Jeremiah 3
1 Tongpa loh a yuu te a tueih coeng tih a taeng lamloh, “Cet laeh,” a ti nah phoeiah tah hlang tloe hut la om coeng. Te dongah anih te koep mael aya? Khohmuen te poeih rhoela poeih mahpawt nim? Tedae nang tah na hui neh muep na cukhalh mai cakhaw kai taengla ha mael laeh. BOEIPA loh olphong ni he.
Un Viņš saka: kad vīrs atstumj savu sievu, un tā aiziet no viņa un ņem citu vīru, vai tas viņu atkal drīkst pieņemt? Vai tāda zeme netaptu ļoti sagānīta? Bet tu ar daudz drauģeļiem esi maucību dzinusi un griezies atkal pie Manis, saka Tas Kungs.
2 Caphoei cuk te na mik huel lamtah long taengah na yalh neh na yalh pawt te hmu. Amih te Arab bangla khosoek ah na ngol thil. Thurha nang neh boethae nang loh diklai na poeih.
Pacel savas acis uz tiem elku kalniem un skaties: kur tu neesi tapusi apsmieta! Tu viņu dēļ esi ceļmalā sēdējusi kā Arābs tuksnesī; tā tu zemi esi sagānījusi ar savu maucību un ar savu blēdību.
3 Mueitui khaw uelh vetih tlankhol khaw om tangloeng pawh. Pumyoi nu kah a tal te nang taengla pawk coeng dae hmaithae tah na aal.
Tādēļ agrais lietus top aizturēts, un vēlais lietus nenāk. Bet tev ir maukas piere, tu negribi kaunēties.
4 Tahae ah kang khue pawt tih a? kai taengah, “A pa nang tah ka camoe kah boeihlum ni,” tila nang khue.
Un taču no šī laika tu Mani piesauci: mans Tēvs! Tu esi manas jaunības draugs!
5 Kumhal duela la lunguen vetih a yoeyah la ka muet uh aya? Ka thui long tah na thui ngawn dae boethae ni na saii thai he.
Vai Viņš vienmēr dusmosies, vai Viņš bardzību turēs mūžīgi? Redzi, tā tu runā un dari ļaunu cik spēdama.
6 Manghai Josiah tue vaengah BOEIPA loh kai taengah he ni a thui. Israel hnuknong loh a saii te na hmuh nim? Tlang sang tom ah cet tih thing hing hmui tom ah hnap cukhalh.
Un Tas Kungs sacīja uz mani ķēniņa Josijas dienās: Vai esi redzējis, ko Israēla cilts atkāpdamās darījusi? Viņa gāja uz ikkatru elka kalnu un apakš visiem zaļiem kokiem un tur maukoja.
7 Te rhoek te boeih a saii hnukah kai taengah ha mael ni ka ti. Tedae ha mael pawt te a tanu Judah hlangrhong loh a hmuh khaw a hmuh coeng.
Un Es sacīju, kad tā visu to bija darījusi, atgriezies pie Manis; bet tā neatgriezās; un to redzēja viņas māsa, tā neuzticīgā Jūda cilts.
8 Hnuknong Israel loh a samphaih te a kong a mai boeih ka hmuh. Anih te ka tueih coeng tih yuuhlak cabu te amah taengah ka paek coeng. A tanu Judah hnukpoh te a rhih kolla a paan dongah anih khaw cukhalh bal.
Un Es redzēju, lai gan Es tādēļ, ka tā pārkāpēja Israēla cilts laulību bija pārlauzusi, viņu biju atstājis un tai devis šķiršanās grāmatu, ka tomēr viņas māsa, neuzticīgā Jūda cilts, nebijās, bet nogāja un dzina pati arīdzan maucību.
9 Anih kah thurha ol te a om dongah khohmuen te a poeih. Lungto taeng neh thingngo taengah samphaih coeng.
Un ar savas maucības slavu tā ir sagānījusi zemi, jo tā lauza laulību ar akmeņiem un kokiem.
10 Te boeih nen khaw a tanu hlangrhong Judah loh a lungbuei boeih neh kai taengla ha mael pawt tih a honghi bueng la om. He tah BOEIPA kah olphong ni.
Un pie visa tā arī viņas māsa, neuzticīgā Jūda cilts, pie Manis nav atgriezusies no visas savas sirds, bet ar viltu, saka Tas Kungs.
11 BOEIPA loh kai taengah a thui ngawn. Israel hnuknong kah a hinglu he Judah hnukpoh lakah tang ngai.
Un Tas Kungs sacīja uz mani: Israēla cilts, tā atkāpēja, izturas taisnāki, nekā neuzticīgā Jūda cilts.
12 Cet lamtah he ol he tlangpuei ah pang puei. Hnuknong Israel te ha mael laeh,’ ti nah. BOEIPA kah olphong ni he. Ka he ka hlangcim dongah nang te ka maelhmai kan buenglueng thil moenih. BOEIPA kah olphong ni he, kumhal duela ka lunguen mahpawh.
Ej un sauc šos vārdus pret ziemeļa pusi un saki: atgriezies, Israēla cilts, tu atkāpēja, saka Tas Kungs, tad Es Savu dusmību negriezīšu uz tevi. Jo Es esmu žēlīgs, saka Tas Kungs, Es negribu mūžīgi dusmoties.
13 Namah kathaesainah te dawk ming saw. BOEIPA na Pathen taengah boe na koek. Thing hing hmui boeih kah hlanglak taengah na khosing na yaal coeng. Kai ol te khaw na yaak uh moenih. He tah BOEIPA kah olphong ni.
Atzīsti tikai savu noziegumu, ka tu esi apgrēkojusies pret To Kungu, savu Dievu, un šurp turp esi skraidījusi pie svešiem, apakš ikkatra zaļa koka, bet Manai balsij jūs neesat paklausījuši, saka Tas Kungs.
14 Hnukcol ca rhoek ha mael uh laeh. BOEIPA kah olphong ni. Nangmih aka yunah khaw kai ni. Nangmih te khopuei lamkah pakhat, cako pakhat lamkah panit te kan loh phoeiah nangmih te Zion la kang khuen ni.
Atgriežaties, atkāpēji bērni, saka Tas Kungs, - jo Es jūs esmu precējis un jūs uzņemšu, vienu no pilsētas un divas no cilts, un Es jūs vedīšu uz Ciānu.
15 Nang aka dawn ham neh aka cangbam ham khaw ka lungbuei kah bangla kam paek vetih nangmih te lungming neh n'luem puei ni.
Un Es jums došu ganus pēc Mana prāta, un tie jūs ganīs ar ziņu un prātu.
16 Te khohnin ha pai vaengah tah na ping vetih diklai ah pungtai uh ni. BOEIPA kah olphong ni he. BOEIPA kah paipi thingkawng koep thui uh mahpawh. Lungbuei ah ael voel pawt vetih poek uh voel mahpawh. Thoelh uh voel pawt vetih koep saii voel mahpawh.
Un notiks, kad jūs vairosities un būsiet auglīgi tai zemē tanīs dienās, saka Tas Kungs, tad vairs nesacīs: „Tā Kunga derības šķirsts“un tas arī vairs prātā nenāks un to arī vairs nepieminēs nedz meklēs nedz to atkal uztaisīs.
17 Te vaeng tue ah Jerusalem te BOEIPA kah ngolkhoel a ti uh ni. A khuikah namtom boeih loh Jerusalem kah BOEIPA ming te a lamtawn uh ni. Amih kah boethae neh lungbuei thinthahnah hnuk te vai uh voel mahpawh.
Tanī laikā Jeruzāleme taps nosaukta: „Tā Kunga goda krēsls“, un pie viņas visi pagāni taps sapulcināti, tādēļ ka Tā Kunga vārds ir Jeruzālemē; un tie nestaigās vairs pēc savas niknās sirds domām.
18 Te khohnin ah Judah imkhui neh Israel imkhui te paan uh thae vetih na pa rhoek ka phaeng khohmuen ah tlangpuei khohmuen lamloh tun ha pawk uh ni.
Tanīs dienās Jūda nams ies pie Israēla nama, un tie nāks kopā no ziemeļu zemes uz to zemi, ko es jūsu tēviem esmu devis par mantību.
19 Kai loh ca rhoek bangla nang kang khueh vetih namtom caempuei kah a rho kirhang neh khohmuen sahnaih te nang taengah metlam kam paek eh ka ti. Kai he a pa la nang khue rhoe nang khue vetih kai hnuk lamloh na mael rhoe, na mael mahpawh ka ti.
Es gan sacīju: kā Es tevi stādīšu starp tiem bērniem un tev došu jauku zemi, visglītāko mantību starp tautu glītumiem! Un sacīju: „Mans Tēvs!“jūs Mani sauksiet un no Manis neatkāpsities.
20 Tedae huta a hui taengah a hnukpoh bangla Israel imkhui loh kai taengah na hnukpoh tangkhuet. He tah BOEIPA kah olphong ni.
Patiesi, tā kā sieva savam draugam ir neuzticīga, tā jūs esat bijuši neuzticīgi pret Mani, jūs no Israēla nama, saka Tas Kungs.
21 Israel ca rhoek kah a rhah neh a huithuinah ol te caphoei cuk ah a yaak. Amih kah longpuei paihaeh tih a Pathen BOEIPA te a hnilh uh.
Balss taps dzirdēta uz kalniem, Israēla bērnu raudāšana un žēlošanās, ka tie pārgrozījuši savu ceļu un aizmirsuši To Kungu, savu Dievu.
22 Hnukcol koca rhoek mael uh laeh, nangmih kah hnuknong te ka hoeih sak bitni. Kaimih kah Pathen BOEIPA tah nang ham a om dongah kaimih khaw nang taengla ka pawk uh bitni he.
Atgriežaties, atkāpēji bērni, Es jūsu atkāpšanos dziedināšu. Redzi, mēs nākam pie Tevis, jo Tu, Kungs, esi mūsu Dievs.
23 Tlang neh som lamkah hlangping khaw a honghi ni. Israel kah loeihnah he mamih kah Pathen BOEIPA dongah ni a om dae.
Patiesi, tas ir viltus ar tiem pakalniem un ar visiem tiem kalniem; patiesi, pie Tā Kunga, mūsu Dieva, ir Israēla pestīšana.
24 A pa rhoek a thatloh te yahpohnah loh mamih n'camoe lamkah ni, a boiva neh a saelhung la, a capa rhoek neh a canu rhoek la a caak coeng.
Jo tas kauna darbs ir apēdis mūsu tēvu pūliņu no mūsu jaunības, viņu avis un viņu vēršus, viņu dēlus un viņu meitas.
25 Mamih kah yahpohnah dongah yalh uh sih lamtah mamih kah mingthae loh mamih n'khuk mai saeh. Mamih kah Pathen BOEIPA taengah mamih khaw, a pa rhoek khaw n'tholh uh coeng. Mamih n'camoe lamkah tihnin duela mamih kah Pathen BOEIPA ol te n'hnatun uh moenih.
Mēs guļam savā kaunā, un mūsu negods mūs apklāj. Jo mēs esam grēkojuši pret To Kungu, savu Dievu, mēs un mūsu tēvi no savas jaunības līdz šai dienai, un neesam klausījuši uz Tā Kunga, sava Dieva, balsi.
