mūs izdzen, tad atvēli mums, ieskriet tai cūku pulkā.”
32 Te vaengah amih te, “Cet uh,” a ti nah. Te dongah te rhoek te ok khuila kun uh. Te vaengah ok hui boeih tah laengpoeng lamloh tuili la voek cu tih tui khuiah duek uh.
Un Viņš uz tiem sacīja: “Ejat!” Un izbēguši tie ieskrēja tai cūku pulkā, un redzi, viss cūku pulks iegāzās no kraujas jūrā un noslīka ūdenī.
33 Ok vuelh rhoek te yong uh tih khopuei khuila kun uh. Rhaithae aka kaem rhoi kah a kawng te khaw a sikim la puen uh.
Un tie gani bēga un nākuši pilsētā pasludināja visu to un, kas ar tiem apsēstiem bija noticis.
34 Te dongah kho pum loh Jesuh doenah la pawk cet uh. Amah te a hmuh uh vaengah amih vaang lamloh thoeih ham a hloep uh.
Un redzi, visa pilsēta izgāja Jēzum pretī. Un kad tie Viņu redzēja, tad tie lūdza, ka Viņš aizietu no viņu robežām.
