Hosea 3

1 BOEIPA loh kai taengah, “Amih loh pathen tloe taengla mael tih misur yukhap lungnah sitoe cakhaw, BOEIPA loh Israel ca a lungnah bangla a hui a lungnah tih aka samphaih nu te koep paan lamtah lungnah,” a ti.

Un Tas Kungs uz mani sacīja: noej atkal, mīli vienu sievu, kas top mīlēta no sava drauga un tomēr pārkāpj laulību, tā kā Tas Kungs Israēla bērnus mīl, bet tie griežas pie citiem dieviem un iemīl vīna ogu raušus.

2 Te dongah anih te kamah hamla tangka hlai nga, cangtun am at phoeiah khosai neh ka lai.

Un es to sev pirku par piecpadsmit sudraba gabaliem un pusotru omeru miežu.

3 Te vaengah anih te, “Kamah taengah a tue a yet khosa lamtah cukhalh voel boeh. Hlang neh om boel lamtah kai khaw nang taengah ka om ni.

Un es uz viņu sacīju: daudz dienas tu man sēdēsi un nedzīsi maucību, nedz būsi pie vīra: tāpat es turēšos pret tevi.

4 Israel ca rhoek te kum a sen kho a sak uh suidae manghai khaw tal vetih mangpa khaw tal ni. Hmueih khaw tal vetih kaam khaw tal ni. Te phoeiah hnisui neh sithui khaw tal ni.

Jo Israēla bērni paliks ilgu laiku bez ķēniņa un bez valdītāja un bez upura un bez altāra un bez plecu segas(efoda) un bez tēliem.

5 A hnuk ah Israel ca rhoek te mael uh vetih a Pathen BOEIPA neh a manghai David te a tlap uh ni. Te vaengah BOEIPA taengah birhih uh vetih khohnin hnukkhueng ah a thennah la om ni.

Pēc tam Israēla bērni atgriezīsies un meklēs To Kungu, savu Dievu, un Dāvidu, savu ķēniņu, un nāks bīdamies pie Tā Kunga un pie Viņa žēlastības pēdīgās dienās.