2 Manghai 11
1 Ahaziah manu Athaliah loh a capa a duek te a sawt tih a hmuh vaengah thoo tih a ram kah tiingan boeih te a thup.
Kad nu Atalija, Ahazijas māte, redzēja, ka viņas dēls bija miris, tad viņa cēlās un izdeldēja visu ķēniņa dzimumu.
2 Tedae Manghai Joram canu, Ahaziah ngannu Jehosheba loh Ahaziah capa Joash te a loh. Te vaengah manghai ca rhoek aka ngawn rhoek kah dueknah khui lamloh anih te a huen. Te phoeiah anih te Athaliah mikhmuh lamloh cakhoem imkhui kah baiphaih dongah a thuh dongah duek pawh.
Bet Jošeba, ķēniņa Jehorama meita, Ahazijas māsa, ņēma Joasu, Ahazijas dēlu, un to nozaga no tiem ķēniņa bērniem, kas kļuva nokauti, līdz ar viņa zīdītāju guļamā kambarī, un tie viņu apslēpa no Atalijas, ka tas netapa nokauts.
3 Anih taengla BOEIPA im ah kum rhuk a thuh vaengah Athaliah lohkhohmuen a manghai thil.
Un viņš ar to bija apslēpts Tā Kunga namā sešus gadus, un Atalija valdīja pār zemi.
4 A kum rhih dongah Jehoiada a tah. Te vaengah yakhat mangpa rhoek te pumoepnah ham neh imtawt hamla hlang yakhat a khuen. Amih te BOEIPA im ah amah taengla a khuen tih amih neh paipi a saii. Te phoeiah amih te BOEIPA im ah a toemngam tih manghai capa te amih a tueng.
Un septītā gadā Jojada sūtīja un sauca tos virsniekus pār simtiem un sargus un pils karavīrus, lai nāk pie viņa Tā Kunga namā, un derēja derību ar tiem, lika tiem zvērēt Tā Kunga namā un parādīja tiem to ķēniņa dēlu.
5 Te phoeiah amih te a uen tih, “He ol bangla saii uh. Nangmih Sabbath kah aka pawk rhoek te hlop thum ah hlop at loh manghai im kah tuemkoi te ngaithuen saeh.
Un viņš tiem pavēlēja sacīdams: šī tā lieta, ko jums būs darīt. Trešā daļa no jums, kam svētdienā jāstāv kārtā, lai tur vakti pie ķēniņa nama,
6 Hlop thum ah hlop at te Sur vongka ah, hlop thum ah hlop at te a hnukah kah vongka ah tawt uh saeh lamtah im kah a kuek te tloetloep ngaithuen uh.
Un otra trešā daļa lai stāv pie Sur vārtiem un trešā daļa pie tiem vārtiem aiz pils karavīriem; tā jums būs turēt vakti un to namu nosargāt.
7 Nangmih Sabbath kah aka pawk boeih khuiah hlop nit loh BOEIPA im kah a kuek te manghai yueng la ngaithuen uh saeh.
Un divi pulki no jums, visi kas svētdienā tiek vaļā, lai vakti tur Tā Kunga namā pie ķēniņa.
8 Manghai kaepvai ah hlang loh a kut dongkah a tubael neh vael uh lamtah rhongpai taengla aka pawk tah duek saeh. Manghai a kun vaengah khaw a vuenva vaengah anih taengah om uh,” a ti nah.
Un jums būs stāties ap ķēniņu, ikkatram ar savu ieroci rokā. Un kas tais rindās ielauzīsies, tam būs mirt, un esiet pie ķēniņa, kad viņš iziet un ieiet.
9 A cungkuem dongah khosoih Jehoiada kah a uen bangla yakhat kah mangpa yakhat loh a saii. Te dongah Sabbath aka paan hlang loh Sabbath aka paan taengah tah amah kah hlang rhoek te a khuen uh tih khosoih Jehoiada taengla pawk uh.
Un tie virsnieki pār simtiem darīja kā priesteris Jojada tiem bija pavēlējis, un ikkatrs ņēma savus vīrus, kam svētdienā bija kārta un kas svētdienā tika vaļā, un gāja pie priestera Jojadas.
10 Te vaengah khosoih loh yakhat kah mangpa, yakhat rhoek taengah BOEIPA im ah manghai David hut la aka om caai neh photling te a paek.
Un priesteris tiem virsniekiem pār simtiem deva šķēpus un priekšturamās bruņas, kas ķēniņam Dāvidam bija Tā Kunga namā.
11 Te dongah hlang aka tawt rhoek te a kut dongkah a kubael neh im kaep bantang lamloh im kaep kah banvoei hil, hmueihtuk taeng neh im taengkah manghai taengah pin pai uh.
Un tie pils karavīri stāvēja ikkatrs ar savu ieroci rokā no nama labās puses līdz nama kreisai pusei, pie altāra un pie nama ap ķēniņu visapkārt.
12 Te vaengah manghai capa te a khuen tih anih te rhuisam neh olphong te a tloeng thil. Anih te a manghai sak tih a koelh vaengah tah kut a paeng uh tih, “Manghai tah hing pai saeh,” a ti uh.
Un viņš izveda ķēniņa dēlu un uzlika viņam kroni un deva viņam liecības (grāmatu), un tie viņu cēla par ķēniņu un to svaidīja un plaukšķināja ar rokām un sacīja: lai dzīvo ķēniņš!
13 Pilnam aka tawt ol te Athaliah loh a yaak daengah BOEIPA im kah pilnam taengla pawk.
Un kad Atalija dzirdēja to pils karavīru (un) ļaužu kliegšanu, tad tā nāca pie tiem ļaudīm Tā Kunga namā,
14 A sawt vaengah a khosing vanbangla manghai te tung taengah tarha ana pai coeng. Mangpa rhoek neh olueng rhoek khaw manghai taengah pai tih khohmuen pilnam boeih khaw a kohoe uh. Olueng te a ueng vaengah tah Athaliah loh a himbai te a phen tih, “Lairhui ni, lairhui ni,” tila pang.
Un tā skatījās, un redzi, ķēniņš stāvēja augstajā vietā, kā bija ieradums, un virsnieki un trumešu pūtēji pie ķēniņa, un visi zemes ļaudis priecājās un pūta trumetes. Tad Atalija saplēsa savas drēbes un sauca: dumpis, dumpis!
15 Te vaengah khosoih Jehoiada loh caem aka puei yakhat mangpa yakhat te a uen tih amih te, “Khosoih loh, 'BOEIPA im ah duek boel saeh,’ a ti coeng dongah anih te im lamloh rhongpai kah la khuen uh lamtah a hnukkah aka bang khaw cunghang neh duek saeh,” a ti nah.
Bet priesteris Jojada pavēlēja tiem virsniekiem pār simtiem, tiem kara spēka vadoņiem, un uz tiem sacīja: izvediet to no nama ārā rindām cauri un kas viņai ies pakaļ, to nokaujiet ar zobenu; jo priesteris sacīja: Tā Kunga namā to nebūs nokaut.
16 Anih te kut a hlah thil tih manghai im kah marhang khuirhai longpuei a pha vaengah pahoi duek.
Un tie pielika rokas pie tās, un tā gāja pa zirgu braucamo ceļu uz ķēniņa namu un tur tapa nokauta.
17 Jehoiada loh BOEIPA laklo neh manghai laklo ah khaw pilnam laklo ah khaw paipi a saii. BOEIPA kah pilnam la om sak ham te manghai laklo neh pilnam laklo ah a saii.
Un Jojada derēja derību starp To Kungu un ķēniņu un ļaudīm, ka tie būtu Tā Kunga ļaudis, ir starp ķēniņu un ļaudīm.
18 Khohmuen pilnam boeih te Baal im a paan uh tih a hmueihtuk te a palet uh. A muei te khaw phaeng a neet uh. Baal khosoih Mattan te khaw hmueihtuk hmai ah a ngawn uh tih khosoih loh BOEIPA im dongah cawhkung te a khueh.
Tad visi zemes ļaudis gāja Baāla namā un to nolauzīja ar viņa altāriem un sadauzīja viņa tēlus pavisam un nokāva Matanu, Baāla svētītāju, altāru priekšā, un priesteris iecēla atkal priekšniekus pie Tā Kunga nama.
19 Te phoeiah yakhat mangpa rhoek neh pumoepnah te khaw, imtawt rhoek neh khohmuen pilnam boeih te khaw a khuen. Manghai te BOEIPA im lamloh a suntlak puei uh tih manghai im kah imtawt vongka longpuei la pawk. Te phoeiah manghai te ngolkhoel dongah ngol.
Un viņš ņēma tos virsniekus pār simtiem un tos sargus un pils karavīrus un visus zemes ļaudis, un tie veda ķēniņu no Tā Kunga nama un gāja to ceļu pa pils karavīru vārtiem uz ķēniņa namu, un viņš apsēdās ķēniņu goda krēslā.
20 Te vaengah khohmuen pilnam boeih a kohoe tih khopuei khaw mong coeng. Tedae Athaliah tah manghai im kah manghai cunghang neh a duek sakuh.
Un visi zemes ļaudis priecājās, un pilsēta norima, kad tie Ataliju ar zobenu bija nokāvuši pie ķēniņa nama.
21 Jehoash he kum rhih a lo ca vaengah manghai coeng.
Un Joas bija septiņus gadus vecs, kad tas palika par ķēniņu.
