Joshua 11
1 Hazor manghai Jabin loh a yaak vaengah Madon manghai Jobab, Shimron manghai neh Akshaph manghai,
Un notika, kad Jabins, Hacoras ķēniņš, to dzirdēja, tad viņš sūtīja pie Jobaba, Madonas ķēniņa, un pie Šimronas ķēniņa un pie Akšafas ķēniņa,
2 tlangpuei tlang neh Kinnereth tuithim kolken kah manghai rhoek te khaw, kolrhawk neh khotlak Dore khamyai kah khaw a tah.
Un pie tiem ķēniņiem, kas pret ziemeļiem kalnos un tai klajumā pret dienvidiem no Ķinerot un ielejā un kas Navot Dora jūrmalā dzīvoja,
3 Khocuk khotlak kah Kanaan neh Amori, Khitti, Perizzi khaw, tlang kah Jebusi neh Mizpah kho Hermon kungdak kah Khivee kah khaw, a tah.
Pie Kanaāniešiem pret rītiem un vakariem un pie Amoriešiem un Hetiešiem un Fereziešiem un Jebusiešiem kalnos un pie Hiviešiem apakš Hermona, Micpas zemē.
4 Te dongah amih te a lambong boeih neh pilnam loh tuipuei tuikaeng kah laivin bangla muep ha pawk uh tih a marhang khaw khawk, a leng khaw muep yet.
Šie izgāja un visi karapulki līdz ar tiem un daudz ļaužu, tik daudz kā smiltis jūrmalā, un varen daudz zirgu un ratu.
5 Tekah manghai rhoek loh boeih tuentah uh thae tih ha suntla uh. Te phoeiah Israel tloek ham Merom kah tui taengah tun rhaeh uh.
Visi šie ķēniņi sapulcējās un nāca un kopā apmetās lēģerī pie Meroma ūdens, karot pret Israēli.
6 Tedae BOEIPA loh Joshua taengah, “Amih mikhmuh ah rhih uh boeh, thangvuen he vaeng tue ah amih boeih te Israel mikhmuh ah kai loh a rhok la ka tloeng vetih a marhang khaw na haih bitni, a leng khaw hmai neh na hoeh bitni,” a ti nah.
Un Tas Kungs sacīja uz Jozua: nebīsties no viņiem, jo rītu ap šo laiku Es tos visus nodošu apkautus Israēla priekšā; viņu zirgus tev būs darīt tizlus un viņu ratus ar uguni sadedzināt.
7 Te dongah Joshua amah neh caemtloek pilnam boeih loh Merom tui taengah thaeng cet tih amih tea tloek uh.
Tad Jozuas un visi karaļaudis līdz ar viņu piepeši tiem uznāca pie Meroma ūdens un tiem uzbruka.
8 Te vaengah amih te BOEIPA loh Israel kut donglaa tloeng. Te dongah amih te a tloek uh tih Sidon puei, Misrephothmayim neh khocuk kah Mizpeh kolbawn due pataeng a hloem uh tih rhaengnaeng khaw a hlun mueh laa ngawn uh.
Un Tas Kungs tos nodeva Israēla rokā, un tie tos kāva un tiem dzinās pakaļ līdz tai lielai Sidonai un līdz tiem siltiem ūdeņiem un līdz Micpas klajumam pret rītiem un tos kāva, kamēr neviens no tiem neatlika.
9 BOEIPA loh a uen vanbangla Joshua loh amih taengaha saii. A marhang khaw a haih pah tih a leng te khaw hmai neha hoeh pah.
Un Jozuas tiem darīja, kā Tas Kungs viņam bija sacījis; viņu zirgus viņš darīja tizlus un viņu ratus viņš sadedzināja ar uguni.
10 Tekah khohnin dongah Joshua loh ha bal tih Hazor neh Hazor manghai tea buem. Hazor tah a hmai ah ram takuem kah a lu la a om dongah cunghang neha ngawn.
Un Jozuas griezās atpakaļ tanī laikā un uzņēma Hacoru, un viņas ķēniņu viņš sita ar zobenu, jo Hacora priekš tam bija galvas pilsēta visām šo ķēniņu valstīm.
11 A khuikah hinglu boeih te khaw cunghang ha neha ngawn tih hiil aka khueh boeiha hlun mueh la a thup phoeiah Hazor te hmai neha hoeh.
Un tie kāva visus, kas tur bija, ar zobena asmeni, viņus izdeldēdami; tur neviens neatlika, kam bija dvaša, un Hacoru viņš sadedzināja ar uguni.
12 Te dongah BOEIPA kah sal Moses loh a uen vanbangla manghai khopuei boeih neh a manghai boeih te Joshua loh a buem vaengah cunghang ha neha ngawn tih a thup.
Un Jozuas uzņēma visas šo ķēniņu pilsētas un visus viņu ķēniņus un tos kāva ar zobena asmeni, tos izdeldēdams, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija pavēlējis.
13 Tedae som kah aka pai khopuei boeih te Israel loh hoeh pawt tih Hazor amah bueng ni Joshua loh a hoeh.
Bet visas pilsētas, kas stāv savos kalnos, Israēls nesadedzināja, tikai Hacoru Jozuas sadedzināja.
14 Khopuei rhoek kah kutbuem boeih neh rhamsa te Israel ca rhoek loh amamih hama poel a yoeuh. Tedae hlang boeih te cunghang ha neha ngawn tih hiil aka khueh boeih tah a mit a moeng hilah hlun voel pawh.
Un visu šo pilsētu laupījumu un visus lopus Israēla bērni laupīja priekš sevis, bet visus cilvēkus tie kāva ar zobena asmeni, tiekams tie tos izdeldēja; tie neatlicināja neviena, kam bija dvaša.
15 BOEIPA loh a sal Mosesa uen vanbangla Joshua te khaw Moses loh a uen. Te dongah BOEIPA loh Mosesa uen olka boeih tea hmaii mueh la Joshua loh a saii.
Tā kā Tas Kungs Mozum, savam kalpam, bija pavēlējis, tā Mozus pavēlēja Jozuam, un tā Jozuas darīja; viņš neatrāva ne vārda no visa, ko Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
16 Te dongah Joshua loh tlang kah khohmuen tom neh Negev pum khaw, Goshen khohmuen pum neh kolrhawk Arabah khaw, Israel tlang neh kolrhawk khaw,
Tā Jozuas uzņēma visu šo zemi, kalnus un visu dienasvidus zemi un visu Gošenes zemi un ieleju un klajumu un Israēla kalnus ar viņu ieleju,
17 Seir la aka luei Halak tlang lamkah Lebanon kolbawn Baalgad khaw, Hermon tlang hmui khaw a loh. A manghai rhoek te khaw boeiha buem tiha ngawn phoeiaha duek sak.
No Ālaka kalna, kas uz augšu stiepjas uz Seīru līdz Baāl-Gadam Lībanus klajumā, apakš Hermona kalna; viņš gūstīja arī visus viņu ķēniņus, tos sita un nokāva.
18 Tekah manghai boeih te Joshua loh caemtloek neh a saii vaengah khohnin long khaw muep puh.
Ilgu laiku Jozuas pret visiem šiem ķēniņiem karoja.
19 Gibeon kah khosa Khivee pawt atah Israel ca rhoek taengah moi aka thuunga om pawt dongah khopuei te caem neh boeiha loh.
Nevienas pilsētas nebija, kas ar labu Israēlim būtu padevusies, kā vien tie Hivieši, kas Gibeonā dzīvoja. Viņi visas uzņēma ar karošanu.
20 Amih loh BOEIPA taengah a lungbuei aka pom la om tih Israel te caem neh a mah uh. Te dongah BOEIPA loh Mosesa uen vanbangla amih te mitmoeng sak ham lungmacil om mueh laa thup sak.
Jo tas bija no Tā Kunga, ka tie savu sirdi apcietināja, karā iet pret Israēli, lai Viņš tos izdeldētu, lai tiem nekāda žēlastība nenotiktu, bet lai Viņš tos nomaitātu, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
21 Te vaeng tue ah Joshua loh a paan bal tih Hebron, Debir, Anab tlang lamkah Anakim khaw, Judah tlang pum, Israel tlang boeih neh a khopuei rhoek te khaw a saii pah tih amih te Joshua amah loh a thup.
Tanī laikā Jozuas nāca un izsakņoja Enaķiešus no tiem kalniem, no Hebronas, no Debiras, no Ānabas, no visiem Jūda kalniem un no visiem Israēla kalniem, un Jozuas tos izdeldēja ar viņu pilsētām.
22 Israel ca khohmuen ah Anakim tah hlun pawh. Gaza, Gath neh Ashdod kah bueng ni a sueng.
Neviens no Enaķiešiem neatlika Israēla bērnu zemē, tik vien Gazā, Gatā un Ašdodā tie atlika.
23 Te dongah BOEIPA loh Moses boeiha uen vanbangla khohmuen pum te Joshua loh a loh. Te phoeiah Israel taengah amah koca kah boelnah bangla Joshua rhoa paek tih khohmuen khaw caemtloek lamloh mong van.
Tā Jozuas uzņēma visu to zemi, tā kā Tas Kungs uz Mozu bija runājis, un Jozuas to Israēlim nodeva par iemantojamu tiesu, to dalīdams pēc viņu ciltīm, un zemei tika miers no karošanas.
