Isaiah 46
1 Bel te koisu tih Nebo khun coeng. Amih kah muei te mulhing neh rhamsa dongah om. Na hnohoei pataeng buhmueh rhathih ham tah hnorhih la a tloeng.
Bels grūst, Nebus krīt, viņu tēlus uzliek kustoņiem un lopiem; ko jūs nesat, ir nesama nasta piekusušiem (lopiem).
2 A khun neh rhenten a koisu uh dongah hnorhih poenghal uh thai pawh. Te dongah amih kah hinglu tah tamna la cet.
Tie visi kopā klūp un krīt, tie nevar izglābt to nastu, bet iet paši cietumā.
3 Jakob imkhui neh bungko lamloh ka yom tih ka bung dong lamkah ka poeh Israel imkhui kah a meet boeih loh kamah taengkah he ya uh saeh.
Klausies uz Mani, Jēkaba nams, un visi atlikušie no Israēla nama, ko esmu nesis no mātes miesām un uzņēmis no mātes klēpja.
4 Patong duela kai tah amah thim la ka om tih, sampok duela ka laetaep ni. Kamah loh ka saii dongah kamah long ni ka phueih eh. Ka laetaep vetih ka poenghal sak ni.
Un līdz pašam vecumam Es būšu tas pats, kamēr jūs topat sirmi, Es nesīšu. Es to esmu darījis, un Es jūs uzņemšu, un Es nesīšu un izglābšu.
5 U taengah nim kai nan lutlat sak uh vetih nan tluk sak uh eh, kai aka puet ham kamah bangla na om venim?
Kam jūs Mani līdzināsiet un turēsiet līdzīgu? Ar ko Mani salīdzināsiet, ka būtu vienādi?
6 Sungsa dong lamloh sui aka buk tih capu kong neh tangka aka thuek. Aka cilpoe te a paang uh tih pathen a saii pah te a buluk thil uh tih a bawk uh.
Tie izber zeltu no maka un sver sudrabu ar svaru, tie sader sudraba kalēju, un tas to iztaisa par dievekli, tie metās ceļos un to pielūdz.
7 A laengpang dongah a koh uh tih a laetaep uh. Tedae amah hmuen la a tloeng akhaw a pai hmuen lamloh nong pawh. Anih te a doek akhaw a citcai lamloh doo pawt tih amah te khang bal pawh.
Tie to ceļ uz pleciem, to nes, un to noliek savā vietā. Tur viņš stāv un neatstājās no savas vietas; viņu arī piesauc, bet tas neatbild un neviena neizglābj no bēdām.
8 He poek uh lamtah sap uh lah. Boekoek rhoek loh na lungbuei te mael takuh.
Pieminiet to un turaties stipri, jūs pārkāpēji, ņemiet to pie sirds.
9 Khosuen kah te lamhma la poek uh. Pathen kamah phoeiah Pathen tloe om pawt tih kai bang khaw om pawh.
Pieminiet pagājušās lietas no vecu veciem laikiem; jo Es esmu Dievs, un cits neviens, Es esmu Dievs, un nav neviena kā Es,
10 A tongcuek lamkah hmailong due khaw, hlamat lamkah a saii uh noek pawt te aka puen loh, “Kai kah cilsuep tah thoo vetih ka huengaih boeih te ka saii ni,” a ti.
Kas no iesākuma galu dara zināmu, un no senlaikiem to, kas vēl nav noticis, kas saka: Mans padoms pastāvēs, un Es darīšu visu, kas Man patīk.
11 Khocuk lamkah vatlung neh khohla bangsang khohmuen lamkah a cilsuep hlang te ka cilsuep la ka khue. Ka thui tangtae te ni ka thoeng sak bal vetih, ka taeng tangtae te ka saii bal eh.
Es aicināju ērgli no rīta puses un vīru pēc Sava padoma no tālas zemes. Es to esmu runājis un tam likšu nākt, Es to esmu apņēmies, Es to arī izdarīšu.
12 Kamah taengah hnatun uh lah, lungbuei aka lueng rhoek he duengnah lamkah neh daengrhae daengkhoi.
Klausāties uz Mani, cietsirdīgie, kas esat tālu no taisnības.
13 Ka duengnah kang khuen he hlavak pawt tih kamah lamkah loeihnah he uelh mahpawh. Te dongah loeihnah he Zion taengah, ka boeimang te Israel taengah ka paek ni.
Es Savu taisnību tuvu esmu atnesis, tā nebūs tālu, un Mana pestīšana nekavēsies, jo Es došu pestīšanu Ciānā, iekš Israēla Savu godību.
