Ezra 1
1 Persia manghai Cyrus kah kum khat vaengah tah Jeremiah ka dongkah BOEIPA ol te cup sak ham BOEIPA loh Persia manghai Cyrus kah mueihla te a haeng pah. Te dongah a ram pum ah ol a thak tih cadaek nen khaw,
Persiešu ķēniņa Kirus pirmā gadā, lai piepildītos Tā Kunga vārds caur Jeremijas muti, Tas Kungs pamodināja Persiešu ķēniņa Kirus garu, ka viņš ar vārdiem un arī ar grāmatām pa visu savu valsti lika izsludināt un sacīt:
2 “Persia manghai Cyrus loh he ni a. thui. Diklai ram tom he vaan kah Pathen BOEIPA loh kai taengah m'paek coeng. Amah loh kai he Judah kah Jerusalem ah a im sa la m'hmoel coeng.
Tā saka Kirus, Persiešu ķēniņš: Tas Kungs, debesu Dievs, man devis visas pasaules valstis, un Tas man pavēlējis, Viņam namu uzcelt Jeruzālemē, Jūdu zemē.
3 Nangmih khuikah long te khaw a pilnam cungkuem taeng lamloh a taengah a Pathen om saeh. Te dongah Judah kah Jerusalem la cet lamtah Israel Pathen BOEIPA im te sa saeh. Pathen amah he Jerusalem ah om.
Kas nu jūsu starpā ir no Viņa ļaudīm, lai viņa Dievs ir ar to, un lai tas iet uz Jeruzālemi Jūdu zemē, un lai uzceļ Tā Kunga, Israēla Dieva, namu. Viņš ir tas Dievs, kas Jeruzālemē dzīvo.
4 A bakuep nah hmuen takuem lamkah aka sueng boeih loh Jerusalem kah Pathen im dongkah ham amah hmuen kah hlang rhoek te cak neh, sui neh, khuehtawn neh, rhamsa neh, kothoh neh yingyawn uh saeh,” a ti.
Un kas vēl atlikuši visās vietās, kur tie piemīt, lai tās vietas ļaudis tiem palīdz ar sudrabu un zeltu un ar mantu un ar lopiem un arī ar laba prāta dāvanu priekš Jeruzālemes Dieva nama.
5 Te vaengah Judah neh Benjamin napa boeilu rhoek khaw, khosoih neh Levi rhoek khaw, Jerusalem kah BOEIPA im sa la caeh ham Pathen loh a mueihla a haeng pah hlang boeih tah thoo uh.
Tad Jūda un Benjamina cilts tēvi un priesteri un leviti cēlās ar visiem, kam Dievs garu pamodināja uz ceļu doties, uzcelt Tā Kunga namu Jeruzālemē.
6 A kaepvai boeih long khaw amih kut te cak hnopai neh, sui neh, khuehtawn neh, rhamsa neh, kawnthen neh a moem uh tih a cungkuem dongah a cung la a puhlu uh.
Un visi viņu apkārtējie stiprināja viņu rokas ar sudraba traukiem, ar zeltu, ar mantu un lopiem un dārgiem zemes augļiem, bez tām labprātīgām upuru dāvanām.
7 Te phoeiah Nebukhanezar loh Jerusalem lamkah a khuen tih a pathen im ah a khueh BOEIPA im hnopai te manghai Cyrus loh a khuen a khueh bawk imm kah hnopai boeih te khaw,
Un ķēniņš Kirus atdeva Tā Kunga nama traukus, ko NebukadNecars no Jeruzālemes bija aizvedis un nolicis sava dieva namā.
8 Te te Persia Manghai Cyrus loh hnokhoem Mithredath kut ah a khuen sak tih Judah khoboei Sheshbazzar taengah a tae sak.
Un Kirus, Persiešu ķēniņš, tos atdeva caur mantas sargu Mitredatu, un tas tos ieskaitīja Šešbacaram, Jūda virsniekam.
9 Te rhoek boeih te sui cailoeng sawmthum, cak cailoeng thawngkhat, tumcaca pakul pako,
Un šis ir viņu skaits: trīsdesmit zelta bļodas, tūkstoš sudraba bļodas, divdesmit deviņi naži,
10 sui bael sawmthum, cak rhaepnit bael ya li neh parha, a tloe hnopai thawngkhat,
Trīsdesmit zelta biķeri, četrsimt desmit citi sudraba biķeri un tūkstoš citi trauki.
11 sui neh cak hnopai boeih te thawng nga ya li lo. Vangsawn te Babylon lamloh Jerusalem la a caeh vaengah Sheshbazzar loh boeih a khuen.
Visu zelta un sudraba trauku bija piectūkstoš četrsimt. Šos visus Šešbacars pārveda, kad tie aizvestie no Bābeles gāja atpakaļ uz Jeruzālemi.
