Joba 30
1 Tedae a kum la kai lakah aka noe long khaw kai taengah luem uh coeng. Te rhoek kah a napa pataeng ka boiva kah ui taengah khueh ham ka hnawt lah mako.
Bet nu par mani smejas, kas jaunāki nekā es, kuru tēvus es nebūtu cienījis likt pie saviem lopu suņiem.
2 Amih kut dongkah thadueng khaw kai taengah metlam a om? Amih te a hminkhah lamni a paltham.
Viņu roku spēku kur es to liktu? viņu zaļums un krietnums bija pagalam.
3 Vaitahnah neh khokha rhamling lamkah pumhong loh hlaem vaengah khohaeng neh imrhong kah rhamrhae te a cilh.
No trūkuma un bada izdēdējuši tie grauza noras, tumšās tuksneša un posta vietās.
4 Tangpuem dongkah baekkoi te a hlaek uh tih a buh la hlingcet yung a khueh.
Tie nātres izplūca pa krūmiem un paegļu saknes tiem bija par barību.
5 A nam lamloh a haek uh tih amih taengah hlanghuen bangla a o uh.
No ļaužu vidus tie tapa izdzīti un tiem uzkliedza kā zagļiem.
6 Soklong cakhom kah laipi neh thaelsawk khui ah kho a sak.
Bailīgās gravās tiem bija jādzīvo, ir zemes un akmeņu caurumos.
7 Tangpuem khuiah pang uh tih lota hmuiah poem uh.
Krūmos tie brēca, un dadžos tie gūlās,
8 Aka ang ca rhoek neh ming mueh ca rhoek ni khohmuen lamloh a hawt uh.
Nesaprašu un negoda ļaužu bērni, kas no zemes bija izdzīti!
9 Te dongah amih kah rhotoeng la ka om coeng tih amih taengah ol la ka om.
Bet nu es tiem esmu tapis par dziesmiņu un esmu tiem par pasaku.
10 Kai aka tuei rhoek tah kai lamloh lakhla uh tih ka mikhmuh ah timtui khaw tuem uh pawh.
Tie mani tura par negantību, atstājās tālu no manis un nekaunas man vaigā spļaudīt.
11 A lirhui lakah ka lirhui he pawl coeng. Te dongah kai he m'phaep tih ka mikhmuh ah kamrhui han tueih uh.
Jo Dievs manu dvēseli ir darījis gurdenu un mani apbēdinājis; tad tie vairs nevaldās manā priekšā.
12 Ka bantang kah hlangyoe loh tlai ka kho a kalh. Amih kah rhainah caehlong te kai taengah a picai uh.
Pa labo roku ceļas puikas un stumda manas kājas un taisa savu ceļu, mani samaitāt.
13 Ka talnah khuiah ka hawn a mak uh tih, amih aka bom pawt khaw hoeikhang uh.
Tie salauž manu laipu, tie palīdz mani gāzt, paši būdami bez palīga.
14 A puut aka len bangla ael uh tih a khohli rhamrhael hmuiah paluet uh.
Tie nāk kā caur platu plīsumu; ar lielu troksni tie plūst šurpu.
15 Kai soah mueirhih pai tih khohli bangla ka moeihoeihnah a hloem vaengah kai kah khangnah te khomai bangla a yah.
Briesmas man uzbrukušas, kā ar vētru aizdzīta mana godība, un kā mākonis nozudusi mana laime.
16 Kai lamloh ka hinglu a kingling coeng tih phacip phabaem khohnin loh kai n'tuuk.
Tādēļ nu mana dvēsele nerimst iekš manis, un bēdu laiks mani aizgrābis.
17 Khoyin ah ka rhuh te ka pum dong lamloh a cueh. Kai aka thuek he a dim moenih.
Naktī mani kauli top izurbti iekš manis, un kas mani grauž, nerimst.
18 Thadueng cungkuem dongah ka pueinak a phuelhthaih tih ka angkidung te rhawnmoep bangla ka vah.
Caur varenu spēku mans apģērbs pārvērties; tas mani žņaudz, kā apkakle.
19 Kai he dikpo khuila n'dong tih laipi neh hmaiphu bangla n'thuidoek.
Viņš mani iemetis dubļos, un es esmu tapis kā pīšļi un pelni.
20 Na taengah bomnah kam bih dae kai nan doo moenih. Ka pai akhaw kai he nan yakming moenih.
Es Tevi piesaucu, bet Tu man neatbildi, es gaidu, bet Tu tik skaties.
21 Kai soah a muen la na poeh tih na ban thaa neh kai nan konaeh thil.
Tu pret mani esi palicis briesmīgs, ar Savu vareno roku Tu man turies pretī.
22 Kai he khohli dongah nan phueih. Kai nan ngol thil vaengah kai nan paci sak tih lungming cueihnah a yawn.
Tu mani pacēli, kā vējš mani aiznes, un man izkūst visa laime.
23 Mulhing boeih kah tingtunnah im la dueknah neh kai nan mael sak ham khaw ka ming.
Jo es zinu, ka Tu mani nodosi nāvē, kur visi dzīvie kopā aiziet mājot.
24 A yoethaenah khuiah bombihnah a yaak vaengah kut aka thueng he lairhok dongah a om moenih.
Tomēr, vai krītot neizstiepj roku, jeb vai bojā ejot nebrēc.
25 Khohnin a mangkhak dongah ka rhap tih khodaeng dongah ka hinglu a omdam moenih.
Vai es neraudāju par grūtdienīti vai mana dvēsele nenoskuma par apbēdināto?
26 A then ka lamtawn vaengah boethae ha pawk. Vangnah te ka ngaiuep vaengah a hmuep ha pai.
Bet kad es nu gaidīju labumu, tad nāca ļaunums; kad es cerēju uz gaišumu, tad nāca tumsība.
27 Ka bung he tlawk tih a kuemsuem moenih. Kai he phacip phabaem khohnin loh n'doe.
Manas iekšas verd un nemitās, bēdu dienas man uzgājušas.
28 Khomik a tal dongah maelhmai a hmuep la ka cet. Hlangping neh ka pai tih ka pang.
Es esmu melns, bet ne no saules, es paceļos un kliedzu draudzes vidū.
29 Pongui kah a manuca neh tuirhuk vanu kah a hui la ka om.
Vilkiem esmu palicis par brāli un pūces bērniem par biedri.
30 Ka vin khaw kamah dong lamloh mu tih ka rhuh khaw kholing neh tlum coeng.
Mana āda palikusi melna uz manis, un mani kauli ir izkaltuši no karstuma.
31 Ka rhotoeng te nguekcoinah la, ka phavi rhah ol la poeh.
Tādēļ mana kokle ir tapusi par žēlabām un mana stabule par vaimanām.
